Vilhelms Bokslafs

Vilhelms Bokslafs
Dzimis	1858. gada 12. oktobrī Rīga, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija)
Miris	1945. gada 9. martā (86 gadu vecumā) Poznaņa (tagad  Polija)
Tautība	vācietis
Nozares	arhitektūra
Mākslas virziens	eklektisms, jūgendstils, funkcionālisms
Slavenākie darbi	vairāk nekā 30 projektētu namu, Latvijas Mākslas akadēmijas ēka
Atbalstītāji	Johans Kohs

Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs (vācu: Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff; 1858. gada 12. oktobris — 1945. gada 9. marts) bija vācbaltiešu arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā (Dubultu baznīcu).

Dzimis Rīgā 1858. gadā tirgotāja un rūpnieka Nikolaja Ludviga Bokslafa un viņa sievas, Rīgas birģermeistara F. V. Timma meitas Annas, ģimenē.^[1] Viņa tēvs bija Baltijas Linu manufaktūras īpašnieks. Mātes brālis Georgs Vilhelms Timms bija pazīstams gleznotājs un grāmatu ilustrētājs.

1878. — 1885. gadā viņš studēja Rīgas Politehniskajā augstskolā, kur ieguva arhitekta izglītību un kļuva par vācbaltu studentu korporācijas Rubonia biedru. Pēc studijām turpināja strādāt Rīgas Politehniskajā augstskolā par asistentu un līdzstrādnieku profesora Johana Koha arhitektu birojā (1886—1892). Pētīja Pētera baznīcas un citu viduslaiku arhitektūras pieminekļu būvvēsturi. 1894. gadā apprecējās ar Evu Rikeri no Tērbatas.^[1]

1901. pēc viņa projekta uzcēla Georgam Armitstedam piederošo Jaunmoku pili, 1902. — 1905. gadā viņš projektēja vienu no savām pazīstamākajām celtnēm — Rīgas biržas komitejas komercskolas ēku "ķieģeļu gotikas" stilā (tagad Latvijas Mākslas akadēmijas ēka). 1903. gadā tapa arī Ludviga Neiburga īres nams Jaunielā, kura stūra torņa formas atgādina netālo Dombaznīcas torni. 1907.-1909. gadā pēc viņa projekta celta Dubultu baznīca, bet 1910. gadā Rīgas Krusta baznīca. 1910. un 1912. gadā V. Bokslafs projektēja divus Rīgas ūdenstorņus — Alīses ielā 4 (Āgenskalna priedēs) un Čiekurkalna torni Gaujas ielā 21. Alīses ielas tornim viņš pašrocīgi veidojis sīkus dekoratīvus elementus no pudeļu lauskām.^[1] Arhitekta projektētajās ēkās vērojama slieksme pietuvināt tās baznīcas veidolam.^[2]

1911. gadā pēc viņa projekta veica Mālpils muižas kungu mājas rekonstrukciju, viņš atjaunojis arī vairākas citas 1905. gada revolūcijā izpostītās muižu kungu mājas (Lielstraupes, Jaunpils, Lielvārdes)^[3] un vēlāk pilsoņu karā cietušās ēkas.^[1]

Lielajos kapos arhitekts izveidoja memoriālu savai ģimenei. Tajā 1939. gadā apbedīta viņa sieva, bet pats Bokslafs pēc Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas Otrā Pasaules kara sākumā bija spiests izceļot uz Vācijas okupēto Poznaņu, kur gāja bojā bombardēšanas laikā 1945. gada 9. martā. Viņa meita apglabājusi segā ietīto Vilhelma Bokslafa līķi mājas pagalmā.^[4] Vēlāk viņš tika anonīmi pārapbedīts kādā tuvējā kapsētā. Memoriāls ir atjaunots un tajā iegravēts arī Vilhelma Ludviga Nikolaja vārds.

Par godu arhitekta 150 gadu jubilejai Mālpils muižā uzstādīja viņa pieminekli.

Vilhelms Bokslafs projektējis ap trīsdesmit dzīvojamo un sabiedrisko ēku, kā arī vairākas rūpnīcu ēkas eklektisma, jūgendstila un funkcionālisma formās:

• Dzīvojamā ēka Kaļķu ielā 6 (1898)
• Jaunmoku pils (1901)
• Angļu jūrnieku klubs Pils ielā 11 (1901)
• Sv. Mārtiņa baznīcas vācu draudzes mācītājmāja Baložu ielā 27 (1902)
• Neiburga īres nams Jaunielā 25/29 (1903)
• Lielās ģildes administratīvā un dzīvojamā ēka Amatu ielā 4 (1903)
• Latvijas Mākslas akadēmijas ēka (1902—1905)
• Sanatorijas „Marienbāde” ēka Jūrmalā (nav saglabājusies) (1905)
• Leitnera velosipēdu fabrika Brīvības ielā 139 (1907)
• Jaunpils rekonstrukcija (1907)
• Dzelzavas muižas pils rekonstrukcija (1908)
• Straupes pils rekonstrukcija (1909)
• Dubultu luterāņu baznīca (1907—1909)
• Īres nams Nometņu ielā 47 (1909)
• Rīgas Krusta baznīca Ropažu ielā (1910)
• Ūdenstornis Āgenskalnā Alīses ielā 4 (1910)
• Mālpils muižas kungu māju rekonstrukcija (1911)
• Ūdenstornis Čiekurkalnā Gaujas ielā 21 (1912)
• Bankas ēka Smilšu ielā 6 (1912)
• Gumijas fabrika "Kvadrāts" (1928)
• Bokslafu ģimenes kapliča Lielajos kapos

V. Bokslafam piešķirts Rīgas goda pilsoņa tituls.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vilhelms Bokslafs.