Bīskaps

Bīskaps (latīņu: episcopus, sengrieķu: ἐπίσκοπος (epískopos) — 'uzraugs').^[1] var būt:

• pāvesta iecelta augstākā bīskapijas persona;
• pirmajos kristietības laikos — draudzes pārvaldītājs.

Bīskaps tiek ordinēts kā katoļu, tā arī pareizticīgo baznīcās.

Bīskapa galvenie uzdevumi:^[2]

• atbildība par vietējo baznīcu;
• atbildība par Eiharistiju;
• funkcijas ievadīšanā kristīgajā dzīvē: Kristībā, Iestiprināšanā, Eiharistijā;
• Eiharistijas svinēšanas vadītājs;
• Gandarīšanas sakramenta kalpotājs;
• iesvēta svēto hrizmu;
• Mācītājs;
• pārvaldnieks;
• piešķir Iestiprināšanas sakramentu;
• piešķir Ordinācijas sakramentu;
• Svētdarītājs;
• tiesnesis atsevišķos gadījumos.

Bīskaps ir apustuļu pēctecis saskaņa ar Jēzus Kristus iedibināto kārtību.^[3] "Lai Evaņģēlijs Baznīcā vienmēr tiktu saglabāts neskarts un dzīvs, apustuļi par saviem pēctečiem atstāja bīskapus, viņiem uzticot savu mācīšanas sūtību".^[4]

Katoliskā doktrīna māca, ka gan līdzdalības priesterībā pakāpes (episkopātu un prezbiterātu), gan kalpošanas pakāpi (diakonātu) piešķir ar sakramentālu darbību, ko sauc par ordināciju, tas ir ordinācijas sakramentu. Pēc katoļu mācības ordinācijas sakraments ir paredzēts, lai kalpotu citu pestīšanai, sakraments sekmē personisko pestīšanu, bet tas notiek, kalpojot citiem. Tie piešķir īpašu sūtību Baznīcā un kalpo Dieva tautas attīstībai.

Bīskapa jeb episkopāta pakāpe ir līdzdalības priesterībā augstākā pakāpe; bīskapa ordinācija — ordinācijas sakramenta pilnība, kuru baznīcas liturģiskā tradīcija un svēto tēvu balss sauc par augstāko priesterību, par svētā kalpojuma pilnību (summa).^[5]

Ordinācijas sakramenta svinēšana iekļaujas eiharistiskajā liturģijā, tai ir vairāki riti. Latīņu ritā pirmie riti ir ordinējamā priekšā stādīšana un izraudzīšana, bīskapa uzruna, ordinējamā iztaujāšana, Visu Svēto litānija, kuras laikā ordinējamais atrodas guļus stāvoklī altāra priekšā.

Ordinācijas sakramenta laikā jeb bīskapa konsekrācijā bīskaps veic īpašu galveno ritu — maģistērisku, reliģisku un liturģisku — uz nākamā bīskapa galvas veic roku uzlikšanu un īpašu konsekrācijas lūgšanu bīskapa kalpošanas nolūkā. Šī tradīcija ir atrodama Svētajos rakstos saukta grieķu: takseis, latīņu: ordinēs — tā liturģija runā par episcopo ordo. Ar šo sakramentu — roku uzlikšanu un iesvētīšanas vārdiem tiek dāvāta Svētā Gara žēlastība un tiek uzspiests svētais zīmogs, tā ka bīskapi izcilā un redzamā veidā ieņem paša Kristus- Mācītāja, Ganītāja un Virspriestera — vietu un darbojas Viņa personā. (latīņu: in eius persona agant).^[5]

Pēc konsekrācijas seko riti, kas simboliski izsaka un piepilda notikušo noslēpumu — svaidīšana ar svēto hrizmu par zīmi īpašam Svētā Gara svaidījumam, kas dara auglīgu kalpojumu un pasniedz Evaņģēlija grāmatu un bīskapa insignijas jeb amata zīmes — gredzenu, gana zizli, mitru, krūšu krustu un palliju gadījumā, ja tiek konsekrēts par arhibīskapu-metropolītu.

Romas Katoļu baznīcā par bīskapu var kļūt kristīts vīrietis, kurš pieņem ordinācijas līdzdalības priesterībā sakramentu, šajā gadījumā tā augstāko pakāpi — episkopātu."Par bīskapu kārtas locekli kļūst sakramentālās iesvētīšanas spēkā un hierarhiskā vienotībā ar bīskapu kolēģijas galvu un locekļiem".^[6]

Bīskapu kārtas raksturs un koleģiālā daba izpaužas arī senajā Baznīcas ierašā, kas pauž vēlmi, lai jauna bīskapa iesvētīšanā piedalītos vairāki bīskapi. Lai bīskapa ordinācija mūsdienās notiktu likumīgi, nepieciešams īpašs Romas bīskapa — Pāvesta lēmums jeb mandāts, kas tiek nolasīts pirms ordinācijas, jo Romas bīskaps ir augstākā redzamā saikne, kas vieno atsevišķas baznīcas vienā vienīgā baznīcā un nodrošina šo Baznīcas brīvību.

Pēc bīskapa ordinācijas sakramenta jeb konsekrācijas norisinās ingress galvenajā diecēzes, kura bīskapam ir uzticēta, katedrālē vai baznīcā, kura laikā priesteri saliek paklausības solījumu jaunajam bīskapam. Ar šo brīdi bīskaps pārņem administratīvo varu. Šajā baznīcā vai katedrālē arī atrodas bīskapa sēdeklis jeb katedra, kas izsaka svētsapulces priekšsēža lomu.

Katram bīskapam kā Kristus vietniekam ir pastorāls pienākums pret sev uzticēto atsevišķo Baznīcu (diecēzi vai diecēzēm), bet tajā pašā laikā viņš ir aicināts kopā ar saviem brāļiem episkopātā koleģiāli rūpēties par visām Baznīcām. Bīskaps saņem Ordinācijas sakramenta pilnību, kas viņu iekļauj bīskapu kolēģijā un dara par viņam uzticētās vietējās Baznīcas galvu. Katoļu Baznīcas bīskapi kā apustuļu pēcteči un bīskapu kolēģijas locekļi ir līdzdalīgi apustuliskajā atbildībā un visas Baznīcas sūtībā, pakļaujoties Romas pāvesta, Svētā Pētera pēcteča, autoritātei.

Pie bīskapa insignijām pieder: gredzens, gana zizlis, mitra, krūšu krusts, kā arī arhibīskapiem-metropolītiem — pallijs.^[7]

Bīskaps ikdienā nēsā liturģisku apģērbu — sutanu.

Bīskapi pēc to administratīvās teritorijas.^[8]

• Rīgas arhidiecēzē:
  • Kardināls Jānis Pujats, konsekrēts 01.06.1991, iekļauts kardinālu kolēģijā 28.01.2001.;
  • Rīgas Arhibīskaps- metropolīts Zbigņevs Stankevičs, konsekrēts 08.08.2010.;
  • Bīskaps Andris Kravalis, Migirpas titulārbīskaps, konsekrēts 04.05.2019.;
  • Bīskaps Jānis Cakuls, Tinistas titulārbīskaps, konsekrēts 12.12.1982, emeritus 18.06.1993.
• Jelgavas diecēzē:
  • Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, konsekrēts 10.09.2011.;
  • Jelgavas bīskaps emeritus Antons Justs, konsekrēts 06.01.1996, emeritus 22.07.2011, miris 17.02.2019.
• Liepājas diecēzē: Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins, konsekrēts 07.09.2013.;
  • Liepājas bīskaps emeritus Vilhelms Lapelis, konsekrēts 25.03.2000, emeritus 20.06.2012.;
  • Liepājas bīskaps emeritus Ārvaldis Andrejs Brumanis, konsekrēts 06.01.1996, emeritus 12.05.2001, miris 17.12.2013.
• Rēzeknes-Aglonas diecēzē:
  • Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, konsekrēts 24.06.1991.

Iekļaujas sekojoši bīskapi:^[9]

• Arhibīskaps Jānis Vanags, konsekrēts 29.08.1993.;
• Rīgas arhidiecēzes bīskaps Guntars Dimants, konsekrēts 10.04.2010., mācītājs kopš 01.01.2012.;
• Liepājas diecēzes bīskaps emeritus Pāvils Brūvers, konsekrēts 13.10.2007., emeritus 01.08.2016.;
• Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe, konsekrēts 13.10.2007.;
• Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons, konsekrēts 06.08.2016.

Baznīcu vada trīs Virsgani^[10]:

• Valdošais Virsgans, Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, kopš 23.07.1989.hirotonijas-Daugavpils bīskaps, 1990.-Rīgas un Latvijas valdošais bīskaps, 25.02.2002- Rīgas un visas Latvijas Metropolīts * Daugavpils un Rēzeknes bīskaps Aleksandrs,kopš 17.08. 2006. * Jelgavas bīskaps Jānis, Rīgas eparhijas vikārs, kopš 27.03.2016.

• Arhibīskaps

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bīskaps.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Bīskaps // Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca

s d l Romas katoļu Baznīcas bīskapu insignijas Gana zizlis Gredzens Fascija Krūšu krusts Mitra Pallijs