Nereta
- Šis raksts ir par ciemu. Par citām jēdziena Nereta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Nereta | |
---|---|
Lielciems | |
Neretas apvienības pārvalde | |
Koordinātas: 56°12′16″N 25°18′28″E / 56.20444°N 25.30778°EKoordinātas: 56°12′16″N 25°18′28″E / 56.20444°N 25.30778°E | |
Valsts | Latvija |
Novads | Aizkraukles novads |
Pagasts | Neretas pagasts |
Pirmoreiz minēta | 1298 |
Pilsētciemats no | 1950 |
Ciems no | 1990 |
Platība | |
• Kopējā | 2,8 km2 |
Augstums | 81 m |
Iedzīvotāji (2022)[1] | |
• kopā | 987 |
• blīvums | 402,9/km² |
Pasta nodaļa | LV-5118 |
Nereta Vikikrātuvē |
Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagasta centrs. Atrodas Dienvidsusējas krastos pie Salātes ietekas, 4 km no Lietuvas robežas. Attālums līdz novada centram Aizkrauklei ir 52 km, Jēkabpilij 53 km, līdz Rīgai — 120 km.
Neretā atrodas pagasta administrācija, J. Jaunsudrabiņa vidusskola,[2] luterāņu un katoļu baznīcas, kultūras nams, ģimenes ārsts, brīvdienu māja "Zemgalieši". Netālu no Neretas ir Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi". Uzpludinot Neretas ūdenskrātuvi uz Dienvidsusējas izveidota mazā Neretas HES.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nereta atrodas tajā Sēlijas daļā, kuru 13. gadsimtā pakļāva Livonijas ordenis. Nereta vēstures avotos pirmo reizi minēta (kā Nirica) 1298. gadā. Pie Livonijas ordeņa Aizkraukles komturejas dienvidu robežas ar Lietuvas dižkunigaitijas zemēm izveidojās nocietinātā Neretas muiža, kas pēc ordeņvalsts sabrukuma 1561. gadā piederēja bijušajam ordeņa komturam Vilhelmam no Efernas (von Effern). 1545. gadā uzcelta koka baznīca.[3] Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 1570. gadā atjaunoja nopostīto Neretas baznīcas koka celtni, bet pēc tās nodegšanas 1584.-1593. gadā uzcēla tagadējo Neretas luterāņu baznīcas mūra ēku. 1564. gadā Neretas nosaukums bija Narite pie Susējas upes. 1596. gadā, pildot hercoga Gotharda Ketlera vēlmi, Neretā tika dibināta pirmā latīņu skola muižas un mācītājmājas kalpotāju bērniem.1604.-1613. gadā par mācītāju šeit strādā Kristofora Fīrekera tēvs Kristians. 1607. gadā tika dibināta ķesterskola, kuras uzturēšanai un skolotāja algošanai Neretas muižas īpašnieks piešķīra 300 markas gadā.
1672. gada dokumentos minēts Neretas miests, kas iznīka 1709. — 1711. gadu Lielā mēra epidēmijā. Četrus gadus pēc epidēmijas Neretas muižā (tagadējos Neretaslaukos) dzīvojuši tikai daži cilvēki. 1776. — 1815. gadā Neretā par mācītāju kalpoja Godfrīds Georgs Mīlihs no Dancigas, kurš tulkojis latviski rekiģiskus tekstus, uzsācis rakstīt Neretas hroniku un izstrādājis mācību materiālus skolai. Daudzi viņa materiāli gāja bojā ugunsgrēkā 1815. gadā.
1812. gadā Napoleona iebrukuma laikā Neretā apmetās Makdonalda korpuss. 1850. gados Krimas karā karojušie neretieši saņēma pa 3 pūrvietām zemes t.s. "Zaldātu kalnos".[3]
1868. gadā uzcēla pagastnamu.
Pirmā pasaules kara laikā frontes apgādei vācu karaspēks uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa tīklu, kas savienoja Neretu ar Jēkabpili un Suvainišķiem Lietuvā. 1927. gadā Neretai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, no 1950. līdz 1990. gadam Neretai bija strādnieku ciemata (vēlāk pilsētciemata) statuss.[4] Pēc tam tā bija pagasta centrs Aizkraukles rajonā, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā kļuva par Neretas novada centru. 2021. gadā Neretas novadu iekļāva Aizkraukles novadā.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Muzeji un apskates objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi" (neatrodas Neretā, bet 7 km no ciema centra)
- Jāņa Jaunsudrabiņa skulpturālais portrets (tēlnieks Indulis Ranka)
- Jāņa Jaunsudrabiņa stādītā liepa
- Jāņa Jaunsudrabiņa parks un piemiņas akmens
Baznīcas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kapi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ievērojami novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Imants Auziņš, dzejnieks
- Maija Briede, dzejniece
- Kristofors Fīrekers, dzejnieks, valodnieks
- Jānis Jaunsudrabiņš, rakstnieks, gleznotājs
- Velta Kaltiņa, dzejniece
- Mirdza Kļava, rakstniece
- Jānis Kļaviņš, rakstnieks
- Jānis Kubilis, aktieris
- Lūcija Ķuzāne, novadpētniece, rakstniece
- Zenta Liepa, dzejniece
- Rita Misūne, rakstniece, dramaturģe
- Kārlis Pelēkais, tulkotajs, dzejnieks
- Rihards Rudāks, aktieris
- Mikus Skruzītis, žurnālists, lugu tulkotājs
- Marta Skuja, dzejniece
- Velta Toma, dzejniece
- Jānis Veselis, rakstnieks
- Jānis Vainovskis, rakstnieks
- Augusts Vāgners, astronoms
- Aleksandrs Radzevičs, aktieris, sportists
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Nereta -
Nereta -
Neretas krogs -
Neretas parks -
Luterāņu baznīca -
Vidusskola -
Kapsēta -
Parks -
Pirts -
Kultūras nams -
Autoosta -
Aptieka -
Katoļu baznīca -
Neretas HES -
Padomju armijas kapi -
Piemiņas akmens J. Jaunsudrabiņam -
Piemineklis J. Jaunsudrabiņam
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Neretu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ Neretas vidusskola[novecojusi saite]
- ↑ 3,0 3,1 Lūcija Ķuzāne, “Sēlijas vēsturiskā hronika”. Latvijas Kultūras fonds, “Sēļu zeme”, 1995., Rīga, 130.-155. lpp.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP