У этой страницы нет
проверенных версий, вероятно, её качество
не оценивалось на соответствие стандартам.
Морфологические и синтаксические свойства
[править]
Основа инфекта: elevā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
elevō
|
elevor
|
elevem
|
elever
|
—
|
—
|
2 p.
|
elevas
|
elevāris
|
eleves
|
elevēris
|
elevā
|
elevare
|
3 p.
|
elevat
|
elevātur
|
elevet
|
elevētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
elevāmus
|
elevāmur
|
elevēmus
|
elevēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
elevātis
|
elevāmini
|
elevētis
|
elevēmini
|
elevāte
|
elevamini
|
3 p.
|
elevant
|
elevantur
|
elevent
|
eleventur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
elevābam
|
elevābar
|
elevārem
|
elevārer
|
2 p.
|
elevābas
|
elevabāris
|
elevāres
|
elevarēris
|
3 p.
|
elevābat
|
elevabātur
|
elevāret
|
elevarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
elevabāmus
|
elevabāmur
|
elevarēmus
|
elevarēmur
|
2 p.
|
elevabātis
|
elevabamini
|
elevarētis
|
elevarēmini
|
3 p.
|
elevābant
|
elevabantur
|
elevarent
|
elevarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
elevābo
|
elevabor
|
—
|
2 p.
|
elevābis
|
elevaberis
|
elevāto
|
3 p.
|
elevābit
|
elevabitur
|
elevāto
|
Plur.
|
1 p.
|
elevabimus
|
elevabimur
|
—
|
2 p.
|
elevabitis
|
elevabimini
|
elevatōte
|
3 p.
|
elevabuntur
|
elevanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
elevāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
elevāri
|
Participium praesentis actīvi
|
elevāns
|
Gerundium
|
elevandī
|
Gerundivum
|
elevandus, -a, -um
|
Основа перфекта: elevāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
elevāvī
|
elevāverim
|
elevāveram
|
elevāvissem
|
elevāverō
|
2 p.
|
elevāvisti
|
elevāveris
|
elevāveras
|
elevāvisses
|
elevāveris
|
3 p.
|
elevāvit
|
elevāverit
|
elevāverat
|
elevāvisset
|
elevāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
elevāvimus
|
elevāverimus
|
elevāverāmus
|
elevāvissēmus
|
elevāverimus
|
2 p.
|
elevāvistis
|
elevāveritis
|
elevāverātis
|
elevāvissētis
|
elevāveritis
|
3 p.
|
elevāvērunt
|
elevāverint
|
elevāverant
|
elevāvissent
|
elevāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
elevāvisse
|
Основа супина: elevāt-
Participium perfecti passivi
|
elevātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
elevātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
elevātum
|
Supinum II
|
elevātū
|
elevo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: e-; корень: --.
- поднимать (contabulationem Cs; aliquid in altum Ap);
- убирать, собирать (fructus Col);
- облегчать (aegritudinem C); смягчать (suspiciones, offensiones C);
- уменьшать, ослаблять (auctoritatem alicujus L); умалять, принижать, унижать (res gestas L; aliquem C, L): e. preces alicujus Prp мешать исполнению чьих-л. просьб ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
[править]