Minhene

Pilsētu 1158. gadā dibināja Saksijas hercogs Heinrihs Lauva. Pēc pusgadsimta tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1180. gadā Bavāriju līdz ar Minheni ieguva Otto I fon Vittelsbahs. Vittelsbahi valdīja Bavārijā līdz 1918. gadam. 1255. gadā Minhene kļuva par Augšbavārijas galvaspilsētu.

1632. gadā, Trīsdesmitgadu kara laikā, Minheni ieņēma zviedri, bet 1705. gadā — Hābsburgi. 1759. gadā Minhenē tika nodibināta Bavārijas Zinātņu Akadēmija.

1806. gadā Minhene kļuva par Bavārijas Karalistes galvaspilsētu, bet divdesmit gadus vēlāk uz Minheni pārcēla Landshūtas Universitāti. Bavārijas karaļi Ludvigs I un Maksimiliāns II būtiski pārbūvēja pilsētu.

Pēc Pirmā pasaules kara Minhenē īsu laiku eksistēja komunistu vadīta Bavārijas Padomju Republika. Par spīti tam starp pasaules kariem Minhene pamazām kļuva par nacionālsociālisma atbalsta centru. 1923. gadā Ādolfs Hitlers kopā ar atbalstītājiem veica tā saucamo Alus puču, neveiksmīgi mēģinot gāzt Veimāras Republiku.

Minhenē atradās NSDAP galvenā mītne.

1938. gadā pilsētā tika noslēgta Minhenes vienošanās par Čehoslovākijas sadalīšanu.

Pilsēta smagi cieta Otrā pasaules kara laikā, tomēr tika atjaunota, saglabājot ielu tīklu un pilsētas raksturu.

1972. gadā Minhenē tika rīkotas vasaras olimpiskās spēles, kuru laikā palestīniešu teroristi no organizācijas Melnais Septembris sagrāba par ķīlniekiem Izraēlas sportistus, kuri tika nogalināti.

Viens no Vācijas ekonomikas centriem. Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām:

• Allianz AG — lielākā Vācijā un viena no lielākajām pasaulē finanšu kompānija.
• BMW — viens no pasaules vadošajiem auto un moto ražošanas uzņēmumiem.
• HypoVereinsbank — liela banka, Latvijā kā HVB banka.
• MAN — kravas auto u.c. iekārtu ražošana.
• Münchener Rück — pasaules lielākā pārapdrošināšanas kompānija.
• Siemens — pasaulē lielākā elektrotehnikas un elektronikas kompānija.

Minhene ir pasaulslavens alus darīšanas centrs. Lielākās alus darītavas ir Löwenbräu, Augustiner un Paulaner.

Minhenē ir vairāki ievērojami muzeji:

• Vecā Pinakotēka (Pīters Pauls Rubenss, Rafaēls, Ticiāns, Tintoreto, Rembrants, Albrehts Dīrers utt.)
• Jaunā Pinakotēka
• Modernā Pinakotēka (Vasilijs Kandinskis, Pauls Klē, Pablo Pikaso, Salvadors Dalī, Renē Magrits, Endijs Vorhols utt.)
• Zilā Jātnieka nams.
• Vācu muzejs

Minhene ir Gētes institūta galvenā mītne.

Viena no Minhenes tradīcijām ir ikgadējie alus svētki (kopš 1810. gada) — Oktoberfest, kas katru gadu notiek septembra beigās, oktobra sākumā un ko apmeklē ap 6 miljoniem cilvēku no visas pasaules.

Minhene ir vācu jaunatnes preses izdevumu galvaspilsēta. Minhenē top tādi jauniešu žurnāli kā BRAVO un POPCORN.

Minhenē dzimuši:

• Ludvigs II — Bavārijas karalis.
• Sisī — Austroungārijas ķēniņiene.
• Rihards Štrauss — komponists.
• Karls Haushofers — ģeopolitiķis.
• Makss Šēlers — filozofs.
• Francis Marks — gleznotājs.
• Lions Feihtvangers — rakstnieks.
• Ernsts Rēms — SA vadītājs.
• Kārlis Orfs — komponists.
• Heinrihs Millers — gestapo vadītājs.
• Heinrihs Himlers — SS vadītājs.
• Karls Hartmans — komponists.
• Klauss Manns — rakstnieks.
• Eva Brauna — Hitlera sieva.
• Francs Jozefs Štrauss — politiķis.
• Verners Hercogs — filmu režisors.
• Andreass Bāders — RAF terorists.
• Francs Bekenbauers — futbolists.
• Arno Penziass — ASV fiziķis.
• Ojārs Ēriks Kalniņš — latviešu diplomāts, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Minhene.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pilsētas oficiālā mājaslapa (angliski)