Pasaules lielākās salas
Wikimedia projekta saraksts
Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šajā uzskaitījumā iekļautas pasaules lielākās salas, kuru platība ir vairāk kā 2500 km² un arī vairākas citas salas ar platību virs 500 km². Sarakstā tās sakārtotas dilstošā secībā. Salīdzinājumam tiek parādīti arī kontinenti.
Kontinenti
labot šo sadaļuLai gan kontinetālās zemesmasas parasti netiek sauktas par salām, tomēr to pilnībā ieskauj ūdens (izņemot ģeoloģiski nenozīmīgo Suecas kanālu starp Eirāziju un Āfrika. Būtībā tās ir milzīgas salas un šī iemesla dēļ tās tiek parādītas. Šie skaitļu ir tikai aptuveni un tikai kontinentālā cietzeme. Daži zinātnieki uzskata, ka kontinentālā Austrālija ir sala, nevis kontinents.
| Vieta | Sauszeme | Platība (km²) |
Valsts(-is) |
|---|---|---|---|
| 1 | Afroeirāzija | 85 000 000 | 151 valsts |
| 2 | Amerika | 42 300 000 | 35 valstis |
| 3 | Antarktika | 14 000 000 | Nav (dažādām valstīm ir teritoriālas pretenzijas) |
| 4 | Austrālija | 7 600 000 |
Piezīmes:
- Austrālija ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par Grenlandi, lielāko salu. Austrāliju dažkārt dēvē par "Salu kontinentu", un dažreiz piešķir nosaukumu kā "Zemes lielākā sala, bet mazākais kontinents".[1]
- Antarktika ir īpašs gadījums: jo tās ledus netiek uzskatīts par zemi, bet kā ūdens, tā nav viena zemes masa, bet vairāki zemesgabali ar daudz mazākām platībām, jo ledus pamatiežu ir robeža zem jūras līmeņa vairākos reģionos.[2][3]
Salas (platība virs 100 000 km²)
labot šo sadaļu| Vieta | Salas nosaukums | Platība (km²)[4] |
Valsts (-is) |
|---|---|---|---|
| 1 | Grenlande* | 2 130 800[5] | |
| 2 | Jaungvineja | 785 753 | |
| 3 | Kalimantāna | 748 168 | |
| 4 | Madagaskara | 587 713 | |
| 5 | Bafina sala | 507 451[6] | |
| 6 | Sumatra | 480 848 | |
| 7 | Honsju | 225 800 | |
| 8 | Viktorijas sala | 217 291[6] | |
| 9 | Lielbritānija | 209 331 | |
| 10 | Elsmīra sala | 196 236[6] | |
| 11 | Sulavesi | 180 681 | |
| 12 | Dienvidsala | 145 836 | |
| 13 | Java | 138 794 | |
| 14 | Ziemeļsala | 111 583 | |
| 15 | Lusona | 109 965 | |
| 16 | Ņūfaundlenda | 108 860[6] | |
| 17 | Kuba | 104 556 | |
| 18 | Islande | 101 826 |
Salas (platība 25 000 — 100 000 km²)
labot šo sadaļu| Vieta | Salas nosaukums | Platība (km²)[4] |
Valsts (-is) |
|---|---|---|---|
| 19 | Mindanao | 97 530 | |
| 20 | Īrija | 84 421[7] | |
| 21 | Hokaido | 78 719 | |
| 22 | Haiti | 76 480 | |
| 23 | Sahalīna | 72 493 | |
| 24 | Benksa sala | 70 028[6] | |
| 25 | Šrilanka | 65 268[5] | |
| 26 | Tasmanija | 64 519 | |
| 27 | Devona | 55 247[6] | |
| 28 | Aleksandra I sala | 49 070 | |
| 29 | Ugunszemes Lielā sala | 47 992 | |
| 30 | Ziemeļu sala (Novaja Zemļa) | 47 079 | |
| 31 | Berknera sala | 43 873 | |
| 32 | Aksela Heiberga sala | 43 178[6] | |
| 33 | Melvila sala | 42 149[6] | |
| 34 | Sauthemptona | 41 214[6] | |
| 35 | Maražo | 40 100[5] | |
| 36 | Špicbergena | 37 814[8] | |
| 37 | Kjusju | 37 437 | |
| 38 | Taivāna | 35 883[9] | |
| 39 | Jaunbritānija | 35 145 | |
| 40 | Velsas Prinča sala | 33 339[6] | |
| 41 | Dienvidu sala (Novaja Zemļa) | 33 246 | |
| 42 | Hainaņa | 33 210 | |
| 43 | Vankūvera | 31 285[6] | |
| 44 | Timora | 28 418 | |
| 45 | Sicīlija | 25 662 |
Salas (platība 10 000 — 25 000 km²)
labot šo sadaļuSalas (platība 5000 — 10 000 km²)
labot šo sadaļuSalas (platība 2500 — 5000 km²)
labot šo sadaļuSalas (platība 1000 — 2500 km²)
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Australia in Brief - Department of Foreign Affairs and Trade». Dfat.gov.au. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2003-08-20. Skatīts: 2010-08-30.
- ↑ Global warming and the stability of the West Antarctic Ice Sheet, Michael Oppenheimer, 1998 (see map of Antarctica showing regions where bedrock is below sea level)
- ↑ Jonathan L. Bamber; River; Vermeersen; LeBrocq (May 2009). "Reassessment of the Potential Sea-Level Rise from a Collapse of the West Antarctic Ice Sheet". Science 324 (59295): 901–903. doi:10.1126/science.1169335. PMID 19443778. Atjaunināts: 3 June 2013.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 «Islands By Land Area». Islands.unep.ch. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-20. Skatīts: 2010-08-01.
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 5,11 «Joshua Calder's World Island Info». Worldislandinfo.com. Skatīts: 2010-08-30.
- ↑ 6,00 6,01 6,02 6,03 6,04 6,05 6,06 6,07 6,08 6,09 6,10 6,11 6,12 6,13 6,14 6,15 6,16 6,17 6,18 6,19 6,20 6,21 6,22 6,23 6,24 6,25 6,26 6,27 6,28 6,29 6,30 6,31 «Atlas of Canada». Atlas.nrcan.gc.ca. 2009-08-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-01-22. Skatīts: 2010-08-30.
- ↑ Professor William Nolan. «Geography of Ireland». Government of Ireland. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-11-24. Skatīts: 2009-11-11.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 «Statistisk ĺrbok 2009: Geografisk oversikt» (norvēģu). Ssb.no. Skatīts: 2010-08-01.
- ↑ Monthly Bulletin of Interior Statistics 2011.12 Arhivēts 2014. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē., Department of Statistics, Ministry of the Interior, Taiwan/R.O.C.
- ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 «Kort & Matrikelstyrelsen - Střrste řer». 2003-09-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-05-21. Skatīts: 2010-08-01.
- ↑ 11,0 11,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 12. janvārī. Skatīts: 2015. gada 11. jūnijā.
- ↑ 12,0 12,1 «Suomen suurimmat saaret». Kauko Huotari. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-08-04. Skatīts: 2010-08-01.
- ↑ «s001-001.fm» (PDF) (norvēģu). Skatīts: 2010-08-01.