Dursupes muiža

Dursupes muiža
Dursupes muižas pils (2024)
Dursupes muiža
Iepriekšējie nosaukumi	Groß-Dursuppen
Vispārīga informācija
Tips	muiža
Arhitektūras stils	neoklasicisms
Atrašanās vieta	Dursupe, Balgales pagasts, Talsu novads,  Latvija
Koordinātas	57°11′37″N 22°52′15″E / 57.1937°N 22.8707°E / 57.1937; 22.8707Koordinātas: 57°11′37″N 22°52′15″E / 57.1937°N 22.8707°E / 57.1937; 22.8707
Pamatakmens	1820
Pabeigta	19. gadsimta otrā puse
Rekonstrukcija	2016
Tehniskās detaļas
Stāvu platība	1502 m²
Celtniecība
Arhitekts	Teodors Zeilers

Dursupes muiža (vācu: Groß-Dursuppen)^[1] bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Talsu novada Balgales pagasta Dursupes ciemā. Mūsdienās muižas ēka ir privātīpašums un publiski nav pieejama.^[2] Atrodas 20 km uz austrumiem no Talsiem.

Muižas centra apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, to veido neoklasicisma stila kungu māja, klēts, kalpu māja un smēde. Ap muižas kungu māju plešas 6,7 ha liels ainavu parks.^[3]

1390. gadā Livonijas ordeņa mestrs Kandavas fogtejā izlēņoja Hermanim Kortjaram 7 arklus zemes ap tagadējo Dursupi. 1424. gadā šo zemi lēnī saņēma Hanss Franke bet 1494. gadā Johans Altenbokums. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā Didrihs Altenbokums (1620-1687) kļuva par Tobago gubernatoru, bet Matīss Altenbokums no 1673. līdz 1688. gadam bija Tukuma virspilskungs. 1705. gadā muižu mantoja Altenbokuma znots G. Fītinghofs-Šēls, bet 1734. gadā to pārņēma pulkvežleitnants V.J. Orgis-Rūtenbergs, 1751. gadā īpašumu nopirka Iecavas kungs D.E. Heikings un 1752. gadā to pārdeva kambarkungam K.F. Mirbaham. Pēc 12 gadiem Dursupes muižu nopirka Marija E. Līvena.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas 1804. gadā Dursupes muižu par 90 tūkstošiem florīnu nopirka Apolonija Maltica, 1820. gadā uzcēla tagadējo Dursupes muižas kungu māju. Krievijas impērijas sūtnis Holandē J. Maltics 1834. gadā īpašumu par 35 tūkstošiem sudraba rubļu pārdeva Benignai Heikingai, kura 1847. gadā par 49 tūkstošiem rubļu to pārdeva kapteinim Gustavam Hohenaštenbergam-Vīgantam.

19. gs. otrajā pusē arhitekts Teodors Zeilers piebūvēja ēkai portiku un verandu. 1883. gadā par Dursupes muižu mantoja Heinrihs Hoenaštenbergs–Vīgants, kurš 1899. gadā to pārdeva Voldemāram Budbergam-Benninghauzenam.^[4] Dursupē dzimis jurists un diplomāts Georgs Teodors Heinrihs fon Hoenaštenbergs-Vīgants (1884-1958), kurš Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā piedalījās slepenās sarunās par separāta miera slēgšanu starp Krievijas un Vācijas impērijām.^[5]

Kad 20. gadsimta sākumā muižu ieķīlāja Azovas bankā, to apsaimniekoja pārvaldnieks Bruņinieks. Pēc tam, kad 1919. gada aprīlī Dursupi ieņēma vācu karaspēks, muižā iebruka Kārļa Kretuļa kaujinieki un nošāva Bruņinieka sievu un viņa četrpadsmitgadīgo meitu, bet pārvaldniekam izdevās izglābties.^[6]

1920. gada zemes reformas gaitā pili atsavināja iepriekšējam īpašniekam, Latvijas PSR laikā muižas pilī bija kolhoza "Kurzeme" kultūras nams.

2012. gadā kungu māju izsolē pārdeva nekustamā īpašuma uzņēmums Baltic Sotheby’s International Realty,^[7] tā piederējusi lietuviešu basketbolista Andrukaiša sievai, kuru viņš 2014. gada rudenī nošāva un pēc tam nošāvās pats.^[4] 2016. gadā pabeidza muižas ēku restaurāciju.

Dursupes pilī esot apaļa istaba, kurā pakārusies grāfiene. No tās istabas cēlušies spoki. No valdības izsūtīts apskatīt un secināts, ka kaut kas savāds tur ir. Troksnis sācies pāri par vienpadsmitiem un beidzies pēc vieniem naktī.^[4]

• 
  Skats no augšas
• 
  Muižas dīķis
• 
  Dursupes muižas vārti
• 
  Skats uz muižu
• 
  2002. gadā