Psalmi

Psalmi (ivritā: Tehillim‎, תְהִלִּים — 'slavas dziesma', grieķu: ψαλμοί (psalmoi) — 'dziesmas arfas pavadījumā') ir 150 dziesmu grāmata, kas ir ebreju un kristiešu Bībeles sastāvdaļa.

Jūdaismā tradicionāli tiek uzskatīts, ka psalmu autors ir karalis Dāvids, kas balstījies uz senāku psalmistu darbiem (t.sk. Ādamu un Mozu). Tikai pie 73 psalmiem minēts, ka to autors ir Dāvids.

Musulmaņi uzskata, ka Psalmi, kas Korānā tiek saukti par Zabur, Dāvidam ir paša Dieva atklāti, līdzīgi, kā Tora tika atklāta Mozum, Jaunā derība Jēzum un Korāns Muhamedam.^[1]

Zinātnieki uzskata, ka Psalmi ir vairāku gadsimtu laikā dažādu autoru sarakstīti un galīgi apkopoti tikai laika posmā pēc Babilonijas trimdas. Iespējams, ka senākie no tiem uzrakstīti jau Izraēlas Karalistes laikā un izmantoti reliģiskajās ceremonijās pirmajā Jeruzalemes templī. Psalms 119. ir visgarākais ar 176 pantiem, visīsākais ir 117. psalms ar diviem pantiem. Pie daudziem psalmiem minēti to autori, kā arī senaizmirstas melodijas, kādās tie būtu jādzied Jeruzalemes templī.^[2]

Jūdaismā psalmu grāmata ir sadalīta piecās daļās, tāpat kā Torā ir piecas grāmatas. Pirmajā grāmatā ir 41 psalms. Tiek uzskatīts, ka visu to autors ir Dāvids (izņemot 1, 2, 10 un 33 psalmu). Otrajā grāmatā ir 31 psalms. Astoņpadsmit no tiem esot Dāvida rakstīti. 72. psalms sākas ar vārdiem "Zālamanam", ko tradicionāli uzskata kā Dāvida lūgšanu par savu dēlu un mantinieku. Trešajā grāmatā ir 17 psalmi. Ceturtajā grāmatā arī 17 psalmi, no kuriem 90. psalms tiek piedēvēts Mozum. Piektajā grāmatā ir pēdējie 44 psalmi, no kuriem piecpadsmit esot Dāvida sarakstīti.

Psalmi 113.—118. veido "Hallel", ebreju lūgšanu, kas tiek skaitīta trīsreiz gadā, lielajos reliģiskajos svētkos; jaunu mēnesi sagaidot un astoņās Hanukas dienās.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Psalmi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)