Leonardo da Vinči

Leonardo dzimis 1452. gada 15. aprīlī Ankjāno ciemā, dažas jūdzes no Vinči pilsētiņas, kas savukārt atrodas netālu no Florences, Toskānā. Viņš bija ietekmīga Florences notāra Pjēro Fruzīno di Antonio da Vinči un zemnieces Katerīnas dēls. Ir uzskats, ka māte Katerīna ir bijusi verdzene no Tuvajiem Austrumiem.^[3] Renesanses laikā cilvēkiem nebija uzvārdi kā mūsdienās: da Vinči nozīmē no apdzīvotas vietas Vinči. Pilnais Leonardo vārds bija "Leonardo di ser Piero da Vinci", kas nozīmē "Leonardo Pjēro dēls no Vinči".^[4]

Pirmos piecus gadus Leonardo pavadīja Ankjāno ciemā, pēc tam viņa tēvs kopā ar Leonardo pārcēlās uz Vinči ciemu, kur dzīvoja kopā ar vecotēvu un tēvoci Frančesko. Tur Leonardo tēvs apprecējās ar sešpadsmit gadus veco Albēru, kura ļoti mīlēja zēnu, bet viņa agri nomira.^[5] Skolā Leonardo sāka iet 5 gadu vecumā. 1460. gadu vidū ģimene pārcēlās uz Florenci, kur Leonardo saņēma labāko izglītību, kādu Florence, viens no lielākajiem zinātnes un mākslas centriem Itālijā, varēja piedāvāt.

Viņš bija nepārspējams sarunās un iemīļots sabiedrībā, Leonardo bija talantīgs mūziķis un labi spēlēja liru.

 

Leonardo zīmējumu skices jau 14 gados bija tik labas, ka tēvs tās parādīja Andream del Verrokjo (Andrea del Verrocchio), un viņš Leonardo uzreiz pieņēma par mācekli. Ap 1466. gadu viņš bija vadošā Florences gleznotāja un skulptora Andreas del Verrokjo asistents. Viņa darbnīcā Leonardo iemācījās daudzus amatus: rasēšanu, ķīmiju, metalurģiju, metālmākslu, ģipša liešanu un veidošanu, ādas apstrādi, mehāniskās zinātnes, aušanu, kā arī zīmēšanu, altārgleznu gleznošanu un tēlniecību.^[6]

 

1472. gadā Leonardo pieņēma Florences gleznotāju ģildē, bet, lai gan viņa tēvs iekārtoja dēlam savu mākslinieka darbnīcu, līdz 1476. gadam Leonardo joprojām sadarbojās ar Verrokjo.^[5] 1478. gadā 26 gadu vecumā Leonardo kļuva par patstāvīgu mākslinieku. Viņa pirmais pasūtījums bija uzgleznot altārgleznu Palaco Vekjo kapelai Florences pilsētas namā. To viņš tā arī nekad neiesāka.

• Pirmā zināmā Leonardo biogrāfija tika publicēta 1550. gadā. To izdarīja Džordžo Vazāri, kurš uzrakstīja "Labāko itāļu arhitektu, gleznotāju un skulptoru dzīves" (Vite de' più eccelenti architettori, pittori e scultori italiani). Lielāko daļu informācijas Vazāri ieguva no Leonardo vienaudžiem, jo laikā, kad Leonardo nomira, Vazāri bija tikai bērns.
• Vēl nesen tika uzskatīts, ka vārds "Da Vinči" ir cēlies no Leonardo mātes vārda, tomēr mūsdienās ir pierādīta vārda "Vinči" izcelsme — vietas nosaukums.
• Leonardo savus darbus parakstīja kā "Leonardo" vai "Io, Leonardo", kas nozīmē "Leonardo" vai "es, Leonardo".

No 1482. līdz 1499. gadam Ludoviko Sforca, Milānas hercogs, nodarbināja Leonardo savā namā un atļāva izmantot savu darbnīcu, kā arī apmācīt mācekļus. Starp 1493. un 1495. gadu Leonardo nodokļu izziņās uzrādās apgādājamas sievietes vārds Katerīna, kura 1495. gadā nomira. No bēru izdevumu apraksta ir noprotams, ka Katerīna bijusi Leonardo māte.^[7] 1500. gadā Leonardo atgriezās Florencē un strādāja pie pāvesta Aleksandra VI dēla Čēzares Bordžas kā kara arhitekts un inženieris; ar Čēzari viņš apceļoja visu Itāliju. 1506. gadā Leonardo atkal strādāja Milānā.

No 1513. līdz 1516. gadam viņš dzīvoja Romā, kur darbojās arī gleznotāji Rafaēls un Mikelandželo, tomēr ar šiem māksliniekiem viņš tuvāk neiepazinās. Leonardo bija liela ietekme sabiedrībā, un viņš varēja iespaidot vietu Mikelandželo meistardarbam Dāvids (Florencē), kaut arī pats autors bija iecerējis Dāvidu novietot citā vietā.

Leonardo ieviesa jaunas gleznošanas tehnikas daudzos savos darbos. Piemēram, ļoti drosmīgi kontrasti starp tumšo un gaišo. Vēl viens piemērs ir dūmakainais perspektīvas efekts (sfumato). Leonardo izgudrojumi un jaunievedumi fresku glezniecībā, strādājot pie darba "Svētais vakarēdiens", pieskaitāmi pie neveiksmīgiem jauninājumiem,^[8] jo freska lobās un restauratoriem ir grūtības to saglabāt. Tomēr freska ir viens no visvairāk reproducētajiem darbiem pasaulē. Pēdējais mākslas darbs, ko viņš uzgleznoja pirms nāves, bija mazāk pazīstamais "Poivre" tulkojumā no franču valodas Pipars (1518).

Leonardo bija māceklis māksliniekam Verrokjo Florencē, kad viņam bija aptuveni 15 gadu. 1476. gadā Leonardo strādāja ar Verrokjo, lai uzgleznotu "Kristus kristīšanu", bet starpība starp abu mākslinieku darbiem ir acīmredzama Leonardo atšķirīgo gleznošanas paņēmienu dēļ. Džordžo Vazāri rakstīja, ka Verrokjo, ieraudzījis Leonardo darbu, bijis tik pārsteigts, ka apsolījies vairs nekad neņemt rokās otu.

Leonardo pirmā patstāvīgā glezna bija "Madonna un bērns", kas tika pabeigta 1478. gadā. 1481. gadā viņš iesāka sv. Hieronima gleznu, kas tā arī netika pabeigta. Leonardo darbību atzinīgi novērtēja Milānas hercogs.

Milānā Leonardo nodzīvoja 17 gadus (1482—1499) un strādāja pie hercoga Ludoviko. Šajos gados viņš uzgleznoja daudzas gleznas, uzzīmēja daudzus zīmējumus, skices, kā arī izveidoja daudzas skulptūras. Daudzi darbi tika iesākti, bet pabeigtas ir tikai kādas sešas gleznas, ieskaitot "Klinšu jaunavu" (Vergine delle rocce , 1494) un "Svēto vakarēdienu" (1498). 1499. gadā Leonardo uzgleznoja arī gleznu "Svētā Anna un Madonna ar bērnu". Leonardo strādāja pie daudzām pierakstu burtnīcām, ieskaitot Trivulcio kodeksu (Codex Trivulzianus).

Viņš bieži plānoja grandiozus darbus ar daudzām skicēm, kas bieži palika nepabeigti. Viens no šiem projektiem bija izveidot 7 metrus augstu monumentālu bronzas zirga statuju. Projekts tā arī netika pabeigts, jo sākās karš ar Franciju. (Hanta Muzejā Limerikā, Īrijā ir neliela izmēra zirga statuja, kas veidota pēc Leonardo skicēm. Uzskata, ka to izveidojis kāds no viņa mācekļiem.)

 

Laika posmā starp 1499. un 1516. gadu Leonardo strādāja daudzu cilvēku labā, ceļoja pa Itāliju, līdz 1516. gadā pārcēlās uz Franciju. Viņš ir dzīvojis: Mantujā (1500), Venēcijā (1501), Florencē (1501—1506). Ceļoja no Florences uz Milānu un atkal atpakaļ, līdz pārcēlās uz Milānu. Tad dzīvoja Milānā (1506—1513), Romā (1514), Florencē (1514), Padujā, Boloņā, atkal Milānā (1515) un Francijā (1516—1519).

 

 

Uzskata, ka “Mona Liza” (pazīstama arī kā “Džokonda” (La Gioconda), Luvrā, Parīzē) sākta gleznot 1503. gadā un turpināta līdz 1506. gadam. Tā varētu būt Liza de Gerardīni del Džokondo, zīda tirgotāja Frančesko del Džokondo sieva. Tā varētu būt gleznota, lai atzīmētu otrā dēla piedzimšanu un pārcelšanos uz jaunajām mājām. Leonardo to atstāja sev un nekad nav ceļojis bez tās. Leonardo da Vinči ir atklājis jaunus perspektīvas gleznošanas principus, ieviešot zilo dūmakainuma efektu (sfumato), putna lidojuma skatpunktu un citus īpatnējus efektus.

Interesanti, ka “Mona Liza” bija viens no trijiem darbiem, ko viņš paņēma uz savu rezidenci Lisē pilī (Clos Lucé); iespējams, ka tas ir bijis viņa mīļākais darbs. 1509. gadā Leonardo gleznoja sv. Annu. 1506.—1512. gadā viņš dzīvoja Milānā un gleznoja dažas gleznas, piemēram, “Lēda un gulbis” (angļu: The Leda and the Swan), kam saglabājušās tikai kopijas, un otro versiju "Klinšu jaunavai" (angļu: The Virgin of the Rocks) (1506—1508).

Renesanses humānisms radīja jaunas sakarības starp mākslu un zinātni, un Leonardo zinātniskie darbi ir tikpat iespaidīgi kā viņa māksla. Viņš ir sarakstījis vairāk nekā 13 tūkstošus lappušu savās piezīmju grāmatās, kur savienojas māksla, tehnika un zinātne. Šīs piezīmes viņš rakstīja Eiropas ceļojumu laikā. Viņš bija kreilis un visu mūžu rakstīja spoguļrakstā. Tas ir izskaidrojams ar to, ka spalvu ir vieglāk vilkt nekā piespiest un, rakstot spoguļrakstā, kreiļi var vilkt spalvu no labās uz kreiso pusi, tāpat kā labroči velk no kreisās uz labo. Visi da Vinči pieraksti ir spoguļrakstā. Viņa piegājiens zinātnei bija viens: viņš mēģināja saprast parādības, aprakstot katru vissīkāko detaļu.

 

Leonardo sāka studēt cilvēka ķermeņa anatomiju, kad vēl bija Verrokjo skolnieks, jo Verrokjo uzstāja, ka visiem mācekļiem jāmācās anatomija. Kad Leonardo jau bija slavens mākslinieks, viņam atļāva pētīt cilvēka ķermeni slimnīcā “Santa Maria Nuova” Florencē. Vēlāk viņš pētīja cilvēkus arī Milānas Madžores slimnīcā un Romas Svētā Gara slimnīcā. 30 gados Leonardo bija izpētījis 30 dažāda vecuma vīriešu un sieviešu ķermeņus. Viņš sagatavoja publicēšanai anatomijas grāmatu un uzzīmēja vairāk nekā 200 zīmējumu, taču viņa grāmata tika publicēta tikai 1680. gadā (161 gadu pēc viņa nāves). Leonardo pētīja arī govju, putnu, mērkaķu un varžu ķermeņus un to līdzību ar cilvēkiem.

 

Leonardo uzzīmēja daudzus cilvēka skeleta zīmējumus, viņš ļoti labi pārzināja arī cilvēka galvaskausu un smadzenes. Viņš uzzīmēja daudzus plaušu, gremošanas orgānu, dzimumorgānu, urīnvadu un citu orgānu zīmējumus. Leonardo gribēja izprast "grūtniecības noslēpumu", viņš uzzīmēja pleca muskuli un kaulus, viņš bija topogrāfiskās anatomijas meistars.

Leonardo cilvēka anatomijas zināšanas ļāva izveidot pirmo robotu cilvēces vēsturē. Modelis, kuru sauc par Leonardo robotu, tika izveidots ap 1495. gadu, bet no jauna tika atklāts tikai 1950. gados. Viņš precīzi aprakstīja, kā darbojas asinsrite. Leonardo sirds diagramma iespaido ārstus pat mūsdienās, 2005. gadā tika atklāts jauns veids, kā ārstēt bojātos sirds audus.^[9]

Lidošanas fenomena fascinēts, Leonardo sīki izpētīja putnu lidošanu un izplānoja lidojamās mašīnas, ieskaitot helikopteru, ko darbinātu četri cilvēki, un vieglu planieri.

 

 

1502. gadā Leonardo da Vinči uzprojektēja 240 m garu tiltu Konstantinopoles civilajai aizsardzībai. Osmaņu sultāns Bajazets II šo projektu neatbalstīja, jo uzskatīja, ka tas nav iespējams. Leonardo tilts atkal tika izvērtēts 2001. gadā. Norvēģijā uzbūvēja gan īsāku tiltu, bet lietojot Leonardo skices. 2006. gada maijā Turcijas valdība izlēma uzbūvēt Leonardo tiltu.

Arī dienasgrāmatās ir daudzu mašīnu projekti militārām vajadzībām — automātiskā pistole, bruņots tanks, ko darbinātu cilvēki un zirgi, izpletni, zemūdeni, pirmo mehānisko kalkulatoru un pirmo programmējamo robotu, kurš tika kļūdaini uztverts kā mašīna. Dzīvojot Vatikānā, viņš plānoja saules enerģijas izmantošanu — ierīci, kas silda ūdeni, izmantojot spoguļus. Kaut arī lielākā daļa projektu viņa dzīves laikā tā arī netika īstenoti, daudzus no tiem mūsdienās ir palīdzējusi realizēt kompānija IBM, un tie ir izstādīti Leonardo da Vinči muzejā.^[10]

Leonardo visu mūžu glabāja dienasgrāmatas, kurās katru dienu rakstīja par savām idejām, skicēm, plāniem, izgudrojumiem, mehānikas elementiem, gleznu idejām, anatomiju. Tiem, kuri uzskata, ka Leonardo gribēja savas zināšanas padarīt pieejamas visiem, kā noslēpums paliek tas, kāpēc tās netika publicētas vai izplatītas. Daži uzskata, ka tas bijis noslēpums, lai cilvēci pasargātu no izgudrojumu izmantošanas (piemēram, tanks). 2005. gada janvārī atklāja slepenu Leonardo laboratoriju, kurā viņš pārbaudīja savus pētījumus lidošanā un citās jomās. Tā atradās klosterī, slepenās istabās pašā Florences sirdī.

(Viņa dienasgrāmata bija plaukstas lielumā, un skices bija apbrīnojami precīzas un akurātas, kaut arī veiktas ar zīmuli. Leonardo bija kreilis un visu pierakstīja spoguļrakstā, lai neviens nevarētu atklāt viņa ierīces un domu gājienu, lai neviens nevarētu "nošpikot".)

 

Leonardo da Vinči savu privāto dzīvi turēja noslēpumā. Viņa seksuālā dzīve arī tagad ir tikai spekulāciju objekts, jo bērnībā viņš tika ievests baznīcā un viņam tika iestāstīts, ka viņam jākļūst par priesteri. 1476. gadā viņš tika apsūdzēts sodomijā ar 17 gadus vecu modeli, jaunatne zināja par viņa seksuālajām attiecībām ar vīriešiem.^{[nepieciešama atsauce]} Pēc divu mēnešu izmeklēšanas viņš tika attaisnots, jo neviens liecinieks nepieteicās, ņemot vērā, ka viņa tēvs bija ļoti ietekmīgs. Leonardo mīlestība pret zēniem bija diskusiju temats arī 16. gadsimtā.^{[nepieciešama atsauce]}

1506. gadā Leonardo satika Frančesko Melci, 15 gadīgu Lombardu dzimtas aristokrātu. Melci savās vēstulēs apraksta Leonardo jūtas pret viņu sviscerato et ardentissimo amore ("dziļi jutekliska un karsta mīlestība"). Melci kļuva par Leonardo skolnieku un dzīves partneri. Šādas attiecības tālaika Florencē bija diezgan bieži sastopamas.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Leonardo da Vinči.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Renesanses filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)