12. Saeima

	12. Latvijas Republikas Saeima
	Frakcijas 2014. gadā
	Darbības laiks: 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Priekšsēdētājs:	Ināra Mūrniece
Priekšsēdētāja biedri:	Inese Lībiņa-Egnere; Gundars Daudze;
Frakcijas termiņa sākumā
	Saskaņa (24); Vienotība (23); Zaļo un Zemnieku savienība (21); Nacionālā apvienība (17); Latvijas Reģionu apvienība (8); No sirds Latvijai (7);
←11. Saeima	13. Saeima→

12. Saeima bija Latvijas Republikas parlamenta 12. sasaukums, kas savu darbību uzsāka 2014. gada 4. novembrī un pabeidza 2018. gada 6. novembrī.

Vēlēšanas

12. Saeimas vēlēšanas notika 2014. gada 4. oktobrī, vēlēšanās kandidēja 13 saraksti un tajās nobalsoja 913 491 vēlētājs jeb 58,85% balsstiesīgo pilsoņu. Kritums kopš iepriekšējām vēlēšanām visā Latvijā bija par 20% un visos apgabalos, vissvairāk Latgalē (par 31%).^[1]

Kopš 2011. gada vislielākais balsotāju skaita pieaugums bija ZZS (par 58%), bet apvienība uzrādīja aptuveni to pašu rezultātu, kāds tai bija 10. un 9. Saeimas vēlēšanās pirms Valda Zatlera pasludinātā "kara pret oligarhiem".

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" uzrādīja labāko sasniegumu divdesmit gadu laikā, uzlabojot savu rezultātu kopš iepriekšējām vēlēšanām par 16% un saņemot vairāk nekā 150 tūkstošus balsu. Bet 5. Saeimas vēlēšanās divi "nacionāļu" saraksti LNNK un TB saņēma kopumā nepilnus 210 tūkstošus balsu.^[1]

Vēlēšanu sadalījums reģionos

Rīgas vēlēšanu apgabalā uzvarēja "Saskaņa", kas ieguva 13 vietas. "Vienotība" saņēma septiņas, VL-TB/LNNK — piecas, ZZS — trīs, bet NSL un LRA — divas vietas katra.^[2]

Latgalē visstiprākās pozīcijas bija "Saskaņai" (6 vietas), "Vienotībai" un ZZS — pa trim, bet VL-TB/LNNK, NSL, LRA — pa vienai.

Vidzemē uzvarēja "Vienotība" (septiņas deputātu vietas), Nacionālā apvienība un ZZS — pa sešām, "Saskaņa" - trīs, bet NSL un LRA — pa divām.

Kurzemē uzvarēja ZZS, kas ieguva piecas deputātu vietas, "Vienotība" — trīs, VL-TB/LNNK — divas, bet NSL, "Saskaņa" un LRA — pa vienai.

Zemgalē četrus mandātus ieguva ZSS, bet VL-TB/LNNK un "Vienotība" - pa trīs mandātiem, "Saskaņa" - divus, savukārt NSL un LRA - pa vienam.

Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā

5% barjeru pārvarēja un 12. Saeimā iekļuva pārstāvji no 6 vēlēšanu sarakstiem:

"Saskaņa" — 24 deputāti (23,26% balsu,^[2] mīnus 7 mandāti salīdzinājumā ar 11. Saeimu),
"Vienotība" — 23 deputāti (21,62% balsu, plus 3 mandāti) ;
"Zaļo un Zemnieku savienība" — 21 deputāts (19,74% balsu, plus 8 mandāti);
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" — 17 deputāti (16,5% balsu, plus 3 mandāti);
"Latvijas Reģionu apvienība" — 8 deputāti ( 6,47% balsu);
"No sirds Latvijai" — 7 deputāti (6,91% balsu).

Valdošā koalīcija

Neskatoties uz to, ka 12. Saeimas vēlēšanās lielāko atbalstu ieguva sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa", tomēr balsu vairākumu Saeimā saglabāja iepriekšējā valdošā koalīcija "Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK sastāvā.^[2]

Visus valsts amatus koalīcija sadalīja saviem biedriem: par Saeimas priekšsēdētāju tika ievēlēta Ināra Mūrniece ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK), par valdības vadītāju Laimdota Straujuma ("Vienotība"), bet par Latvijas Valsts prezidentu Raimonds Vējonis (ZZS).