Veismaņu muiža

Veismaņu muiža (vācu: Weißenstein) ir historisma stilā celta muižas kungu māja, kas atrodas Cēsu novada Vaives pagastā. Muižas ēkas un apkārt esošais parks ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis.

Pašreizējā apbūve veidojusies 18. gadsimta otrajā pusē. Ēkas simetriski izkārtotas ap taisnstūrveida pagalmu. Tā vienā galā ir divas saimniecības ēkas, ar vārtiem vidū, bet otrā — kungu māja. Saglabājusies 1908. gadā celtā mūra kungu māja, bet vecā koka ēka sabrukusi.

Muiža rakstiskajos avotos pirmo reizi minēta kā Tulmēnu muiža Pārdaugavas Livonijas hercogistes laikā, kad 1585. vai 1586. gadā tā dāvināta Heinriham Lodem. Zviedru Vidzemes laikā tā 1630. gadā bija grāfa Uksenšernas īpašums. Pēc Lielā Ziemeļu kara tā tika pievienota Priekuļu muižai. 1770. gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II agrāko Lodes muižu (Lodenhof) piešķīra turku kara varonim ģenerālim Otto Veismanim fon Veisenšteinam, pēc viņa nāves to 1773. gadā mantoja viņa brālis inženieris Gustavs Emanuēls Veismanis fon Veisenšteins, kas to atstāja mantojumā savai meitai Šarlotei, kas bija precējusies ar majoru Pēteri Aleksandru fon Ekesparri.^[1] 19. gadsimta sākumā kungu mājai uzbūvēts portiks un mezonīns, izmainīts plānojums, iebūvēti jauni logi un durvis, izveidota jauna interjeru apdare. Šos pārbūves darbus veicis vietējais namdaris Dāvids.

1830. gadā muižu savā īpašumā ieguva Johans fon Blankenhāgens. Viņš izveidoja ainavu parku ar tālām skatu perspektīvām. 1908. gadā veco muižas ēku apšuva ar dēļiem, piebūvēja jaunu mūra dzīvojamo ēku un abas ēkas savienojošu galeriju. Muižas kompleksā bija saimniecības ēkas - klētis, stallis, siernīca, putnu māja u.c. Sākotnēji muižā bijuši augļu un sakņu dārzi, aiz kungu mājas izveidoti dīķi. 1920. gada zemes reformas laikā 1922. gadā muižas zemi sadalīja jaunsaimniecībās.

• Muižkunga māja
• Muižnieka dzīvojamā ēka
• Aitu kūts, vēlāk kalpu māja
• Klēts
• Parks
• Ratnīca
• Saimniecības ēka
• Stallis^[2]

Koordinātas: 57°17′46″N 25°21′20″E / 57.29611°N 25.35556°E / 57.29611; 25.35556