Laidnis ir figūrašaha spēlē. Uzsākot partiju, katram spēlētājam ir divi laidņi, kas atrodas aiz bandiniekiem divus lauciņus no šaha galdiņa stūra. Laidni un zirdziņu sauc par vieglajām figūrām.
Nosaukums "laidnis" ieviests 19. gadsimta beigās, to atvasinot no vārda "laisties" (ātri pārvietoties) un iedvesmojoties no vācu valodas nosaukuma "Läufer" (lai būtu vieglāk atpazīstams notācijas burts L), liecina etimoloģijas pētījumi. Savulaik tikuši lietoti arī citi laidņa nosaukumi – "laidis", "līdzinieks", "adjutants", "bīskaps", "narrs", "zilonis".
Laidnis pārvietojas (un ņem pretinieka figūras) pa diagonālēm (t. i., pa slīpām līnijām) uz visām pusēm jebkurā tam pieejamā attālumā. Protams, ja ceļā atrodas savas vai pretinieka figūras, tad tās ierobežo laidņa tāldarbību.
Parasti pieņem, ka laidņa vērtība ir vienāda ar zirdziņa vai trīs bandinieku vērtību. Divi laidņi un zirdziņš ir līdzvērtīgi diviem torņiem vai dāmai. Bez materiālās vērtības, figūru vērtību nosaka arī pozīcija. Tā slēgtās pozīcijās laidņa vērtība samazinās, kamēr zirdziņam pieaug. Un otrādi — atklātās pozīcijās pozīcijās laidnim ir priekšrocības pret zirdziņu.
Uzsākot spēli, abi spēlētāja laidņi atrodas uz dažādas krāsas lauciņiem. Tos attiecīgi arī sauc — melnlauciņu laidnis un baltlauciņu laidnis. Būtiski ir sekot, kāds laidnis pēc nomaiņām paliek pretiniekam — ja pretinieka laidņi ir dažādkrāsu, tad partijas galotnē pieaug neizšķirta rezultāta varbūtība.
Jāatceras, ka divi laidņi viegli spēj nomatot pretinieka karali, ja uz galdiņa palikuši tikai karalis un divi laidņi pret karali. Matu liek arī laidnis un zirdziņš, bet viena laidņa gadījumā uzreiz tiek fiksēts neizšķirts.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Laidnis.
