27. marts
Izskats
27. marts ir gada 86. diena pēc Gregora kalendāra (87. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 279 dienas.
Vārda dienas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1329. gads — Romas pāvests Jānis XXII bullā "In agro dominico" ("Dieva laukos") nolādēja Meistara Ekharta darbus kā ķecerīgus.
- 1513. gads — Huans Ponss de Leons (Juan Ponce de León) atklāja Floridas pussalu.
- 1625. gads — Čārlzs I Stjuarts kļuva par Skotijas, Īrijas un Anglijas karali.
- 1854. gads — Krimas karš: Apvienotā Karaliste pieteica karu Krievijai.
- 1918. gads — Besarābija pievienojās Rumānijai.
- 1941. gads — Dienvidslāvijā tika gāzta profašistiskā valdība.
- 1945. gads — Otrais pasaules karš:
- 1958. gads — Ņikita Hruščovs kļuva par PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāju, nomainot Nikolaju Bulgaņinu.
- 1968. gads — aviokatastrofā gāja bojā pirmais kosmonauts Jurijs Gagarins.
- 1969. gads — palaista NASA zonde Mariner 7.
- 1980. gads — Ziemeļjūrā sabruka Norvēģijas naftas platforma Alexander Kielland; bojā gāja 123 no 212 platformas darbiniekiem.
- 1991. gads — Somijā veikts pasaulē pirmais GSM sistēmas mobilā telefona zvans.
- 1993. gads — Dzjans Dzemiņs kļuva par Ķīnas Tautas Republikas prezidentu.
- 1994. gads — pirmo lidojumu veica Eiropas iznīcinātājlidmašīnas Eurofighter 2000 Typhoon prototips.
- 2007. gads:
- par Mjanmas (Birmas) galvaspilsētu oficiāli kļuva Nepjido.
- Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja 1997. gadā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu.
- 2020. gads — Ziemeļmaķedonija kļuva par NATO dalībvalsti.[1]
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1676. gads — Ferencs II Rākoci (II. Rákóczi Ferenc), ungāru sacelšanās līderis (miris 1735. gadā)
- 1785. gads — Luijs XVII ( Louis XVII), nomināls Francijas karalis (miris 1795. gadā)
- 1809. gads — barons Osmāns (baron Haussmann), franču pilsētplānotājs (miris 1891. gadā)
- 1845. gads — Vilhelms Rentgens (Wilhelm Röntgen), vācu fiziķis (miris 1923. gadā)
- 1847. gads — Oto Vallahs (Otto Wallach), vācu ķīmiķis (miris 1931. gadā)
- 1851. gads — Vensāns d'Endī (Vincent d'Indy), franču komponists (miris 1931. gadā)
- 1871. gads — Heinrihs Manns (Heinrich Mann), vācu rakstnieks (miris 1950. gadā)
- 1875. gads — Žans Ko (Jean Cau), franču airētājs, olimpiskais čempions (miris 1921. gadā)
- 1886. gads — Ludvigs Mīss van der Roe (Ludwig Mies van der Rohe), vācu/amerikāņu arhitekts (miris 1969. gadā)
- 1927. gads:
- Hanss Dītrihs Genšers (Hans-Dietrich Genscher), Vācijas politiķis un valsts darbinieks (miris 2016. gadā)
- Mstislavs Rostropovičs (Мстислав Ростропович), krievu čellists un diriģents (miris 2007. gadā)
- 1940. gads — Sandro Munari (Sandro Munari), Itālijas autosportists
- 1941. gads — Ivans Gašparovičs (Ivan Gašparovič), Slovākijas prezidents
- 1951. gads — Saņa Iličs (Сања Илић), serbu komponists un pianists (miris 2021. gadā)
- 1961. gads — Valērijs Kargins, Latvijas baņķieris
- 1962. gads — Kristofs Langens (Christoph Langen), Vācijas bobslejists
- 1963. gads — Kventins Tarantīno (Quentin Tarantino), ASV kinorežisors, aktieris
- 1969. gads — Meraija Kerija (Mariah Carey), ASV mūziķe un aktrise
- 1971. gads — Deivids Kulthārds (David Coulthard), skotu autosportists
- 1971. gads — Natans Filjons (Nathan Fillion), kanādiešu aktieris
- 1974. gads:
- Dmitrijs Jemecs (Дмитрий Емец), krievu fantastikas rakstnieks
- Gaiska Mendjeta (Gaizka Zabala), basku futbolists
- 1975. gads — Fergie (Steisija Fergusone), ASV dziedātāja
- 1983. gads — Vasīlijs Košečkins (Василий Кошечкин), krievu hokejists
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1191. gads — Klements III (Clemens III), Romas pāvests (dzimis ap 1130. gadu)
- 1378. gads — Gregors XI (Gregorius V), Romas pāvests (dzimis ap 1329. gadu)
- 1462. gads — Vasilijs II Tumšais (Василий II Тёмный), Maskavas lielkņazs (dzimis 1415. gadā)
- 1625. gads — Džeimss I (James I), Skotijas, Anglijas un Īrijas karalis (dzimis 1566. gadā)
- 1757. gads — Johans Štāmics (Johann Stamitz), čehu / vācu komponists (dzimis 1717. gadā)
- 1850. gads — Vilhelms Bērs (Wilhelm Beer), vācu astronoms (dzimis 1797. gadā)
- 1916. gads — Kārlis Mīlenbahs, latviešu valodnieks, pedagogs (dzimis 1853. gadā)
- 1931. gads — Arnolds Benets (Arnold Bennett), angļu rakstnieks (dzimis 1867. gadā)
- 1938. gads — Toms Sēbergs (Tom Seeberg), norvēģu sporta šāvējs (dzimis 1860. gadā)
- 1968. gads — Jurijs Gagarins (Юрий Гагарин), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā)
- 1983. gads — Jānis Ivanovs, Latvijas komponists, diriģents, profesors (dzimis 1906. gadā)
- 2002. gads — Billijs Vailders (Billy Wilder), ASV kinorežisors (dzimis 1906. gadā)
- 2006. gads — Staņislavs Lems (Stanisław Lem), poļu zinātniskās fantastikas rakstnieks, filozofs (dzimis 1921. gadā)
- 2008. gads — Žans Marī Balestrs (Jean-Marie Balestre), FIA un FISA eksprezidents (dzimis 1921. gadā)
- 2009. gads — Arnolds Meri (Arnold Meri), igauņu padomju politiskais un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1919. gadā)
- 2010. gads — Vasilijs Smislovs (Василий Смыслов), PSRS šahists (dzimis 1921. gadā)
- 2019. gads — Valērijs Bikovskis (Валерий Быковский), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā)
- 2022. gads — Ajazs Mitellibovs (Ayaz Mütəllibov), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā)
Svētku un piemiņas dienas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Ziemeļmaķedonija oficiāli kļūst par NATO dalībvalsti». lsm.lv. 2020. gada 27. martā. Skatīts: 2020. gada 28. martā.
|