Aizkraukles komtureja

Aizkraukles komtureja vai komturija (vācu:Kommende Ascheraden vai Komturei Ascheraden) bija no 1252. līdz 1478. gadam pastāvoša Livonijas ordeņa pārvaldīta Daugavas līvu un letu apdzīvota teritorija Daugavas labajā krastā. 1256. gadā Aizkraukles komturejai tika pievienota arī sēļu apdzīvotā Medenes zeme Daugavas kreisajā krastā, kur atradās Altenes pils.

Komturejas centrs bija Aizkraukles pils (latīņu: castrum Ascrad), kas sākotnēji kopš 1209. gada bija Zobenbrāļu ordeņa brāļu pārvaldīts līvu pilskalns, no 1224. gada ordeņa pils. 1245. gadā pēc konflikta ar Nalsenes kungu Lengvīnu iepretī Aizkrauklei Daugavas kreisā krasta zemēs kopā ar saviem ļaudīm un iedzīvi apmetās sēļu kungs Miļģerīns, kas kļuva par ordeņa vasali. Jau pēc viņa nāves viņa zeme 1256. gadā kļuva par Daugavas kreisajā krastā izvietoto Aizkraukles komturejas sastāvdaļu. 14. gadsimta otrajā pusē Livonijas ordenis komturejas dienvidu daļas aizsardzībai un pārvaldei sēļu pilskalnā netālu no Staburaga uzcēla Altenes mūra pili.

Pēc Melnas līguma noslēgšanas 1422. gadā Aizkraukles komturejas dienvidu daļa (Medene un Pelone) nokļuva Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā. Lai labāk aizsargātu jauno dienvidu robežu ar Lietuvas dižkunigaitiju, 1478. gadā komtureju pievienoja Livonijas ordeņa landmaršala teritorijai ar centru Siguldas pilī.

Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas bijusī Aizkraukles komtureja tika sadalīta. Aizkraukles pils palika Livonijas Pārdaugavas hercogistei, bet Kurzemes un Zemgales hercogistes daļā palikusī tās daļa tika pievienota Sēlpils virspilskunga iecirknim.

Aizkraukles komtureju Daugavas labajā krastā aptvēra Livonijas bīskapa, vēlāk Rīgas arhibīskapa zemes: Kokneses pilij pakļautās zemes austrumos un ziemeļos, Lielvārdes pilij pakļautās zemes rietumos. Daugavas kreisajā krastā tā robežojās ar Sēlpils un Bauskas pilīm pakļautajām zemēm.

Mūsdienās šajā teritorijā Daugavas abos krastos atrodas Aizkraukles novads, kā arī Daugavas kreisajā krastā daļēji Bauskas novads.

• ap 1209 Hartmūts
• ap 1218 Luprehts (Lupprecht)
• ap 1229-1234 Markvarts (Markward von Bauerbach) un līvu vecākais Vievaldis
• ap 1234 Bernhards

• 1252-1255 Heidenreihs
• 1305 Johans no Šonenhagenas (Johann von Schonenhagen)
• 1387—1393 Konrāds fon Fītinghofs (Conrad von Vytinghove)
• 1417—1420 Johans Švarthofs (Johann Schwarthof)
• 1422—1423 Gerhards no Beges (Gerhard von Bögge)
• pēc 1424 Goswins no Felmedes (Goswin von Velmede)
• 1426—1430 Lambrehts no Markenihas (Lambrecht von Merkenich)
• 1430—1432 Heinrihs no Bekenferdes, saukts Šingels (Heinrich von Böckenförde gen. Schüngel)
• 1432 Johans no Gilsas (Johann von Gilsa)
• 1435—1441 Johans no Šafhazenes (Johann von Schafhausen)
• 1444—1445 Hermans no Zefinghauzenes (Hermann von Sevinghausen)
• 1450 Heinrihs Šleijers (Heinrich Schleier)
• 1451—1453 Johans no Krīkenbekas, saukts Špors (Johann von Krieckenbeck gen. Spor)
• 1453—1455 Konrāds fon Fītinghofs (Konrad von Vietinghoff)
• 1461—1462 Luberts no Farsemas (Lubbert von Varssem)
• 1462—1465 Vilhelms no Bekenferdes, saukts Šingels (Wilhelm von Böckenförde gen. Schüngel)
• 1470 Konrāds no Hercenrodes (Konrad von Herzenrode)
• 1470—1474 Gerhards no Isumas (Gerhard von Issum)
• 1478 Ervīns no Belersheimas (Erwin von Bellersheim)

• 
  Aizkraukles pilsdrupas 1809. gadā (no Broces kolekcijas)
• 
  Aizkraukles pilsdrupas 19. gs. sākumā (no Filipa Pauluči albuma)
• 
  Aizkraukles pilsdrupu shēma Filipa Pauluči albumā
• 
  Aizkraukles pilsdrupu shēma 1893. gadā
• 
  Aizkraukles pilsdrupas pirms 2. pasaules kara

• Lutz Fenske & Klaus Militzer (Hg.), Die Ritterbrüder im livländischen Zweig des Deutschen Ordens, Böhlau, Köln, 1993, ISBN 3-412-06593-5, ISBN 978-3-412-06593-5

• Zobenbrāļu ordenis
• Livonijas ordenis