Nautrēnu baznīca

Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca
Nautrēnu katoļu baznīca
Nautrēnu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Latvija, Nautrēnu pagasts, Rogovka
Koordinātas	56°42′27″N 27°24′56″E / 56.70750°N 27.41556°E / 56.70750; 27.41556Koordinātas: 56°42′27″N 27°24′56″E / 56.70750°N 27.41556°E / 56.70750; 27.41556
Piederība konfesijai	Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads	1914
Baznīcas vai organizācijas statuss	Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss	baznīca
Vadība	prāvests Juris Kravalis
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils	baroks
Fasādes virziens	R
Celtniecības sākums	1902
Celtniecības beigas	1914
Specifikācija
Garums	23,96 m
Platums	21,93 m
Būvmateriāli	sarkani ķieģeļi

Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.^[2] Tā atrodas Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta centrā Rogovkā un ir ciemata ievērojamākā celtne. Dievnams ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.

Nautrānu pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1791. gadā Žogotu kapsētā, kas atradās netālu no Zaļmuižas, tāpēc to sauca par Zaļmuižas draudzi. To uzcēla jezuīti. 1792. gadā to sauca jau par Nautrēnu draudzi. Prāvesta Budreviča darbības laikā 1799. gadā dievnamu ar Zaļmuižas muižtura Paulina Nikolaja Rozenšilda rīkojumu pārcēla uz Rogovku, kas atradās vairāk draudzes centrā. Jau tajā laikā baznīca tika veltīta Jaunavas Marijas bezvainīgi ieņemtās godam. Sākotnēji draudzi apkalpoja Rēzeknes misiju mājas jezīti, bet līdz ar klosteru slēgšanu Krievijas Impērijā, to sāka apkalpot laicīgie priesteri. Šajā dievnamā 1801. gadā savu kanonisko vizitāciju veica Mogiļevas palīgbīskaps Jānis Benislavskis^{[P 1]} Dievnamu nojauca 1915. gadā.^[3]

Pašreizējo mūra baznīcu saka celt 1902. gadā prāvesta A. Kantinieka kalpošanas laikā, kad dievnamu uzcēla līdz logiem. Darbu turpināja prāvesta Daniela Jasinska darbības laikā, uzbūvējot baznīcas sienas, griestu velves, uzliekot jumtu. Nākamā prāvesta Ksavera Martinenasa laikā tika pabeigti celtniecības darbi — uzcelti torņi, veikti iekšdarbi, salikti logi un durvis. Mogiļevas arhibīskaps Vincents Kļučinskis 1914. gada 8. jūnijā baznīcu konsekrēja Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas godam.^[4] Baznīcas dārzā redzams krucifikss, kas uzstādīts vecās baznīcas altāra vietā. Dievnama dārzā atrodas arī zvanu tornis, kas saglabājies no vecās baznīcas ar vairākiem zvaniem, no kuriem lielākais un vecākais saucas "Antons".

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Juris Kravalis.^[2] Nautrēnu draudze jeb toreiz Zaļmuižas draudze sākotnēji bija Rēzeknes filiāle, 18. gadsimta otrajā pusē kļuva par patstāvīgu draudzi. Svētās Mises draudzē tiek noturētas katru dienu. Nautrēnu draudze ir viena no lielākajām Latgalē, tajā ir aptuveni 3000 ticīgo. No visām Latgales draudzēm Nautrēnu draudze visvairāk ir devusi garīdzniekus, kuru vidū ir minams kardināls Jānis Pujats,^[5] bīskaps Jāzeps Rancāns,^[6] Nikodems Rancāns, Aleksandrs Platpieris, J. Miglinieks, Andrejs Sviklis, Jāzeps Sviklis, Gregors Začs, Dominieks Pujats, Donāts Mūrnieks, Kazimirs Vilnis, Antons Ludboržs, Jonikāns, R. Čigons, trīs brāļi Pujati, u.c. Nautrēnu draudzi apkalpojuši šādi prāvesti:

^[3] Draudzei ir trīspadsmit kapsētas — Sarņu kapsēta, Žogatu kapsēta, Stogašņu kapsēta, Gailumu kapsēta, Varkaļu kapsēta, Solašniku kapsēta, Rasnupļu kapsēta, Obarmaņu kapsēta, Laizānu kapsēta, Jaudzemu kapsēta, Desetnieku kapsēta, Vilkdobiešu kapsēta, Keiseļovas kapi.

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Filipa un Svētā Jēkaba apustuļu diena, Svētā Antona diena (40 stundas), Svētā Bērtuļa diena, Svētās Rožukroņa Karalienes diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki — baznīcas titulsvētki, Svētā Mārtiņa diena.

Baznīca ir romāņu stila sarkanu ķieģeļu mūra trīsnavu celtne ar diviem torņiem, skārda jumtu un flīžu grīdu. Tā ir 23,96 metrus gara un 21,93 metrus plata. Ap baznīcu ir mūra žogs ar dakstiņu jumtu.

Baznīca ir gandrīz tieša Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīcas kopija gan interjera, gan eksterjera, gan sakrālās nozīmes un veltījuma ziņā. Piemēram, formas ziņā identiskas ir to fasādes un interjerā - altārgleznas, nedaudz atšķiras tikai torņu augšējie jumtiņi. Lielākā vizuālā atšķirībā no baznīcas Daugavpilī, ir neapmestā ārsienu māla ķieģeļu apdare.

Dievnamā redzams valsts nozīmes mākslas piemineklis^[8] — 1542 stabuļu ērģeles^[9], Instrumentu būvējis Rīgas ērģeļbūvētājs Herberts Kolbe^[10] 1939. gadā. Ērģeļu iegādei 2500 latus ziedoja toreizējais Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Ērģeles atjaunotas 2018. gadā.

Aplūkojami ir biktskrēsli, krucifiksi un monstrances.

• Fotogrāfijas
• www.vietas.lv
• www.rezeknesnovads.lv Arhivēts 2012. gada 8. novembrī, Wayback Machine vietnē.

s d l Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas Katedrāle Bazilika Rēzeknes katedrāle Aglonas bazilika Baznīcas Aizpūre Ambeļi Andrupene Andzeļmuiža Arendole Asūne Atašiene Augškalne Augustova Auleja Ārdava Balbinova Baltinava Balvi Barkava Beresne Bērzgales Annas Bērzgales Dieva apredzības Bērži Bikova Borovka Brigi Brodaiži Bukmuiža Ciskādi Dagda Daugavpils Jaunavas Marijas Daugavpils Jēzus Sirds Daugavpils Svētā Pētera Dricāni Dubna Dukstigals Eversmuiža Feimaņi Indrica Istalsna Istra Izvalta Jasmuiža Jezupova Kalupe Kaunata Kombuļi Konstantinova Krāslava Krišjāņi Kuprava Krustpils Landskorona Liepna Līksna Līvāni Ludvikova Ludza Madaleņa Malnava Mežvidi Nagļi Nautrēni Nīcgale Nīdermuiža Okra Ostrone Ozolmuiža Pasiene Peipiņi Piedruja Pieniņi Pilcene Pilda Preiļi Prezma Pustiņa Puša Pušmucova Raģeļi Raipole Rēzeknes Dieva Žēlsirdības Rēzeknes Sāpju Dievmātes Riebiņi Rikava Rozentova (Malta) Rudzāti Rugāji Rundāni Ruskulova Rušona Salnava Sarkaņi Skaista Sprogas Sprukti Stiglova Stirniene Stoļerova Strūžāni Šķilbēni (jaunā) Šķilbēni (vecā) Tilža Vanagi Varakļāni Vārkava Vidsmuiža Viļaka Viļāni Višķi Zilupe Znotiņi Zosna Kapelas Balta Ilzeskalns Īdeņa Preiļi Varakļāni