[go: up one dir, main page]
More Web Proxy on the site http://driver.im/Pāriet uz saturu

Andrejs Elksniņš

Vikipēdijas lapa
Andrejs Elksniņš
Andrejs Elksniņš 2014. gadā
Daugavpils domes priekšsēdētājs
Amata sākums
2021. gada 1. jūlijs
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Igors Prelatovs
Amatā
2019. gada 17. janvāris — 2020. gada 11. jūnijs
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Igors Prelatovs (p.i.)
Pēctecis Igors Prelatovs
Amatā
2017. gada 26. jūnijs — 2017. gada 2. septembris
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Jānis Lāčplēsis
Pēctecis Rihards Eigims
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2017. gada 15. jūnijs
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs

Dzimšanas dati 1982. gada 13. decembrī (41 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Saskaņa (2011—2023)
Sarauj, Latgale! (2024—pašlaik)
Dzīvesbiedrs(-e) Jekaterina Volodarska
Profesija jurists, izmeklētājs, augstskolas pasniedzējs, advokāts
Augstskola Latvijas Policijas akadēmija
Maskavas Valsts universitāte

Andrejs Elksniņš (dzimis 1982. gada 13. decembrī Rīgā[1]) ir Latvijas jurists un politiķis. Bija divu Saeimas sasaukumu deputāts, ir pašreizējais Daugavpils domes deputāts un priekšsēdētājs. Līdz 2023. gada janvārim pārstāvēja partiju "Saskaņa", 2024. gada novembrī izveidoja partiju "Sarauj, Latgale!".[2]

Dzimis 1982. gadā Rīgā, trīs gadu vecumā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī.[3] Mācījās Daugavpils 1. ģimnāzijā. 2007. gadā absolvēja Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) bakalaura studiju programmu, 2009. gadā turpat ieguva maģistra grādu, līdztekus studijām strādāja LPA Tiesību teorijas un vēstures katedrā, vēlāk Valsts policijā par izmeklētāju, 2010. gadā advokāta Saulveža Vārpiņa birojā.

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā ārkārtas Saeimas vēlēšanās A. Elksniņu ievēlēja 11. Saeimā no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta. Saeimā A. Elksniņš guva ievērību kā aktīvs debatētājs; 2011. gada rudens sesijā viņš debatēs piedalījās 16 reizes.[4] 2012. gada janvārī, pēc tam, kad drošības iestādes liedza atļauju darbam ar valsts noslēpumu "Saskaņas Centra" līderim Jānim Urbanovičam, A. Elksniņu izvirzīja viņa vietā darbam Nacionālajā drošības komisijā.[5] Tomēr 2012. gada jūnijā arī A. Elksniņam atteica pielaidi valsts noslēpumam,[6] un šajā komisijā viņš darboties nevarēja. 2013. gada septembrī Saeimas Juridiskās komisijas sēdē iebilda pret Latvijas Satversmes preambulas projektu.[7]

2014. gada rudenī viņu ievēlēja 12. Saeimā no partijas "Saskaņa".

2017. gada pašvaldību vēlēšanās A. Elksniņu kā "Saskaņas" saraksta līderi ievēlēja par Daugavpils pilsētas domes deputātu un par domes priekšsēdētāju. Šo amatu viņš pildīja tikai līdz 2017. gada 2. septembrim, kad zaudēja mēra amatu Rihardam Eigimam.[8] 2019. gada 17. janvārī viņu atkārtoti ievēlēja par domes priekšsēdētāju.[9] 2020. gada 11. jūnijā atbrīvots no amata,[10] amatā stājās Igors Prelatovs. 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās A. Elksniņu atkal ievēlēja par Daugavpils domes deputātu un par domes priekšsēdētāju.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā A. Elksniņš izvairīgi atbildēja uz žurnālistes jautājumiem par savu pozīciju Krievijas—Ukrainas karā. Abu pušu atbalstītāji viņa teikto novērtēja kā atbalstu Krievijai.[11][12]

2023. gadā janvārī A. Elksniņš paziņoja par izstāšanos no partijas "Saskaņa".[13]

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 2015. gadam A. Elksniņam bija tuvas attiecības ar uzņēmēju Anastasiju Udalovu,[14] kura pēc tam uzsāka attiecības ar Igaunijas miljonāru Oļegu Osinovski, kļūstot arī par viņa biznesa partneri.[15]

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 28. septembrī. Arhivēts 2019. gada 8. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  2. Daugavpilī dibina jaunu partiju „Sarauj, Latgale” lsm.lv 2024. gada 23. novembrī
  3. «Андрей Элксниньш: немного о жизни и о себе - Din.lv - информационный портал города Даугавпилс - Даугавпилс». www.din.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-06-28. Skatīts: 2022-11-06.
  4. 11.Saeima kopš sanākšanas pieņēmusi 53 likumus; lielākais runātājs — Elksniņš no SC Delfi.lv
  5. SC Urbanoviča vietā uz NDK tomēr deleģē Elksniņu Delfi.lv
  6. Ģenerālprokurors tomēr atsaka Elksniņam pielaidi valsts noslēpumam[novecojusi saite] tvnet.lv
  7. Mudina diskusijās par Satversmes preambulu nepieļaut sabiedrības šķelšanu Arhivēts 2014. gada 7. janvārī, Wayback Machine vietnē. LETA, 2013. gada 27. septembrī
  8. Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu LETA 2017. gada 2. septembrī
  9. «Elksniņš atgriežas Daugavpils mēra amatā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-01-17.
  10. «Daugavpilī Elksniņu gāž no mēra amata». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-29.
  11. www.DELFI.lv. «VARAM mudina VDD izvērtēt Elksniņa izteikumus par Krimas piederību Krievijai (plkst. 17.06)». delfi.lv (latviešu), 2022-11-08. Skatīts: 2022-11-08.
  12. Кристина Худенко. «Что сказал Элксниньш? Украинские и российские СМИ, МИД и Арестович обсуждают слова мэра Даугавпилса про Украину и Крым». delfi.lv (krievu), 2022-11-08. Skatīts: 2022-11-08.
  13. www.DELFI.lv. «Elksniņš izstājas no partijas 'Saskaņa'». delfi.lv (latviešu), 2023-01-26. Skatīts: 2023-01-26.
  14. «VAKARA ZIŅAS: Deputāta Elksniņa līgava aizbēgusi pie igauņu miljonāra». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-20.
  15. «Igauņu multimiljonāra Osinovska partnere veidos saules paneļu parku par 63 miljoniem eiro». forbesbaltics.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-03-20. Skatīts: 2023-03-20.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Lāčplēsis
Daugavpils pašvaldības vadītājs
2017. gada 26. jūnijs2017. gada 2. septembris
Pēctecis:
Rihards Eigims
Priekštecis:
Igors Prelatovs (p.i.)
Daugavpils pašvaldības vadītājs
2019. gada 17. janvāris2020. gada 11. jūnijs
Pēctecis:
Igors Prelatovs
Priekštecis:
Igors Prelatovs
Daugavpils pašvaldības vadītājs
2021. gada 1. jūlijs — amatā
Pēctecis: