Salacgrīvas draudzes novads
Salacgrīvas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Salis) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes novads izveidojās Rīgas arhibīskapijas Līvu galā, Salacas baznīcas draudze pirmo reizi pieminēta 1508. gadā. 1582. gadā iekļauts Pārdaugavas hercogistes Pērnavas vaivadijas sastāvā, vēlāk Rīgas apriņķa sastāvā. Tagadējā Lielsalacas luterāņu baznīca celta 1777. gadā kā koka baznīca. 1856. gadā pārbūvēta, saglabājot vecās baznīcas jumtu, sienas uzbūvējot no jauna zem vecā jumta. Baltijas pārkrievošanas laikā 1873. gadā pēc arhitekta R. Pflūga projekta uzcelta Salacgrīvas Sv. Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca, bet 1894. — 1895. gadā Ainažu Sv. Arsēnija pareizticīgo baznīca.[1]
Muižas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Salacgrīvas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[2][3]
- Salacgrīvas mācītājmuiža (Pastorat Salis)
- Vecsalacas muiža (Alt-Salis)
- Svētciema muiža jeb Jaunsalacas muiža (Neu-Salis)
- Ainažu muiža (Hainasch)
- Zonepes muiža (Sohnep)
- Vīskalnu muiža (Wihskaln)
-
Vecsalacas muiža (Broce, 1780)
-
Salacgrīvas osta
-
Salacgrīvas baznīca, 1780
-
Vecsalacas muižas kungu māja (20. gs. sākumā)
-
Svētciema (Jaunsalacas) muižas kungu māja (20. gs. sākumā)
-
Ainažu muižas kungu māja (2002)
-
Vecsalacas muižas saimniecības ēka (2002)
-
Salacgrīvas pareizticīgo baznīca (2003)
-
Ainažu pareizticīgo baznīca (2012)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 370. lpp.
- August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 105–106. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 3. augustā.
- H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 247. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 3. augustā.
- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 174–176. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 3. augustā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Salacgrīvas novada dome». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. septembrī. Skatīts: 2017. gada 10. augustā.
- ↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 105–106. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 3. augustā.
- ↑ H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 247. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 3. augustā.
| ||||||