Statistika

Gausa jeb normālsadalījums ir viens no nepārtraukto statistisko datu apkopojuma veidiem

Statistika ir zinātne, kas nodarbojas ar datu iegūšanu, apstrādi, analīzi un to izskaidrošanu.^[1] Statistika tiek plaši izmantota dažādās jomās, piemēram, valsts iestādēm statistiskie dati, kurus tās iegūst no tautas skaitīšanas, ir nepieciešami, lai noskaidrotu sabiedrības dzīves un tautsaimniecības kvantitatīvās likumsakarības. Būtībā tā ir arī sociālo zinātņu nozare, kurā tiek pētīti sabiedrības masveida parādību un procesu stāvokļi, pārmaiņas un savstarpējās sakarības, tiek atklātas un izzinātas ar tām saistītās likumsakarības. Statistika šaurākā nozīmē ir datu kopums par kādu parādību vai procesu. Statistiskie dati var būt gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Kvantitatīvie dati ir saistīti ar daudzumu, bet kvalitatīvie dati — ar apzīmējumiem, nosaukumiem, kategorijām un citām līdzīgām lietām.

Viens no statistikas pamatjēdzieniem ir varbūtību teorija.^{[nepieciešama atsauce]}

Statistikas metodes

Statistikā parasti pievēršas divām datu apstrādes metodēm: aprakstošajai statistikai un secinošajai jeb induktīvajai statistikai.^[2]

Aprakstošā statistika

Pamatraksts: aprakstošā statistika

Aprakstošā statistika ir statistikas metode, kas izpaužas kā datu kvantitatīvs vākšanas un summēšanas process, ko izmanto, lai pārveidotu datus no liela apjoma skaitļu formas uz formu, kas ir ērta cilvēka uztverei un tālākai analīzei. Nereti tiek rēķināts aritmētiskais vidējais, mediāna, moda, standartnovirze un citi lielumi. Informācija nereti tiek pasniegta tabulā, grafikā vai diagrammā.

Secinošā statistika

Secinošā statistika tiek izmantota situācijās, kad nav pieejama informācija par visiem kādas kopas elementiem. Tad izmanto pieejamo informāciju tikai par kādu kopas daļu, lai varētu izdarīt secinājumus par visu kopu. Šo metodi izmanto, piemēram, aptaujājot noteiktu daudzumu cilvēku un tad izdarot secinājumus arī par pārējiem, kuri netika aptaujāti.