Lielzalves muiža

Lielzalves muiža
Lielzalves muižas kungu māja mūsdienās
Lielzalves muiža
Iepriekšējie nosaukumi	Groß-Salwen
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta	Zalve, Zalves pagasts, Aizkraukles novads, Latvija
Koordinātas	56°19′36″N 25°14′51″E / 56.326574°N 25.247397°E / 56.326574; 25.247397Koordinātas: 56°19′36″N 25°14′51″E / 56.326574°N 25.247397°E / 56.326574; 25.247397
Pašreizējais izmantotājs	Biedrība Sēļu klubs
Pabeigta	19.gs. vidus.
Rekonstrukcija	Vairākkārt 20.gs. laikā.
Īpašnieks	Aizkraukles novada pašvaldība
Atsauces
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Lielzalves muižas kungu māja
Aizsardzības numurs	9345
Vērtības grupa	Reģiona nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	2023. gada 31. marts

Lielzalves muiža (vācu: Groß-Salwen) bija muiža Zalvē, tagadējā Aizkraukles novada, Zalves pagastā. Pēc 1920. gada agrārās reformas Lielzalves muižas zemes 8084 ha platībā sadalīja jaunsaimniekiem, bet kungu mājā ierīkoja skolu.

2008. gada nogalē, kad Zalves pagasta padome nolēma skolu slēgt, skolas telpās plānoja izveidot sociālo prasmju attīstības un izglītošanas centru, kas līdzekļu trūkuma dēļ neizdevās.^[1] 2013. gadā Neretas novada dome nolēma pārdot bijušās Zalves pamatskolas ēku jeb grāfa Andreja Šuvalova kādreizējo medību rezidenci izsolē.^[2]

Pēc Livonijas ordeņa valsts sabrukuma zemes gar Zalvītes upi izlēņoja bijušajam ordeņa komturam Vilhelmam no Efernas (von Effern), kas 1563. gadā bija apprecējis hercoga Gotharda Ketlera radinieci. 1607. gadā līdztekus Neretas muižai un Daudzeses muižai pieminēta Zalves muiža kā trešā Eferna muiža ar Knāvu (Knawen) pusmuižu.^[3]

Pēc Vilhelma fon Eferna nāves 1617. gadā Zalves muižu mantoja viņa sieva. 1688. gadā muižu mantoja viņas meita un parādu dēļ to ieķīlāja. 1710. gada Lielā mēra epidēmijas laikā Zalves apkārtnē nomira liela daļa iedzīvotāju. 1744. gadā Zalves muižu pārdeva Krustpils un Skaistkalnes dzimtkungam Nikolajam Korfam.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas un iekļaušanas Krievijas Impērijas sastāvā Zalves muižu ieguva Platons Zubovs (1767-1822), kas 1821. gadā apprecējās ar Teklu Valentinoviču. 1826. gadā pēc precībām ar Zubova atraitni muižu ieguva grāfs Andrejs Šuvalovs (Шувалов, 1802-1873). 1845.-1846. gadā viņš veica muižas ēku remontu, pēc tam muižu izrentēja. 1855. gadā Zalvi mantoja viņa dēls Pēteris Šuvalovs (1827-1889), kurš vēlāk kļuva par Baltijas ģenerālgubernatoru (1864-1866). Tā kā Zalves apkārtnes meži bija zvēriem bagāti, muižas īpašnieki bieži rīkoja medības ar augstu viesu piedalīšanos. Viņa vienīgais dēls bija grāfs Andrejs Šuvalovs (1865-1928), kas Krievijas Impērijas armijā sasniedza ģenerālmajora pakāpi (1912), piedalījās Krievijas pilsoņu karā, 1920. gadā emigrēja uz Šveici.^[4] Jau 1900. gadā Zalves muižā ievilka telefonu, lai grāfs varētu paziņot par savu ierašanos uz medībām.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Lielzalves muižu sadalīja jaunsaimniekiem, uz bijušo muižas kungu māju 1922. gadā pārcēla skolu. Otrā pasaules kara laikā skolā bija iekārtots vācu armijas kara hospitālis. Zalves skola slēgta 2009. gadā. 10 gadus muižas ēka stāv tukša un neapsaimniekota. 2019. gadā pašvaldība nodod muižas ēku bezatlīdzības lietošanā biedrībai Sēļu klubs dažādu sabiedrisku aktivitāšu organizēšanai. Lēnām uzsākti apkārtnes un muižas ēkas sakopšanas darbi.^[5]

Divstāvu ēka, celta 19. gadsimtā. Ievērojami izvirzīti sānu rizaliti. Abos ēkas galos ir seni, velvēti pagrabi. Saglabājušās sienu - griestu ieloces dzegas, daži logu slēģi, 19. gadsimta durvju vērtnes. 1968.-1970. gadā veiktas izmaiņas plānojumā, izārdīts manteļskurstenis, pārveidotas logailas.^[6] 2023. gadā Lielzalves muižas kungu māja iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.^[7]