Jaunzēlande
Jaunzēlande (angļu: New Zealand; maoru: Aotearoa) ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā. No Austrālijas to atdala Tasmana jūra. Ietilpst 3 lielas salas un vairākas nelielas saliņas un salu grupas. No Jaunzēlandes atkarīgas teritorijas ir Niue, Kuka Salas, Tokelau un Rosa Teritorija Antarktīdā. Galvaspilsēta Velingtona, lielākās pilsētas ir Oklenda, Hamiltona, Neipīra, Kraistčērča un Danīdina.
New Zealand / Aotearoa |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: "God Defend New Zealand" "God Save the Queen"1 |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta | Velingtona 41°17′S 174°27′E / 41.283°S 174.450°E | |||||
| Lielākā pilsēta | Oklenda | |||||
| Valsts valodas | angļu valoda (98%) maoru valoda (4,2%) Jaunzēlandes zīmju valoda (0,6%) |
|||||
| Valdība | Parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija | |||||
| - | Valsts galva | Čārlzs III Vindzors | ||||
| - | Ģenerālgubernatore | Sindija Kiro | ||||
| - | Premjerministrs | Kriss Hipkinss | ||||
| Neatkarība | no Apvienotās Karalistes | |||||
| - | Domīnija | 1907. gada 26. septembrī | ||||
| - | Vestminsteras statūti | 1931. gada 11. decembrī (pieņemti 1947. gada 25. novembrī) | ||||
| - | Konstitucionālais akts | 1986. gada 13. decembrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 268 680 km² (75) | ||||
| - | Ūdens (%) | 2,1 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2021. gadā | 5 132 690 (121) | ||||
| - | Blīvums | 19/km² (167) | ||||
| IKP (PPP) | 2021. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | 226 566 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $44 226 | ||||
| Džini koef. (2019) | 33.9 (vidējs) | |||||
| TAI (2019) | 0.931 (augsts) (19) | |||||
| Valūta | Jaunzēlandes dolārs (NZD) |
|||||
| Laika josla | NZST2 (UTC+12) | |||||
| - | Vasarā (DST) | NZDT (UTC+13) | ||||
| Interneta domēns | .nz3 | |||||
| ISO 3166-1 kods | 554 / NZL / NZ | |||||
| Tālsarunu kods | +64 | |||||
| 1 "God Save the Queen" oficiāli ir valsts himna, bet tiek lietota tikai kronēto personu dalības gadījumos 2 The Čatema salās ir atsevišķa laika zona, kas par 45 minūtēm ir priekšā pārējai Jaunzēlandei. 3 Jaunzēlandei piederošajām Niuei, Kuka Salām un Tokelau ir atsevišķi domēni .nu, .ck un .tk. |
||||||
Tā ir unitāra valsts un konstitucionālā monarhija ar attīstītu ekonomiku. IKP pēc pirktspējas paritātes 2017. gadā bija 189 miljardi ASV dolāru (aptuveni 39 000 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju). Naudas vienība ir Jaunzēlandes dolārs.
Klimats
labot šo sadaļuJaunzēlandes dienvidos ir subtropu un mērenais klimats. Siltākie mēneši ir decembris, janvāris un februāris. Aukstākie — jūnijs, jūlijs un augusts. Vasarā vidējā temperatūra ir starp 20º—30 °C un ziemā starp 10º—15 °C. Ziemeļsalā visu gadu ir silts, mitrs klimats. Dienvidsalā ir vēsāks klimats, ziemā ir iespējams neliels sals.
Fauna
labot šo sadaļuJaunzēlande ir mājvieta unikālai un dažādai faunai, pateicoties tās izolācijai miljoniem gadu. Lielākā daļa zīdītāju šeit ir introducētas sugas, savukārt vietējie dzīvnieki galvenokārt ir putni, rāpuļi un kukaiņi. Ikoniskas sugas ir kivi, kas ir nacionālais simbols, kā arī kea. Tāpat šeit sastopams tuatara — senais rāpuļveidīgais. Piekrastes ūdeņos dzīvo dažādi jūras zīdītāji, piemēram, delfīni un roņi, un unikālas zivis. Daudzas sugas ir apdraudētas, jo cilvēku darbība un introducētie plēsēji ir mainījuši ekosistēmas.
Valsts iekārta
labot šo sadaļuJaunzēlande ir parlamentāra un demokrātiska monarhija. Jaunzēlandes valsts iekārtu nosaka daudzi Lielbritānijas un Jaunzēlandes parlamenta konstitucionālie likumi un paražas. Valsts galva ir Lielbritānijas karalis, ko pārstāv ģenerālgubernators, kuru uz 5 gadiem pēc Jaunzēlandes valdības ieteikuma ieceļ karalis. Ģenerālgubernatoram ir Izpildpadome, kuras locekļi ir ģenerālgubernators un ministri. Likumdevēja orgāns ir vienpalātas parlaments — Pārstāvju palāta (97 deputāti), ko uz 3 gadiem ievēl iedzīvotāji. Izpildvara ir valdībai, ko vada premjerministrs. Vietējie pašvaldības orgāni ir provinces, provinču pilsētu teritorijas, pilsētu un lauku apgabalu padomes, kas faktiski pakļautas centrālajam pārvaldes orgānam. Vēlēšanu tiesības ir pilsoņiem no 20 gadu vecuma. Tiesu sistēmā ietilpst Augstākā tiesa, apelācijas un pirmās instances tiesas.
Vēsture
labot šo sadaļuJaunzēlandes pirmiedzīvotāji ir maori, kas pirms apmēram 1000 gadiem tajā ieradās no Polinēzijas. Maori ir pārstāvēti arī valdībā, kas cenšas tos nodrošināt ar vienlīdzīgām veselības aprūpes, izglītības un darba iespējām, kas viņiem iepriekš bija liegtas.
Kā vēsta teika, Jaunzēlandi pirmais atklāja pētnieks Kupe, kurš to nosauca par Aotearoa ('Garā, baltā mākoņa zemi'). Pirmais dokumentētais Jaunzēlandi atklājušais eiropietis bija nīderlandiešu jūrasbraucējs Ābels Tasmans, kurš Jaunzēlandē ieradās 1642. gadā. Vairāk nekā pēc 125 gadiem kapteinis Džeimss Kuks pieprasīja to Lielbritānijai un 1769. gadā izveidoja valsts karti. Vaitangi līgums tiek uzskatīts par Jaunzēlandes dibināšanas dokumentu. Tas tika parakstīts 1840. gadā Salu līcī starp galvenajiem maori virsaišiem un Lielbritānijas Kroņa pārstāvjiem Vaitangī. Jaunzēlandes pirmais gubernators Viljams Hobsons izveidoja Oklendu par galvaspilsētu, bet vēlāk par galvaspilsētu kļuva Velingtona, jo tā bija centrālāka. Līguma parakstīšana iesākās 6. februārī, kas vēlāk kļuva par Jaunzēlandes nacionālo dienu — Vaitangi dienu (Waitangi Day). 1840. gadā Jaunzēlande kļuva par Lielbritānijas koloniju. 1907. gadā ieguva Lielbritānijas domīnijas statusu. 1987. gadā Jaunzēlande pirmā pasaulē pasludināja sevi par kodolbrīvu teritoriju. Jaunzēlande bija pirmā valsts, kur sievietēm tika piešķirtas balsstiesības.[1]
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuJaunzēlandē 2022. gada 31. martā bija 5 127 100 iedzīvotāji. 77% no tiem dzīvoja Ziemeļsalā, bet 23% — Dienvidsalā. Iedzīvotāji pēc etniskā sastāva pēc 2018. gada tautas skaitīšanas rezultātiem bija 71,8% eiropiešu izcelsmes, 16,5% maori, 15,3% aziāti un 9,0% pārējie.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaunzēlande.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Madara Rudzīte (2013. gada 14, jūnijs) Brīnišķīgā Aotearoa jeb viesmīlīgo kivi zeme Jaunzēlande. Delfi. Skatīts: 2017. gada 9. jūlijā.
- Evija Trofimova (2013. gada 21. maijs) Paradīzes kāwanatanga. Satori. Skatīts: 2017. gada 9. jūlijā.
| Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |