Slāpekļskābe

Slāpekļskābe
Slāpekļskābes struktūrformula ar starpatomu attālumiem un leņķiem Slāpekļskābes molekulas modelis (ar raustītām līnijām attēlotas delokalizētās saites)
Citi nosaukumi	ūdeņraža trioksonitrāts(V)
CAS numurs	7697-37-2
Ķīmiskā formula	HNO3
Molmasa	63,0 g/mol
Blīvums	1580 kg/m3
Kušanas temperatūra	231 K (-42 °C)
Viršanas temperatūra	356 K (83 °C)
Šķīdība ūdenī	jaucas jebkurās attiecībās

Slāpekļskābe (HNO₃) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu. Slāpekļskābes ūdens šķīdums ir stipra neorganiskā skābe. Tīra slāpekļskābe ir bezkrāsaina, bet ar laiku tā sāk sadalīties un tajā uzkrājas slāpekļa oksīdi, kas nokrāso šķidrumu dzeltenīgu. Slāpekļskābes sāļus sauc par nitrātiem.

Slāpekļskābe ir nozīmīga skābā lietus sastāvdaļa.

Slāpekļskābi iegūst, šķīdinot ūdenī slāpekļa dioksīdu NO₂ skābekļa klātienē. Tā ir salikta reakcija, kurā vispirms veidojas slāpekļa(V) oksīds, kurš pēc tam reaģē ar ūdeni.

4NO₂ + O₂ → 2N₂O₅

N₂O₅ + H₂O → 2HNO₃

Slāpekļskābi var iegūt arī, sērskābei reaģējot ar slāpekļskābes sāļiem.

2MeNO₃ + H₂SO₄ → Me₂SO₄ + 2HNO₃

Piemēram dots reakcijas vienādojums ar kālija nitrātu:

H₂SO₄ + 2KNO₃ → K₂SO₄ + 2HNO₃.

Šādā veidā var iegūt samērā koncentrētu skābi, taču tā ir gāzveida fāzē un to ir nepieciešams kondensēt. 19. gadsimtā, kad vēl nebija atklāta metode slāpekļskābes ieguvei no slāpekļa oksīda (kuru iegūst, oksidējot amonjaku), tā bija vienīgā slāpekļskābes ieguves metode.

Slāpekļskābe pieder pie ļoti spēcīgiem oksidētājiem, kas spēj oksidēt gandrīz visus metālus un nemetālus, kā arī noārdīt augu un dzīvnieku audus.

Koncentrēta slāpekļskābe ir bīstama kodīga viela! Pat nelielos daudzumos tā atstāj uz ādas dzeltenus plankumus.

Slāpekļskābes maisījumu ar sālsskābi attiecībā 1:3 sauc par karaļūdeni. Karaļūdens spēj šķīdināt pat tādus neaktīvus metālus kā zelts un platīns.

Apgaismojot vai sildot slāpekļskābe sadalās:

4HNO₃ → 4NO₂ +O₂ + 2H₂O

Slāpekļskābi lieto daudzu sprāgstvielu ieguvei, kā arī minerālmēslu, organisko krāsvielu un plastmasu ražošanā. Daži nitrāti ir nozīmīgi kā minerālmēslojums.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Slāpekļskābe.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)