Kārlis Ulmanis

Šis raksts ir par Latvijas Valsts un ministru prezidentu. Par citām jēdziena Ulmanis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kārlis Ulmanis
4. Latvijas Valsts prezidents[a]
Amatā 1936. gada 11. aprīlis — 1940. gada 21. jūlijs
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Priekštecis	Alberts Kviesis
Pēctecis	Guntis Ulmanis
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Amatā 1934. gada 17. marts — 1940. gada 19. jūnijs
Prezidents	Alberts Kviesis Kārlis Ulmanis
Priekštecis	Ādolfs Bļodnieks
Pēctecis	Augusts Kirhenšteins
Amatā 1931. gada 27. marts — 1931. gada 5. decembris
Prezidents	Alberts Kviesis
Priekštecis	Hugo Celmiņš
Pēctecis	Marģers Skujenieks
Amatā 1925. gada 24. decembris — 1926. gada 6. maijs
Prezidents	Jānis Čakste
Priekštecis	Hugo Celmiņš
Pēctecis	Arturs Alberings
Amatā 1918. gada 19. novembris — 1921. gada 18. jūnijs
Pēctecis	Zigfrīds Anna Meirovics
Latvijas Republikas ārlietu ministrs
Amatā 1934. gada 17. marts — 1936. gada 17. aprīlis
Prezidents	Alberts Kviesis
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Priekštecis	Voldemārs Salnais
Pēctecis	Ludvigs Ēķis
Amatā 1931. gada 27. marts — 1931. gada 5. decembris
Prezidents	Alberts Kviesis
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Priekštecis	Hugo Celmiņš
Pēctecis	Kārlis Zariņš
Amatā 1926. gada 7. maijs — 1926. gada 18. decembris
Prezidents	Jānis Čakste
Premjerministrs	Arturs Alberings
Priekštecis	Hermanis Albats
Pēctecis	Fēlikss Cielēns
Latvijas Republikas apsardzības ministrs
Amatā 1919. gada 11. septembris — 1920. gada 11. jūnijs
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Priekštecis	Dāvids Sīmansons
Pēctecis	Ēriks Mārtiņš Feldmanis
Latvijas Republikas apgādības ministrs
Amatā 1919. gada 14. jūlijs — 1919. gada 8. decembris
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Priekštecis	Jānis Blumbergs
Pēctecis	Jānis Blumbergs
Amatā 1918. gada 19. novembris — 1919. gada 16. marts
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Pēctecis	Jānis Blumbergs
Latvijas Republikas zemkopības ministrs
Amatā 1919. gada 14. jūlijs — 1919. gada 4. septembris
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Priekštecis	Jānis Goldmanis
Pēctecis	Augusts Kalniņš
Amatā 1918. gada 19. novembris — 1918. gada 20. decembris
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Pēctecis	Jānis Goldmanis
Dzimšanas dati	1877. gada 4. septembrī Bērzes pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Dobeles novads,  Latvija)
Miršanas dati	1942. gada 20. septembrī (65 gadu vecumā) Krasnovodska, Turkmēnijas PSR, PSRS (tagad  Turkmenistāna)
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latviešu Zemnieku savienība (1917—1934)
Profesija	agronoms
Paraksts
a Apšaubāma leģitimitāte, jo pēc 1934. gada 15. maijā veiktā valsts apvērsuma, beidzoties Alberta Kvieša pilnvarām, par prezidentu sevi iecēla pats

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis 1877. gada 4. septembrī, miris 1942. gada 20. septembrī) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents. Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma kļuva par vienpersonisku valsts vadītāju un 1936. gadā — pēc prezidenta Alberta Kvieša pilnvaru termiņa beigām – sevi pasludināja arī par Valsts prezidentu. Tālaika plašsaziņas līdzekļos saukts par Vadoni vai Valsts un Ministru prezidentu.^[1] Mūsdienās juristi K. Ulmaņa darbību Valsts prezidenta amatā traktē dažādi, vieni juridiski izceļ tobrīd valstī izsludināto ārkārtas stāvokli un leģitimizē Valsts prezidenta statusu, savukārt citi uzsver antikonstitucionālu raksturu un definē to kā prezidenta vietas izpildīšanu.^[2] Viņa darbības laikā notika relatīvs Latvijas tautsaimniecības uzplaukums pēc 1930.—1933. gada Lielās depresijas. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā arestēts un deportēts uz PSRS, kur ieslodzījumā mira. 2004. gadā veiktajā aptaujā par 100 visu laiku ievērojamākajām Latvijas personībām Ulmani ierindoja otrajā vietā.^[3]

Dzimis 1877. gada 4. septembrī tagadējā Bērzes pagasta „Pikšu” māju saimnieka Indriķa Ulmaņa (1836—1901) un viņa sievas Lizetes (dzimušas Līnberģes) (1837—1925) ģimenē kā trešais dēls. Vecākie brāļi Jānis Ulmanis (1865—1936) un Indriķis Ulmanis (1868—1923). Māsa Emīlija Lizete (1864) mirusi trīs mēnešu vecumā.^[4]

Mācījās Bērzes pagastskolā (1886—1889), Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā (1889—1895), Jelgavas reālskolā (1895—1896). 1897. gadā Ulmanis beidza piensaimniecības kursus Tapiavā (Austrumprūsijā) un studēja lauksaimniecību Cīrihes Politehniskajā institūtā (1902—1903) un Leipcigas lauksaimniecības institūtā (1903—1905), kur ieguva agronoma izglītību.

1905. gada revolūcijas laikā Kārlis Ulmanis par savu sabiedrisko darbību no 1905. gada decembra līdz 1906. gada maijam bija ieslodzīts Pleskavas cietumā. Pēc atbrīvošanas devās uz Vāciju, kur strādāja par skolotāju Annabergas lauksaimniecības skolā Saksijā (1907), pēc tam devās uz ASV, kur studēja Nebraskas Universitātes Linkolnas lauksaimniecības industriālajā koledžā (1908—1909),^[5] pēc kuras beigšanas bija piensaimniecības īpašnieks Teksasā. Pēc amnestijas izsludināšanas 1913. gadā K. Ulmanis atgriezās Latvijā un strādāja par agronomu lauksaimnieku biedrībā Valmierā un žurnāla „Zeme” redaktoru (1914—1916).

Pirmā pasaules kara laikā Ulmanis darbojās Valmieras bēgļu apgādāšanas komitejā un pēc Februāra revolūcijas 1917. gada aprīlī bija Latviešu Zemnieku savienības dibināšanas iniciators un priekšsēdētājs. Ievēlēts Vidzemes guberņas pagaidu zemes padomē, kur kļuva par Vidzemes pagaidu komisāra Andreja Krastkalna vietnieku. Pēc tam, kad 1918. gada pavasarī Vācijas karaspēks ieņēma Vidzemi, Ulmanis kļuva par Latviešu palīdzības komitejas valdes locekli un tās priekšsēdētāja Krastkalna vietnieku.

1918. gada 17. novembrī kā Latviešu Zemnieku savienības pārstāvis viņš piedalījās Tautas padomes izveidošanā un tika ievēlēts par jaunveidojamās Latvijas Pagaidu valdības vadītāju. Latvijas brīvības cīņu sākumposmā Ulmanis kopā ar Pagaidu valdību bēga uz Liepāju. Aprīļa puča rezultātā Pagaidu valdība uz laiku patvērās uz kuģa „Saratov”. Šajā laikā Latvijā par varu sacentās trīs valdības: Ulmaņa Pagaidu valdība, aprīļa pučistu Niedras valdība un Pētera Stučkas vadītā Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika. Pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada 22. maijā un pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas Ulmaņa Pagaidu valdība atgriezās Rīgā un nostiprināja savu varu Bermontiādes un Latgales atbrīvošanas cīņu laikā. 1920. gada 15. aprīlī mežainā apvidū uz autoceļa Lubāna—Dzelzava tika veikts atentāta mēģinājums pret automobilī braucošo Ulmani.

Latvijas parlamentārās demokrātijas gados Ulmanis bija viens no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem, bija Satversmes sapulces loceklis un Saeimas deputāts no Latviešu zemnieku savienības. Viņš atkārtoti bija Latvijas Ministru prezidents, pildīja arī ārlietu ministra, kara ministra, apgādības ministra un zemkopības ministra amatus. Īslaicīgi bija arī Latvijas zemnieku bankas valdes priekšsēdētājs un direktors (1923), Valsts zemes bankas padomes loceklis (1925—1927).

Pamatraksts: Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms

1934. gada 15. maijā Ulmanis, būdams Ministru prezidents, kopā ar kara ministru Jāni Balodi īstenoja 15. maija valsts apvērsumu, ieviesa kara stāvokli, ierobežoja preses un pilsoņu brīvības. Latvija beidza pastāvēt kā parlamentāra republika. Pēc apvērsuma visa vara koncentrējās Ulmaņa rokās. No 1936. gada 11. aprīļa līdz 1940. gada 21. jūlijam Ulmanis ieņēma Valsts Prezidenta amatu. 1935. gada 28. janvārī Ulmanis iedibināja "Draudzīgā aicinājuma" akciju, kuras mērķis bija aicināt dāvināt grāmatas savām bijušajām skolām. Bijušais Valsts prezidents savā vārda dienā uzdāvinājis bērnības skolai grāmatas un lūdzis, lai arī citi atceras savas skolas.^[7] Pirmajā akcijas norises gadā skolas saņēma 1,7 miljonu grāmatu un tūkstošiem gleznu. Šīs akcijas laikā tika dibinātas Draudzīgā aicinājuma skolas.

1939. gada pavasara lielvalstu politikas tendences bija klaji bīstamas Baltijas valstīm. Viņām bija grūti cerēt uz neatkarības saglabāšanu pilnā apjomā. Situāciju nesaglabāja 1939. gada jūnija sākumā ar Vāciju noslēgtais neuzbrukšanas līgums. Ārlietu ministram V. Munteram neizdevās dabūt četru lielvalstu garantijas Latvijas neitralitātei.

1939. gada rudenī, kad Polijas Otrā republika zaudēja savu valstiskumu, Latvijas politiskā elite sākā sadarbību ar PSRS. K. Ulmaņa autoritārā valdība izšķīrās parakstīt uzspiesto bāzu līgumu ar Padomju Savienību. Preventīva kolaborācija ar mērķi izvairīties no valsts neatkarības zaudēšanas sagatavoja augsni kolaborācijai 1940. gada jūnijā un pēc tā.^[8]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā K.Ulmanis apstiprināja PSRS spēku uzspiesto Augusta Kirhenšteina marionešu valdību. Viņš nolēma palikt sava amatā^[9] un sadarbojās ar padomju varu, parakstot un izsludinot likumus, kuri palīdzēja iznīcināt Latvijas neatkarību. Laika sprīdī līdz 1940. gada 21. jūlijam, kad steigā ievēlētā Tautas Saeima pieņēma lēmumu "Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā", bet Ulmanis jau bija zaudējis Valsts prezidenta amatu, viņš izsludināja vairāk nekā 50 likumus.^[8]

1940. gada 22. jūlijā Ulmani apcietināja un nosūtīja uz Vorošilovsku (tagad Stavropole) PSRS. Pēc nacistiskās Vācijas uzbrukuma PSRS viņu 1941. gada 4. jūlijā ieslodzīja cietumā un 1941. gada 17. jūlijā izvirzīja apsūdzību pretpadomju darbībā.^[10]

1942. gada 1. augustā Vācijas karaspēka tuvošanās dēļ Ulmani cauri Vidusāzijai plānoja pārvietot uz Krasnojarskas cietumu Sibīrijā. Pēc Kaspijas jūras šķērsošanas viņa veselība strauji pasliktinājās un viņš nomira Krasnovodskas cietuma slimnīcā 1942. gada 20. septembrī. Apglabāts nezināmā kapavietā. Pastāv alternatīva versija, ka Ulmanis ir apbedīts Gori, Gruzijā.^[11]

„Ulmaņa laiki latviešu kolektīvajā atmiņā mūsdienās simbolizē „zaudēto paradīzi”," norādīja vēsturniece Vita Zelče. Viņa darbības laiku parasti dēvē par Ulmaņa laikiem. Neviens cits latviešu politiķis šādu godu nav izpelnījies.^[8]

Lai arī Ulmaņa precīza atdusas vieta nav zināma, viņam par godu ir izveidotas vairākas piemiņas vietas Latvijā un ārpus tās. Rīgā Ulmaņa pieminekli atklāja 2003. gada 22. jūlijā — dienā, kad pirms 63 gadiem Ulmani deportēja no Latvijas. Pieminekļa autori ir tēlnieks Uldis Kurzemnieks un arhitekts Agnis Lukšēvics. Piemineklis atrodas iepretim Latvijas Ārlietu ministrijas ēkai, kas ilgus gadus bija Ulmaņa darbavieta.

Īpaša piemiņas vieta Ulmanim 1993. gadā izveidota arī viņa dzimtajās mājās — „Pikšās”, kas atrodas Dobeles novada Bērzes pagasta pašos austrumos. Muzejā apkopotas dažādas vēsturiskas liecības par Kārli Ulmani un viņa dzīvi. 2005. gada 1. janvārī stājās spēkā īpaši Ministru kabineta noteikumi nr. 986,^[12] kas nosaka šī muzeja statusu kā valsts aģentūru, kas pakļauta Zemkopības ministrijai.

Vietā pie Dzelzavas—Lubānas autoceļa uz bijušo Cēsu un Valkas apriņķu robežas (mūsdienu Lubānas un Gulbenes novada robežas), kur 1920. gada 15. aprīlī pret Ulmani tika veikts atentāta mēģinājums, 1939. gada 11. augustā atklāja piemiņas plāksni. Latvijas PSR gados to nopostīja, un atjaunoja 1988. gada 18. novembrī cilvēktiesību aizstāvju grupas „Helsinki 86” pārstāvji.

Priekuļos uzstādītas 2 piemiņas zīmes. Pirmā uzstādīta jau 1989. gadā, vietā, kur pēc Kārļa Ulmaņa ierosinājuma 1935.—1936. gadā tika iestādīta bērzu birzs, kas ieguva nosaukumu „Vadoņa birzs”.^[13] Otra atklāta 1997. gada 4. septembrī pie Priekuļu selekcijas stacijas^[14] ar uzrakstu „pirmajam Latvijas Ministru prezidentam”.

2020. gada jūnijā tika paziņots, ka Izraēlas pilsētā Sderotā Kārļa Ulmaņa vārdā tiks nosaukts krustojuma aplis, pieminot viņa atbalstu Latvijas ebreju kopienai un Eiropas ebrejiem, kas guva patvērumu Latvijā, bēgot no vajāšanām nacistiskajā Vācijā 1930. gadu beigās.^[15]

• Lāčplēša Kara ordeņa 3. šķira,^[16]
• Triju Zvaigžņu ordeņa 1. šķira (1924),^[17]
• Viestura ordeņa 1. šķira,
• Atzinības krusta 1. šķira,
• Francijas Kara krusts,
• Francijas Goda Leģiona ordeņa 5. un 1. šķira,
• Polijas Baltā Ērgļa ordeņa 1. šķira,
• Somijas Baltās Rozes ordeņa 1. šķira,
• Itālijas Kroņa ordeņa 1. šķira,
• Itālijas Svētā Maurīcija ordeņa 1. šķiru un Lācara ordeņa 1. šķira,
• Vatikāna Pāvesta Pija IX ordeņa 1. šķira,
• Igaunijas Ērgļa ordeņa 1. šķira,
• Igaunijas Baltās zvaigznes ordeņa 1. šķira,
• Igaunijas Brīvības krusta 3. šķiras 1. pakāpe,
• Polijas Polonia Restituta ordeņa 1. šķira,
• Beļģijas Leopolda I ordeņa 1. šķira,
• Zviedrijas Ziemeļu Zvaigznes ordeņa 1. šķira,
• Zviedrijas Vāsas ordeņa 1. šķira,
• Beļģijas Kroņa ordeņa 1. šķira,
• Norvēģijas Svētā Olafa ordeņa 1. šķira,
• Čehoslovākijas Baltās Lauvas ordeņa 1. šķira,
• Lietuvas Vītauta Dižā ordeņa 1. šķira.
• Latvijas Universitātes Lauksaimniecības un tautsaimniecības fakultātes goda doktors (1934),
• Mazpulku virsvadonis,
• Studentu biedrības Fraternitas Rusticana goda filistrs.

• Viens mērķis — tauta un valsts. Kārļa Ulmaņa runu, rakstu fragmenti un atziņas. Jumava, 2001. ISBN 9984-05-467-5
• Degsme. Dr. Kārļa Ulmaņa atziņas, norādījumi, aicinājumi un vēlējumi (sast. Līgonis). Rīga: A. Gulbis, 1938
• Kārlis Ulmanis. Atziņas un runu fragmenti (sast. S. Timšāns). Rīga: Avīze „Prizma”, 1990
• Kārlis Ulmanis trimdā un cietumā. Dokumenti un materiāli. R.: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1994.

Papildus materiāli, zinātniskā monogrāfija: Hanovs D., Tēraudkalns V. Laiks, telpa, vadonis. Autoritārisma kultūra Latvijā. 1934. — 1940. — Zinātne, 2012.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis Ulmanis

• Kārļa Ulmaņa radio uzruna 1940. gada 17. jūnijā (latviski)
• Kārļa Ulmaņa izsūtījumā sarakstītās piezīmes. (latviski)
• Upleja S. Vēsturnieks: Ulmanis bijis pērkams, Meierovics ne. // Diena, 10. septembris (1999)
• Ulmanis, Kārlis Augusts Vilhelms (04.09.1877.-20.09.1942.) — historia.lv
• Kārlis Ulmanis — Prezidenta kancelejas mājas lapa
• Krūmiņš G. Kārlis Ulmanis — mīts vai realitāte NRA, 16.09.2009.
• Zirnis E. Komunistu sponsors Diena 15.02.2009.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Alberts Kviesis	Latvijas Valsts prezidents (leģitimitāte apšaubāma) 1936—1940	Pēctecis: Guntis Ulmanis
Priekštecis: Ādolfs Bļodnieks Hugo Celmiņš Hugo Celmiņš nav	Latvijas Ministru prezidents 1934—1940 1931 1925—1926 1918—1921	Pēctecis: Augusts Kirhenšteins Marģers Skujenieks Arturs Alberings Zigfrīds Anna Meierovics

s d l Latvijas Ministru prezidenti 1918—1940 Ulmanis Meierovics Pauļuks Meierovics Zāmuēls Celmiņš Ulmanis Alberings Skujenieks Juraševskis Celmiņš Ulmanis Skujenieks Bļodnieks Ulmanis Kirhenšteins 1940—1990 Padomju un vācu okupācija (skatīt Latvijas PSR MP priekšsēdētāji) 1990—pašlaik Godmanis Birkavs Gailis Šķēle Krasts Krištopans Šķēle Bērziņš Repše Emsis Kalvītis Godmanis Dombrovskis Straujuma Kučinskis Kariņš Siliņa

s d l Latvijas Valsts prezidenti 1918—1940 Jānis Čakste Gustavs Zemgals Alberts Kviesis Kārlis Ulmanis 1993—pašlaik Guntis Ulmanis Vaira Vīķe-Freiberga Valdis Zatlers Andris Bērziņš Raimonds Vējonis Egils Levits Edgars Rinkēvičs

Latvijas valdības s d l Ulmaņa 1. Ministru kabinets (1920—1921) Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Ministri apsardzības ministrs Jānis Goldmanis ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics darba ministrs Pauls Mincs finanšu ministrs Ringolds Kalnings iekšlietu ministrs Arveds Bergs iekšlietu ministra biedrs Jezups Kindzulis izglītības ministrs Longīns Ausējs satiksmes ministrs Ādolfs Kuršinskis tieslietu ministrs Rūdolfs Bēnuss tirdzniecības un rūpniecības ministrs Andrejs Bērziņš Valsts kontrolieris Pauls Mincs zemkopības ministrs Hugo Celmiņš Zaudējuši amatu apgādības ministrs Augusts Kalniņš apsardzības ministrs Ēriks Mārtiņš Feldmanis darba ministrs Frīdrihs Ozoliņš finanšu ministrs Kārlis Puriņš izglītības ministrs Juris Plāķis tirdzniecības un rūpniecības ministrs Fridrihs Zommers s d l Ulmaņa 2. Ministru kabinets (1925—1926) Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Ministri ārlietu ministrijas pārvaldnieks Hermanis Albats finanšu ministrs Jānis Blumbergs iekšlietu ministrs Eduards Laimiņš iekšlietu ministra biedrs Antons Velkme izglītības ministrs Edmunds Ziemelis kara ministrs Jānis Goldmanis satiksmes ministrs Pēteris Aronietis tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubulis tieslietu ministrs Ansis Petrevics zemkopības ministrs Markuss Gailītis s d l Alberinga Ministru kabinets (1926) Ministru prezidents Arturs Alberings Ministri ārlietu ministrs Kārlis Ulmanis finanšu ministrs Arturs Alberings iekšlietu ministrs Eduards Laimiņš izglītības ministrs Edmunds Ziemelis izglītības ministra biedrs Staņislavs Jaudzems kara ministrs Eduards Kalniņš satiksmes ministrs Pēteris Aronietis tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubulis tieslietu ministrs Erasts Bite zemkopības ministrs Markuss Gailītis Zaudējuši amatu finanšu ministrs Jānis Blumbergs s d l Ulmaņa 3. Ministru kabinets (1931) Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Ministri ārlietu ministrs Kārlis Ulmanis finanšu ministrs Jānis Annuss iekšlietu ministrs Ansis Petrevics izglītības ministrs Edmunds Ziemelis kara ministrs Eduards Laimiņš satiksmes ministrs Antons Rancāns tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubulis tieslietu ministrs Juris Pabērzs zemkopības ministrs Arturs Alberings zemkopības ministra biedrs Staņislavs Ivbuls s d l Ulmaņa 4. Ministru kabinets (1934) Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Ministri ārlietu ministrs Kārlis Ulmanis finanšu ministrs Ēvalds Rimbenieks iekšlietu ministrs Vilis Gulbis izglītības ministrs Kārlis Beldavs kara ministrs Jānis Balodis satiksmes ministrs Staņislavs Ivbuls tautas labklājības ministrs Juris Pabērzs tieslietu ministrs Jānis Balodis zemkopības ministrs Aloizs Budže s d l Ulmaņa 5. Ministru kabinets (1934—1940) Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Ministri ārlietu ministrs Vilhelms Munters finanšu ministrs Jānis Kaminskis iekšlietu ministrs Kornēlijs Veidnieks izglītības ministrs Jūlijs Auškāps kara ministrs Krišjānis Berķis sabiedrisko lietu ministrs Alfreds Jēkabs Bērziņš satiksmes ministrs Arturs Kāposts tautas labklājības ministrs Jānis Volonts tieslietu ministrs Hermanis Apsītis tirdzniecības un rūpniecības ministrs Jānis Blumbergs zemkopības ministrs Jānis Birznieks Zaudējuši amatu Ministru prezidenta biedrs Marģers Skujenieks ārlietu ministrs Kārlis Ulmanis ārlietu ministrs Ludvigs Ēķis finanšu ministrs Ludvigs Ēķis finanšu ministrs Alfrēds Valdmanis iekšlietu ministrs Vilis Gulbis izglītības ministrs Ludvigs Adamovičs izglītības ministrs Augusts Tentelis kara ministrs Jānis Balodis satiksmes ministrs Bernhards Einbergs tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubulis tautas labklājības ministrs Hermanis Apsītis zemkopības ministrs Jānis Kauliņš

Latvijas parlamenti s d l Latvijas Satversmes sapulce (1920—1922) Frakcijas Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP; 36) Latviešu zemnieku savienība (LZS; 25) Latviešu sociāldemokrātu strādnieku partijas mazākuma frakcija (MP; 19) Latgales Zemnieku partija (LZP; 13) Bezpartijisko grupa (BG; 7) Latvijas Darba partija (LDP; 6) Latvijas Tautas partija (LTP; 5) Bezpartijisko bezzemnieku un mazsaimnieku grupa (BBMG; 4) Latgales Kristīgo zemnieku savienība (LKZS; 4) Krievu bezpartijiskā grupa (KBG; 3) Kristīgā nacionālā savienība (KNS; 3) Latgaliešu bezpartijiskā grupa (LBG; 2) Republikāņu partija (RP; 2) Vācu demokrātu partija (VDP; 2) Žīdu nacionālā demokrātu partija (ŽNDP; 2) Agudas Izrael (AI; 1) Bezzemnieku agrārā savienība (BAS; 1) Ceire-Cion (CC; 1) Demokrātu savienība (DS; 1) Krievu nacionālā demokrātu partija (KNDP; 1) Latgales Ļaužu partija (LĻP; 1) Latgales Poļu mazsaimnieku un mazgruntnieku savienība (LPMMS; 1) Neatkarīgo bezzemnieku grupa (NBG; 1) Neatkarīgs strādnieku pārstāvis (NSP; 1) Vācu progresīvā partija (VPP; 1) Vācu reformu partija (VRP; 1) Vācu tautas partija (VTP; 1) Vācu vienības partija (VVP; 1) Žīdu bezpartijiskā grupa (ŽBG; 1) Žīdu cionistes partija (ŽCP; 1) Prezidijs Prezidents Jānis Čakste viceprezidenti Andrejs Petrevics Staņislavs Kambala sekretārs Roberts Ivanovs sekretāra biedri Mārtiņš Antons Erasts Bite Deputāti LSDSP Berss Bīlmanis K. Birznieks Bungšs Buševics Celms Cielēns Dēķens Dzelzītis Eliass Grēviņš Ē. Ivanovs R. Ivanovs Kalniņa B. Kalniņš N. Kalniņš P. Kalniņš Kuršinskis Lauris Menders Morics Pliekšāne (Aspazija) Pliekšāns (Rainis) Rabinovičs Radziņš Rozentāls Rudevics Segliņš Strazdiņš Ulpe Veckalns Vesmane Vesmanis Vilsons Višņa Zeibolts LZS Alberings J. Birznieks Briedis Celmiņš Čakste Dārznieks Goldmanis Grantskalns Hasmanis J. Jansons Jaunbērzs A. Kalniņš Klīve Kviesis Meierovics Naķelis Pauļuks Salnis Sauleskalns Siecenieks Sīmanis Ulmanis Vārsbergs Vīgants Žers MP Benze Cālītis Dombrovskis Druģis Holcmanis M. Kalniņš Komisārs Lindiņš Petrevics Plūme Prauliņš Riekstiņš Rudzītis Skubiķis Skujenieks Šaberts Šterns Švābe Zankevics LZP Bicāns Gigels Jozāns Kambala Kindzulis A. Laizāns Laurinoviča Laurinovičs Lazdāns Pabērzs Rubulis Seile Zvagulis BG Ašmanis Bergs Cēsniece-Freidenfelde Kasparsons Ķēmanis Ozols Taube LDP Antons Kotāns Kursītis Rubins J. Trasuns Venevics LTP Bite Bļodnieks Bružis Skalbe Zāmuēls BBMG Bauers Gailītis Nonācs Velmers LKZS Ozoliņš F. Trasuns Turkupols Velkme Mazās frakcijas Bočagovs (KNDP) Dermanis (NSP) Dubins (AI) Firkss (VTP) Fišmanis (ŽNDP) Helmanis (CC) Irbe (KNS) F. Jansons (NBG) Kellers (VDP) Kemps (LĻP) Klūge (VPP) Knops (VVP) P. Laizāns (LBG) Landaus (ŽNDP) Lībtāls (BAS) Magnuss (VRP) Meļņikovs (KBG) Nuroks (ŽBG) Pavlovs (KBG) Presņakovs (KBG) Purgalis (KNS) Puriņš (DS) Reinhards (KNS) Skangels (LPMMS) Strautnieks (RP) Šīmanis (VDP) Trons (ŽCP) Valdmanis (RP) Zadvinskis (LBG) Bez frakcijas Beļinskis Bēnuss Bērziņš Lapsa Beigušās pilnvaras Bankavs Berķis Bojārs Cvi Goliass Lībietis Mincs Neibergs Pasils Reisners Tode Tomass Saistītie raksti Latvijas Satversmes sapulce Satversmes sapulces frakcijas Satversmes sapulces deputāti Satversmes sapulces vēlēšanas Kategorijas Latvijas Satversmes sapulce Satversmes sapulces deputāti s d l 1. Saeima (1922—1925) Frakcijas Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP; 32) Latviešu zemnieku savienība (LZS; 15) Latvijas Vācu baltiešu partija (LVBP; 6) Apvienotā sociāldemokrātu mazinieku partija un laukstrādnieku savienība (MP; 5) Bezpartijiskais nacionālais centrs (BNP; 4) "Demokrātiskais Centrs" un bezpartijiskie sabiedriskie darbinieki (DC; 4) Kristīgā nacionālā savienība (KNS; 4) Latgales Darba partija (LDP; 4) Latgales Kristīgo zemnieku savienība (LKZS; 3) Latgaliešu demokrātu frakcija (LDF; 3) Latvijas Jaunzemnieku savienība (LJS; 3) Agudas Izrael (AI; 2) Žīdu apvienotais nacionālais bloks (ŽANB; 2) Ceire-Cion (CC; 1) Latgales Tautas savienība (LTS; 1) Latgales Zemnieku partija (LZP; 1) Latvijas žīdu nacionāldemokrātiskā strādnieku partija "Bunds" (Bunds; 1) Krievu nacionāldemokrātu partija (KNP; 1) Krievu tautas partija (KTP; 1) Poļu savienība (PS; 1) Vecticībnieku centrālā komiteja (VCK; 1) Zemgales Katoļu saraksts (ZKS; 1) Prezidijs Priekšsēdētājs Pauls Kalniņš priekšsēdētāja biedri Arturs Alberings Marģers Skujenieks sekretārs Jānis Vesmanis sekretāra biedri Jezups Rubulis Egons Knops Deputāti LSDSP Bastjānis Bīlmanis Būmeisters Bungšs Celms Cielēns Dēķens Dukurs Eliass E. Gulbis K. Gulbis Jaunzems Kalējs B. Kalniņš N. Kalniņš P. Kalniņš Lejiņš Lorencs Menders Morics Ozoliņš Petrevics Pliekšāns (Rainis) Radziņš Rozentāls Rudevics Rudzis Ulpe Veckalns Fr. Vesmanis Višņa Zeibolts LZS Alberings Briedis Celmiņš Gailītis Goldmanis Grantskalns A. Kalniņš Klīve Kviesis Mazvērsītis Pauļuks Salnis Siecenieks Sīmanis Ulmanis LVBP Fēgezaks Firkss Hāns Kellers Knops Šīmanis MP Holcmanis Lindiņš Rudzītis Salnais Skujenieks BNP Bergs Birkhāns Kalnings Kasparsons DC Berģis Birznieks A. Kalniņš J. Vesmanis KNS Irbe Purgalis Reinhards Sanders LDP Barkāns Kotāns J. Rubulis J. Trasuns Mazās frakcijas Bahmanis (LJS) Bauers (LJS) Bočagovs (KNP) Dubins (AI) Dzenis (LDF) Fišmanis (ŽANB) Ivbuls (LKZS) Kaļistratovs (VCK) Kemps (LTS) Koreckis (KTP) Kublinskis (ZKS) Lazersons (CC) Maizels (Bunds) Nonācs (LJS) Nuroks (ŽANB) Rancāns (LKZS) Roskošs (LDF) V. Rubulis (LZP) Fr. Trasuns (LDF) Velkme (LKZS) Veržbickis (PS) Vitenbergs (AI) Bez frakcijas Felsbergs Skalbe Beigušās pilnvaras Buševics Čakste Ducens Grīnbergs Ivanovs Ķulītis †Meierovics Zemgals Saistītie raksti 1. Saeima 1. Saeimas frakcijas 1. Saeimas deputāti 1. Saeimas vēlēšanas Saeima Kategorijas Saeima 1. Saeima 1. Saeimas deputāti s d l 2. Saeima (1925—1928) Frakcijas Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP; 30) Latviešu zemnieku savienība (LZS; 16) Katoļu un kristīgo zemnieku partija (KKZP; 5) Latvijas Vācu baltiešu partija (LVBP; 5) Apvienotā sociāldemokrātu mazinieku partija un laukstrādnieku savienība (MP; 4) Latgales Demokrātiskā zemnieku apvienība (LDZA; 4) Demokrātiskais Centrs (DC; 3) Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija (LJSP; 3) Latvijas Jaunzemnieku savienība (LJS; 3) Nacionālā apvienība (NA; 3) "Agudas Jisroel" partija (AI; 2) Kristīgā nacionālā savienība (KNS; 2) Pareizticīgo vēlētāju un krievu apvienoto organizāciju bloks (PKAO; 2) Poļu-katoļu Latvijas Poļu savienība (PS; 2) Progresīvā tautas apvienība (PTA; 2) Vecticībnieku frakcija (VP; 2) Bezpartijisko sabiedrisko darbinieku frakcija (BSDF; 1) Ceire-Cion (Hihadut) partija (CC; 1) Cionistu organizācija "Mizrahi" (Mizrahi; 1) Izpostīto apgabalu kongress un apvienotā savienība (IAK; 1) Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotā frakcija (KPSD; 1) Latgales Bezpartijiskā savienība (LBS; 1) Latgales Sociāldemokrātiskā strādnieku un zemnieku partija (LSSZP; 1) Latvijas ebreju nacionāldemokrātiskā strādnieku partija "Bunds" (Bunds; 1) Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija (LNSP; 1) Miera, kārtības un ražošanas apvienība (MKRA; 1) Nacionālā zemnieku savienība (NZS; 1) Radikālo demokrātu partija (RDP; 1) Prezidijs Priekšsēdētājs Pauls Kalniņš priekšsēdētāja biedri Alberts Kviesis Jāzeps Rancāns sekretārs Jānis Breikšs sekretāra biedri Meletijs Kaļistratovs Andrejs Petrevics Deputāti LSDSP Bastjānis Bīlmanis Būmeisters Bungšs Celms Cielēns Dēķens Dukurs Eliass E. Gulbis K. Gulbis Kalējs B. Kalniņš N. Kalniņš P. Kalniņš Kaupiņš Lejiņš Lorencs Menders Morics Petrevics Pliekšāns (Rainis) Radziņš Rozentāls Rudevics Rudzis Ulpe Veckalns Višņa Zeibolts LZS Alberings Balodis Blumbergs Briedis Celmiņš Dzelzītis Enzeliņš Ērglis Grantskalns Ģībietis A. Kalniņš Klīve Kviesis Pauļuks Ulmanis Valters KKZP Ivbuls Ozoliņš Pastors A. Rancāns J. Rancāns LVBP Alslēbens Firkss Hāns Kellers Šīmanis MP Holcmanis Lindiņš Skujenieks Šterns LDZA Dzenis J. Rubulis V. Rubulis Zeps Mazās frakcijas Annuss (MKRA) Ausējs (NA) Bahmanis (LJS) Bergs (NA) Bļodnieks (LJSP) Breikšs (DC) Dišlers (RDP) Eglītis (LJSP) Evans (DC) Dubins (AI) Gailītis (LJS) Goldmanis (IAK) Jaunzems (LNSP) Jupatovs (VP) Juraševskis (DC) Kalnings (NA) Kaļistratovs (VP) Kotāns (PTA) Krastkalns (KNS) Krievs (BSDF) Kvelbergs (NZS) Lazersons (CC) Logins (LBS) Maizels (Bunds) Mīlbergs (LJSP) Nonācs (LJS) Nuroks (Mizrahi) Opincāns (LSSZP) Pommers (PKAO) Reinhards (KNS) Špoļanskis (KPSD) Tihoņickis (PKAO) J. Trasuns (PTA) Veržbickis (PS) Viļpiševskis (PS) Vitenbergs (AI) Beigušās pilnvaras Bauers Čakste Kublinskis Ķūķis †Lauva †Fr. Trasuns Saistītie raksti 2. Saeima 2. Saeimas frakcijas 2. Saeimas deputāti 2. Saeimas vēlēšanas Saeima Kategorijas Saeima 2. Saeima 2. Saeimas deputāti s d l 3. Saeima (1928—1931) Frakcijas Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP; 25) Latviešu zemnieku savienība (LZS; 16) Kristīgi saimnieciskais bloks (KSB; 6) Kristīgo zemnieku un katoļu frakcija (KKZP; 6) Latvijas Vācu baltiešu partija (LVBP; 6) Strādnieku un zemnieku frakcija (SZP; 6) Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija (LJSP; 4) "Demokrātiskā Centra" un bezpartijisko sabiedrisko darbinieku frakcija (DC; 3) Latgales Demokrātiskā zemnieku apvienība (LDZA; 3) Progresīvā tautas apvienība (PTA; 3) Apvienotā vecticībnieku frakcija (VP; 2) Cionistu organizācija "Mizrahi" (Mizrahi; 2) Latvijas pagastu un apriņķu pašvaldību krievu darbinieku savienība (KPSD; 2) Nacionālā apvienība (NA; 2) Pareizticīgo vēlētāju un krievu apvienoto organizāciju bloks (PKAO; 2) Poļu-katoļu Latvijas Poļu savienība (PS; 2) Progresīvā apvienība (PA; 2) Agrāko naudas noguldītāju un citu cietušo partija (ANNCCP; 1) "Agudas Jisroel" (AI; 1) Kristīgo darba ļaužu savienība (KDĻS; 1) Latgales Sociāldemokrātiskā strādnieku un zemnieku partija (LSSZP; 1) Latvijas Apvienotā cionistu sociālistiskā partija ("Ceire-Cion" un "C.-S.") (CC; 1) Latvijas Darba savienība un tautas apvienība (LDSTA; 1) Latvijas ebreju sociāldemokrātiskā strādnieku organizācija "Bunds" (Bunds; 1) Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija (LNSP; 1) Prezidijs Priekšsēdētājs Pauls Kalniņš priekšsēdētāja biedri Kārlis Pauļuks Jāzeps Rancāns sekretārs Jānis Breikšs sekretāra biedri Jons Hāns Roberts Dukurs Deputāti LSDSP Bastjānis Bīlmanis Būmeisters Celms Cielēns Dēķens Dukurs E. Dzelzītis Eliass B. Kalniņš N. Kalniņš P. Kalniņš Lejiņš Lorencs Menders Muižnieks Petrevics Piguļevskis Radziņš Rozentāls Rudevics Ulpe Veckalns Višņa Zeibolts LZS Alberings J. Balodis Birznieks Briedis Celmiņš H. Dzelzītis Ērglis Grantskalns Gulbis A. Kalniņš Klīve Laimiņš Mazvērsītis G. Ozoliņš Pauļuks Ulmanis KSB Annuss Beldavs Ķulītis Lūkins Reinhards Sanders KKZP Ivbuls Jukšinskis L. Ozoliņš Pastors A. Rancāns J. Rancāns LVBP Firkss Hāns Pusulls Sadovskis Šēlers Vestermanis SZP J. Balodis Jankus Jeršovs Laicens Miezis Zlaugotnis-Cukurs LJSP Bļodnieks Eglītis Kauliņš Mīlbergs Mazās frakcijas Ausējs (NA) Barkāns (LDZA) Bergs (NA) Breikšs (DC) Dubins (AI) Dzenis (LDZA) Jeļisejevs (VP) Juraševskis (DC) Kaļistratovs (VP) Kirilovs (PKAO) Kiršteins (DC) Korņiļjevs (KPSD) Kuršinskis (LNSP) Lazersons (CC) Maizels (Bunds) A. Nuroks (Mizrahi) M. Nuroks (Mizrahi) Opincāns (LSSZP) J. Pabērzs (PTA) S. Pabērzs (PTA) Pommers (PKAO) Rimbenieks (KDĻS) Rubulis (LDZA) Skujenieks (PA) Špoļanskis (KPSD) Šterns (PA) Trasuns (PTA) Veržbickis (PS) Vinters (ANNCCP) Viļpiševskis (PS) Zālīte (LDSTA) Beigušās pilnvaras †Abuls †K. Balodis Kviesis †Pliekšāns (Rainis) Šīmanis Saistītie raksti 3. Saeima 3. Saeimas frakcijas 3. Saeimas deputāti 3. Saeimas vēlēšanas Saeima Kategorijas Saeima 3. Saeima 3. Saeimas deputāti s d l 4. Saeima (1931—1934) Frakcijas Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP; 20) Latviešu zemnieku savienība (LZS; 14) Kristīgo zemnieku un katoļu frakcija (KKZP; 8) Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija (LJSP; 8) Strādnieku un zemnieku frakcija (SZP; 6) "Demokrātiskā Centra" un bezpartijisko sabiedrisko darbinieku frakcija (DC; 6) Kristīgais darba bloks (KDB; 6) Latvijas Vācu baltiešu partija (LVBP; 6) Krievu zemnieku frakcija (KZP; 3) Latgales Zemnieku progresīvā apvienība (LZPA; 3) Progresīvā apvienība (PA; 2) "Agudas Jisroel" (AI; 2) Jaunā zemnieku apvienība (JZA; 2) Latvijas Poļu-katoļu frakcija (PS; 2) Progresīvā zemnieku frakcija (PZP; 2) Agrāko naudas noguldītāju un citu cietušo partija (ANNCCP; 1) Cionistu organizācija "Mizrahi" (Mizrahi; 1) Krievu vecticībnieku darba tautas frakcija (VP; 1) Latgales kreisais sociālists (LKS; 1) Latvijas pagastu un apriņķu pašvaldību krievu darbinieku savienība (KPSD; 1) Miera, kārtības un ražošanas apvienība (MKRA; 1) Pareizticīgo un vecticībnieku vēlētāju un apvienoto krievu organizāciju frakcija (PKAO; 1) Prof. Kārļa Baloža darba partija (LDSTA; 1) Prezidijs Priekšsēdētājs Pauls Kalniņš priekšsēdētāja biedri Kārlis Pauļuks Jāzeps Rancāns sekretārs Jānis Kauliņš sekretāra biedrs Timofejs Pavlovskis Deputāti LSDSP Ankipāns Bastjānis Buševics Celms Dēķens Dukurs E. Dzelzītis Eliass B. Kalniņš P. Kalniņš Kaupiņš Lejiņš Menders Radziņš Rozentāls Rudevics Ulpe Veckalns Višņa Zeibolts LZS Balodis A. J. Bērziņš Birznieks Celmiņš H. Dzelzītis Gailītis Grantskalns V. Gulbis Laimiņš Lejiņš-Leja Mežaraups Pauļuks Stūre Ulmanis KKZP Budže Ivbuls Jukšinskis Ozoliņš Pastors A. Rancāns J. Rancāns Vaivods LJSP Apinis Bļodnieks Erhards Erniņš Kauliņš Kukainis Mīlbergs Šlakāns SZP Deglavs O. Gulbis Jeršovs Matisons Oliņš Rūtiņš DC Breikšs Juraševskis Kiršteins Pīpiņa Skalbe Zemgals KDB Beldavs Dinbergs Lūkins Rimbenieks Sanders Teriņš LVBP Hāns Kellers Pusulls Šēlers Štegmanis Vestermanis Mazās frakcijas Bahmanis (PA) Barkāns (PTA) Dubins (AI) Dzenis (LZPA) Frišmanis (JZA) Kaļistratovs (VP) Korņiļjevs (KZP) Lapinskis (PS) Leikarts (JZA) Muižnieks (LKS) Nuroks (Mizrahi) Pabērzs (LZPA) Pavlovskis (KZP) Pommers (PKAO) Rubulis (LZPA) Skujenieks (PA) Špoļanskis (KPSD) Šterns (PA) Trasuns (PTA) Trofimovs (KZP) Veržbickis (PS) Vinters (ANNCCP) Vitenbergs (AI) Zaķis (MKRA) Zālīte (LDSTA) Beigušās pilnvaras Bergs A. Bērziņš Bite Cielēns Dzelzīte Eglītis Firkss Jankus Laicens Lapiņš Lorencs Landovskis Mežulis Miezis Petrevics Sarkanbārdis Sudmalis Šīmanis Saistītie raksti 4. Saeima 4. Saeimas frakcijas 4. Saeimas deputāti 4. Saeimas vēlēšanas Saeima Kategorijas Saeima 4. Saeima 4. Saeimas deputāti

Autoritatīvā vadība WorldCat VIAF: 40180558 LNB: 000003663 LCCN: n84174909 ISNI: 0000 0000 8222 8578 GND: 119079968 SUDOC: 176502424 BNF: cb167495624 (data)