Čārlzs I Stjuarts

Čārlzs I Charles I
Anglijas karalis, Skotijas karalis, Īrijas karalis
Amatā 1625. gada 27. martā — 1649. gada 30. janvārī (kronēts 1626. gada 2. februārī)
Priekštecis	Džeimss I
Pēctecis	Čārlzs II (de jure) Olivers Kromvels (de facto)
Dzimšanas dati	1600. gada 19. novembrī Damfermlainas pils, Damfermlaina, Skotija ( Apvienotā Karaliste)
Miršanas dati	1649. gada 30. janvārī Vaithola, Londona, Anglija ( Apvienotā Karaliste)
Apglabāts	Vindzoras pils, Londona,  Apvienotā Karaliste
Dinastija	Stjuartu dinastija
Tēvs	Džeimss I
Māte	Dānijas Anna
Dzīvesbiedrs(-e)	Francijas Henrieta Marija
Bērni	9 bērni, to skaitā Čārlzs II Stjuarts, Karaliskā princese Marija, Džeimss II, Anglijas Henrieta
Reliģija	anglikānisms

Čārlzs I, arī Karls I jeb Kārlis I (angļu: Charles I; dzimis 1600. gada 19. novembrī, miris 1649. gada 30. janvārī) bija Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis (King of England, King of Scotland, and King of Ireland) no 1625. gada līdz savai nāvei. Čārlza I valdīšanas laikā noritēja cīņa starp karali un parlamentu. Viņš iejaucās Anglijas un Skotijas baznīcu lietās, centās ieviest nodokļus bez parlamenta piekrišanas. Tas noskaņoja pret viņu daudzus pilsoņus, kas sāka uzskatīt karali par tirānu. Sodīts ar nāvi Anglijas pilsoņu kara laikā.

Čārlza I valdīšanas laikā saasinājās reliģiskās pretrunas. Karaļa nespēja vai nevēlēšanās palīdzēt protestantiem Trīsdesmitgadu kara laikā, kā arī viņa laulības ar Francijas katoļu princesi Francijas Henrietu Mariju radīja bažas par karaļa pāriešanu katolismā. Čārlza I mēģinājumi ieviest reformas Skotijas baznīcā noveda pie Bīskapu kara, kas bija prelūdija pilsoņu karam.

Čārlzs I tika sakauts Anglijas pilsoņu kara pirmajā posmā no 1642. līdz 1645. gadam. Pēc tam parlaments uzskatīja, ka karalis piekritīs tā prasībai pēc konstitucionālas monarhijas. Tomēr karalis tam pretojās un 1647. gada novembrī ar uzticamākajiem ļaudīm bēga uz Vaitas salu, kur nostiprinājās, vadīdams karaspēku pilsoņu kara otrajā posmā no 1648. līdz 1649. gadam. Pēc sakāves karali saņēma gūstā dumpinieku spēki un ieslodzīja. Nākamajā gadā tika izveidota 135 komisāru komisija, kas izvirzīja gāztajam karalim apsūdzības dzimtenes nodevībā kā tautas ienaidniekam un atzina to par vainīgu.

1649. gada 30. janvārī Vaitholas pils (Palace of Whitehall) pagalmā viņam publiski nocirta galvu.

Uz laiku līdz 1660. gadam monarhiju Anglijā nomainīja republika un Kromvela diktatūra.

Princis (Prince (or Lord) Charles, 1600-1625), Velsas princis, Česteras grāfs (Prince of Wales, Earl of Chester, 1612-1625), Jorkas hercogs (Duke of York, 1605-1625), Salu lords (Lord of the Isles, 1625-1649), Olbani hercogs (Duke of Albany, 1603-1625), Ormondas marķīzs, Rosas grāfs, Ardmannočas lords ((Marquess of Ormond, Earl of Ross, Lord Ardmannoch), 1603-1625), Rotezijas hercogs, Kornvolas hercogs (Duke of Rothesay, The Duke of Cornwall, 1612-1625), Viņa Majestāte Karalis (His Majesty The King, 1625-1649).

• Carlton, Charles. Charles I: The personal monarch. Second edition. London: Routledge. 1995
• Gardiner, Samuel Rawson, ed. The Constitutional Documents of the Puritan Revolution 1625–1660 3rd Revised Edition. Oxford: Oxford University Press. 1906
• Kishlansky, Mark A. "Charles I: A Case of Mistaken Identity", Past and Present, no. 189 (Nov. 2005), pp. 41–80
• Murphy, Derrick, ed. Britain 1558-1689 1st Edition. London: HarperCollins Publishers pp. 211-235 ISBN 0-00-713850-4
• Robertson, Geoffrey (2005) The Tyrannicide Brief: The Man Who Sent Charles I to the Scaffold. Chatto & Windus, 2002. ISBN 0-7011-7602-4
• Williamson, D. The Kings and Queens of England. London: National Portrait Gallery, 1998. ISBN 1-85514-228-7
• Гизо Ф. Ч. 1—2 // История Английской революции. — Ростов-на-Дону: 1996.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čārlzs I Stjuarts.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Čārlzs I Lielbritānijas monarhijas oficiālajā mājas lapā (angliski)
• The Society of King Charles the Martyr (angliski)
• Čārlza I biogrāfija (angliski)
• Čārlza I runa pirms nāvessoda izpildes (angliski)

Stjuartu dinastijas valdnieks
Priekštecis: Džeimss I	Anglijas karalis 1625.-1649.	Pēctecis: Čārlzs II

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Anglijas karaļi (uzskaitījums) Veseksu dinastija (899—1013) Alfrēds Lielais Eduards I Vecais Etelverds Etelstāns Edmunds I Edreds Edvigs Edgars Miermīlīgais Eduards II Moceklis Etelreds Muļķis Knutlinga dinastija (1013—1014) Svens I Dakšbārda Veseksu dinastija (1014—1016) Etelreds Muļķis Edmunds II Dzelzsvēders Knutlinga dinastija (1016 — 1042) Knuds I Lielais Haralds I Zaķakāja Hardeknuts Veseksu dinastija (1042 — 1066) Eduards Grēksūdzētājs Harolds Godvinsons Edgars II Etlings Normandiešu dinastija (1066—1135) Viljams I Iekarotājs Viljams II Rudais Henrijs I Izglītotais Bluā dinastija (1135—1154) Etjēns III d'Bluā Matilde (ķeizariene Moda) Anžū-Plantagenetu dinastija (1154—1216) Henrijs II Ričards I Lauvassirds Džons Bezzemis Luijs VIII Plantagenetu dinastija (1216—1399) Henrijs III Edvards I Edvards II Edvards III Ričards II Lankasteru dinastija (1399—1461) Henrijs IV Henrijs V Henrijs VI Jorku dinastija (1461—1470) Edvards IV Lankasteru dinastija (1470 — 1471) Henrijs VI Jorku dinastija (1461—1470) Edvards IV Edvards V Ričards III Tjudoru dinastija (1485—1603) Henrijs VII Henrijs VIII Eduards VI Džeina Greja Marija Elizabete I Stjuartu dinastija (1603—1649) Džeimss I Čārlzs I Anglijas Savienība (1649—1660) Olivers Kromvels Ričards Kromvels Stjuartu dinastija (1660—1707) Čārlzs II Džeimss II Marija II Viljams III Anna Stjuarte

s d l Skotijas karaļi (uzskaitījums) Alpīnu dinastija (848—1034) Kenets I Donalds I Konstantīns I Eds Gregors Eohaīds Donalds II Konstantīns II Malkolms I Indulfs Dufs Kulens Amlafs Kenets II Konstantīns III Kenets III Malkolms II Dunkeldu dinastija (1034—1286) Dankans Makbets Lulahs Malkolms III Donalds III Dankans II Donalds III Edgars I Aleksandrs I Dankelds Dāvids I Malkolms IV Viljams Lauva Aleksandrs II Dankelds Aleksandrs III Dankelds Sverres dinastija (1286—1290) Norvēģijas Jaunava Margarēte Baliola dinastija (1292—1296) Džons I Ballions Brūsa dinastija (1306—1371) Roberts I Brūss Dāvids II Stjuartu (Stewart) dinastija (1371—1567) Roberts II Roberts III Džeimss I Stjuarts Džeimss II Stjuarts Džeimss III Stjuarts Džeimss IV Stjuarts Džeimss V Stjuarts Marija I Stjuarte Stjuartu (Stuart) dinastija (1567—1651) Džeimss VI Stjuarts Čārlzs I Stjuarts Čārlzs II Stjuarts Stjuartu dinastija (1660–1707) Čārlzs II Stjuarts Džeimss VII Stjuarts Marija II Stjuarte Viljams II Anna Stjuarte