[go: up one dir, main page]
More Web Proxy on the site http://driver.im/

Vadims Vasiļevskis

latviešu šķēpmetējs
Šis raksts ir par latviešu vieglatlētu. Par citām jēdziena Vasiļevskis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Vadims Vasiļevskis (dzimis 1982. gada 5. janvārī Rīgā) ir bijušais latviešu vieglatlēts, kurš startēja šķēpa mešanas sacensībās. 2004. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs. Viņa personiskais rekords ir 90,73 m, ko uzstādīja 2007. gadā Tallinā. Tas ir pašreizējais Latvijas rekords un V. Vasiļevski ierindo 10. vietā visu laiku labāko šķēpa metēju rangā (neskaitot rezultātus ar vecās konstrukcijas šķēpu).[3] 2014. gadā noslēdzis profesionālā sportista karjeru.[4] Par sasniegumiem sportā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.

Vadims Vasiļevskis
Vadims Vasiļevskis
Vadims Vasiļevskis 2012. gadā
Personas dati
Dzimis 1982. gada 5. janvārī (42 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Augums 188 cm[1]
Svars 102 kg[1]
Izglītība LSPA[2]
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna Šķēpa mešana
Profesionāļa karjera 1999—2014
Dalība sacensībās
Dalība OS 3 (2004, 2008, 2012)
Personiskie rekordi
Šķēpa mešana 90,73 m (2007)
Sasniegumi un apbalvojumi

Visu karjeru līdz neveiksmīgajām 2012. gada vasaras olimpiskajām spēlēm trenējās pie Valentīnas Eidukas.

Izglītību ieguvis Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijā. V. Vasiļevskis ir šķīries, ir meita un dēls.

1999. gada Pasaules jaunatnes čempionātā (dalībnieki met 700 g smagos šķēpus) Polijā viņš nekvalificējās finālam, kvalifikācijā šķēpu raidot 60,02 m tālumā. 2000. gada Pasaules čempionātā junioriem Čīlē V. Vasiļevskis ar 68,14 m tālu metienu izcīnīja 8. vietu.[5] 2001. gadā notikušajā Eiropas junioru čempionātā sportists izcīnīja 7. vietu (70,59 m). 2002. gada Eiropas čempionātā V. Vasiļevskis kvalifikācijā šķēpu raidīja 78,20 m tālumā un ieņēma 16. vietu, tādējādi nekvalificējoties finālam.[6] 2003. gada Eiropas U-23 čempionātā sportists ar 72,39 m tālu raidījumu ieņēma 7. vietu. Tajā pašā gadā notikušajā Eiropas kausā latvietis izcīnīja 2. vietu (76,81 m). 2003. gadā iekļauts Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā. 2004. gada Eiropas kausā ziemā Latvijas sportists svinēja uzvaru ar 82,44 m tālu metienu.

V. Vasiļevskis nesa Latvijas karogu 2004. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā,[7] tajās negaidīti izcīnīja sudraba medaļu ar jaunu personisko rekordu 84,95 m, piekāpjoties tikai norvēģim Andrēasam Tūrkildsenam un kļūstot par piekto Latvijas olimpisko medaļnieku šķēpa mešanā pēc Ineses Jaunzemes, Elvīras Ozoliņas, Jāņa Lūša un Daiņa Kūlas.[8] 2004. gada IAAF World Athletics Final sacensībās viņš ieņēma 8. vietu.[9] Viņš pretendēja uz Eiropas gada labākā vieglatlēta titulu.[10]

 
V. Vasiļevskis 2010. gada Bislet spēlēs Oslo

2005. gada Pasaules čempionātā V. Vasiļevskis startēja neveiksmīgi — nekvalificējās finālam un ar 76,16 m tālu raidījumu ierindojās 16. vietā.[11] 2006. gada maija beigās viņam izdevās trīs sacensībās trīs dienās pēc kārtas uzstādīt augstvērtīgus rezultātus — mest pāri 88 metru atzīmei. 26. maijā sacensībās Desavā, Vācijā, V. Vasiļevskis šķēpu raidīja 88,12 m tālumā, kas bija jauns sportista personiskais rekords un jauns Latvijas rekords (iepriekšējais rekords piederēja Ērikam Ragam — 86,47 m),[12] dienu vēlāk "Rīga'2006" sacensībās Rīgā viņš kļuva par pirmo Latvijas šķēpa metēju, kurš jaunās konstrukcijas šķēpu raidījis tālāk par 90 metriem — 90,43 m, uzlabojot savu Latvijas rekordu.[13] Vēl dienu vēlāk V. Vasiļevskis sacensībās Ventspilī šķēpu raidīja 88,53 m tālumā.[14] Viņš piedalījās 2006. gada Eiropas čempionātā, kur ar 83,21 metrus tālu metienu ierindojās 4. vietā.[15] Šajā vietā viņš palika arī 2006. gada IAAF World Athletics Final sacensībās (83,26 m).

2007. gadā V. Vasiļevskis uzvarēja Universiādē Bangkokā (83,92 m).[16] 2007. gada jūnijā viņš sacensībās Vācijā meta šķēpu 94,29 metru tālumā, taču pārkāpuma dēļ šis metiens netika ieskaitīts.[17] Nedaudz pietrūkstot līdz medaļām, ceturtais viņš palika 2007. gada Pasaules čempionātā (85,19 m),[18] kvalifikācijā latvietis šķēpu raidīja 87,37 m tālumā. 2007. gada 22. jūlijā sacensībās Tallinn'2007 sportists uzstādīja jaunu Latvijas rekordu — 90,73 m.[19]

V. Vasiļevskis nesa Latvijas karogu arī 2008. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā,[20][21] tādējādi kļūstot par pirmo sportistu, kas Latvijas karogu nesis divās olimpiskajās spēlēs, pie tam — pēc kārtas. Starts Pekinas olimpiskajās spēlēs gan bija pieticīgāks kā iepriekšējās olimpiskajās spēlēs un V. Vasiļevskis palika 9. vietā (81,32 m),[22] lai gan kvalifikācijā uzrādīja labāku sniegumu (83,51 m). Taču IAAF World Athletics Final sacensībās V. Vasiļevskis, šķēpu raidīdams 86,65 m tālumā, guva uzvaru.[23]

2009. gada Pasaules čempionātā viņš pārliecinoši kvalificējās finālam ar 86,69 m. Taču finālā, tāpat kā 2007. gada Pasaules čempionātā ierindojās 4. vietā, šķēpu raidot 82,37 m tālumā. 4. vietu V. Vasiļevskis ieņēma arī 2009. gada IAAF World Athletics Final sacensībās (81,86 m).

2010. gada Eiropas čempionātā viņš startēja neveiksmīgi un ieņēma pēdējo vietu kvalifikācijā ar rezultātu 67,56 m.[24] Arī 2011. gada Pasaules čempionātā V. Vasiļevskis nekvalificējās finālam, šoreiz ar 75,23 m tālu metienu ierindojoties 25. vietā.[25]

2012. gada Eiropas čempionātā viņam kvalifikācijā visi trīs metieni netika ieskaitīti, tādējādi sportists palika bez rezultāta.[26] Neilgi pirms 2012. gada vasaras olimpiskajām spēlēm interneta portālā ss.lv viņš[27] pārdošanai izlika savu Atēnu olimpiskajās spēlēs izcīnīto sudraba medaļu,[28][29] lai "pievērstu uzmanību sliktajai finansiālajai situācijai", tomēr medaļai neatradās pircēji.[30] Londonas olimpiskajās spēlēs viņš kvalifikācijā labākajā mēģinājumā šķēpu raidīja 72,81 metru tālumā un ierindojās 38. vietā, nekvalificējoties finālsacensībām.[31] Lai arī pēc starta olimpiskajās spēlēs paziņojis, ka pēc 2012. gada sezonas beigs sportista karjeru,[32] tomēr tā paša gada oktobrī paziņoja par karjeras turpināšanu.[33]

2013. gada Pasaules čempionātā Maskavā, Krievijā, izcīnīja 15. vietu.

Pēc karjeras beigām vairākus gadus strādājis Anglijā, pēc tam Latvijā par tālbraucēju šoferi.[34]

Personiskie rekordi

labot šo sadaļu
Disciplīna Rezultāts Datums Vieta Piezīmes
Šķēpa mešana 90,73 m 2007. gada 22. jūlijs Valsts karogs: Igaunija  Tallina, Igaunija Latvijas rekords
Šķēpa mešana (700 g) 60,02 m 1999. gada 16. jūlijs Valsts karogs: Polija  Bidgošča, Polija
Gads Sacensības Norises vieta Datums Vieta Rezultāts
2000 Pasaules čempionāts junioriem Valsts karogs: Čīle  Santjago, Čīle 2000. gada 22. oktobris 8. vieta 68,14 m
2002 Eiropas čempionāts Valsts karogs: Vācija  Minhene, Vācija 2002. gada 7. augusts 16. vieta 78,20 m
2004 Olimpiskās spēles Valsts karogs: Grieķija  Atēnas, Grieķija 2004. gada 28. augusts 2. vieta 84,95 m
IAAF World Athletics Final Valsts karogs: Monako  Montekarlo, Monako 2004. gada 19. septembris 8. vieta 76,28 m
2005 Pasaules čempionāts Valsts karogs: Somija  Helsinki, Somija 2005. gada 9. augusts 16. vieta 76,16 m
2006 Eiropas čempionāts Valsts karogs: Zviedrija  Gēteborga, Zviedrija 2006. gada 9. augusts 4. vieta 83,21 m
IAAF World Athletics Final Valsts karogs: Vācija  Štutgarte, Vācija 2006. gada 10. septembris 4. vieta 83,26 m
2007 Pasaules čempionāts Valsts karogs: Japāna  Osaka, Japāna 2007. gada 2. septembris 4. vieta 85,19 m
2008 Olimpiskās spēles Valsts karogs: Ķīna  Pekina, Ķīna 2008. gada 23. augusts 9. vieta 81,32 m
IAAF World Athletics Final Valsts karogs: Vācija  Štutgarte, Vācija 2008. gada 14. septembris 1. vieta 86,65 m
2009 Pasaules čempionāts Valsts karogs: Vācija  Berlīne, Vācija 2009. gada 23. augusts 4. vieta 82,37 m
IAAF World Athletics Final Valsts karogs: Grieķija  Saloniki, Grieķija 2009. gada 13. septembris 4. vieta 81,86 m
2010 Eiropas čempionāts Valsts karogs: Spānija  Barselona, Spānija 2010. gada 30. jūlijs 23. vieta 67,56 m
2011 Pasaules čempionāts Valsts karogs: Dienvidkoreja  Tegu, Dienvidkoreja 2011. gada 1. septembris 25. vieta 75,23 m
2012 Eiropas čempionāts Valsts karogs: Somija  Helsinki, Somija 2012. gada 27. jūnijs Nav rezultāta
Olimpiskās spēles Valsts karogs: Apvienotā Karaliste  Londona, Apvienotā Karaliste 2012. gada 8. augusts 38. vieta 72,81 m
2013 Pasaules čempionāts Valsts karogs: Krievija  Maskava, Krievija 2013. gada 15. augusts 15. vieta 79,68

Sezonu labākie rezultāti

labot šo sadaļu
Gads Rezultāts Vieta Datums
2000 73,07 m Valsts karogs: Latvija  Rīga, Latvija 2000. gada 4. augusts
2001 73,25 m Valsts karogs: Latvija  Rīga, Latvija 2001. gada 16. jūnijs
2002 81,92 m Valsts karogs: Latvija  Valmiera, Latvija 2002. gada 5. jūlijs
2003 77,81 m Valsts karogs: Itālija  Katānija, Itālija 2003. gada 8. decembris
2004 84,95 m Valsts karogs: Grieķija  Atēnas, Grieķija 2004. gada 28. augusts
2005 81,30 m Valsts karogs: Latvija  Rīga, Latvija 2005. gada 27. maijs
2006 90,43 m Valsts karogs: Latvija  Rīga, Latvija 2006. gada 27. maijs
2007 90,73 m Valsts karogs: Igaunija  Tallina, Igaunija 2007. gada 22. jūlijs
2008 86,65 m Valsts karogs: Vācija  Štutgarte, Vācija 2008. gada 14. septembris
2009 90,71 m Valsts karogs: Latvija  Valmiera, Latvija 2009. gada 23. maijs
2010 84,08 m Valsts karogs: Serbija  Belgrada, Serbija 2010. gada 20. jūnijs
2011 88,22 m Valsts karogs: Igaunija  Tartu, Igaunija 2011. gada 28. maijs
2012 86,50 m Valsts karogs: Latvija  Valmiera, Latvija 2012. gada 8. jūnijs
2013 82,79 m Valsts karogs: Latvija  Rīga, Latvija 2013. gada 30. maijs
  1. 1,0 1,1 «2012. gada Olimpisko spēļu profils». London2012.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 21. jūlijā.
  2. «Vienreiz jātrāpa!». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā.
  3. IAAF.org visu laiku labāko šķēpa metēju saraksts
  4. Mārtiņš Kļavenieks. «Olimpiskais laureāts Vasiļevskis: Atēnu medaļa arvien ir pie manis». LSM.LV, 2018-09-03. Skatīts: 2018-09-05.
  5. «Jānis Liepa ceturtais pasaules junioru čempionātā šķēpmešanā». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
  6. «Rags pārspēj Žeļezniju un kvalificējas finālam». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
  7. LETA. «Latvijas karogu Olimpiādes atklāšanā nesīs šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
  8. BNS. «Šķēpmetējs Vasiļevskis ar sudrabu noslēdz Latvijas olimpiešu startu Atēnās (papildināts)». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
  9. LETA. «Neveiksmīgi IAAF noslēguma sacensībās startē šķēpmetēji Vasiļevskis un Rags». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
  10. LETA. «Vadims Vasiļevskis kandidē uz Eiropas gada labākā vieglatlēta titulu». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
  11. «Rags un Kovals kvalificējas pasaules čempionāta šķēpmešanas sacensību finālam (papildināts)». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
  12. «Vasiļevskis labo Latvijas rekordu šķēpmešanā». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
  13. «Vasiļevskis divu dienu laikā divreiz labo Latvijas rekordu šķēpmešanā». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
  14. «Ventspilī šķēpmešanas sacensībās uzvaru gūst Vadims Vasiļevskis». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
  15. «Latvijas šķēpmetēji Eiropas vieglatlētikas čempionātā neiekļūst spēcīgāko trijniekā (papildināts)». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
  16. «Vadims Vasiļevskis izcīna zelta medaļu Pasaules universiādē; Kovalam bronza». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
  17. Vasiļevskis varēja kļūt par otru tālāko šķēpa metēju vēsturē Arhivēts 2007. gada 26. jūnijā, Wayback Machine vietnē., apollo.lv
  18. LETA. «Ceturto vietu Pasaules čempionātā izcīna Latvijas šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis (papildināts)». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
  19. «Vasiļevskis uzstāda Latvijas rekordu». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
  20. Guntis Keisels. «Prātīgāks, mierīgāks, mērķtiecīgāks. Vadims Vasiļevskis». Diena.lv, 2008. gada 8. augustā. Skatīts: 2012. gada 21. jūlijā.
  21. «Latvijas karogu Olimpiādes atklāšanas ceremonijā atkal nesīs Vasiļevskis». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.[novecojusi saite]
  22. «Šķēpmetējs Kovals kļūst par Pekinas olimpisko spēļu vicečempionu (papildināts)». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.[novecojusi saite]
  23. LETA. «Vasiļevskis izcīna uzvaru sezonas finālsacensībās Štutgartē». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
  24. «Šķēpmetēji Kovals un Rags iekļūst EČ finālā». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlī.
  25. Jānis Pārums. «Šķēpmešanas finālā bez latviešiem». sportacentrs.com, 2011. gada 1. septembrī. Skatīts: 2011. gada 1. septembrī.
  26. «Arājs iekļūst finālā, šķēpmetējiem fiasko». Sportacentrs.com. 2012. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 28. jūnijā.
  27. «Vasiļevskis pēc šīs sezonas beigs karjeru». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 3. novembrī.
  28. «Internetā piedāvā šķēpmetēja Vasiļevska olimpisko sudraba medaļu». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. augustā. Skatīts: 2012. gada 3. novembrī.
  29. «Papildināta (11:38) - Internetā pārdod šķēpmetēja Vasiļevska Atēnu olimpisko medaļu». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 3. novembrī.
  30. «Vasiļevskis: medaļas pārdošanas akcija bija vairāk uzmanības pievēršanai». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 22. jūlijā.
  31. «Latvija atkal paliek bez fināla vīru šķēpmešanā». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 8. augustā.
  32. «Vasiļevskis paziņo, ka beidz sportista karjeru». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 8. augustā.
  33. «Vasiļevskis tomēr apņēmies turpināt šķēpmetēja karjeru». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 3. novembrī.
  34. «Vasiļevskis: "Jau toreiz teicu, ka 90 metrus Latvijā neviens nemetīs vismaz 20 gadus"». Sportacentrs.com (lv-LV). 2018-08-26. Skatīts: 2018-08-27.

Ārējās saites

labot šo sadaļu