[go: up one dir, main page]
More Web Proxy on the site http://driver.im/

Japānas Impērijas armija

Japānas Impērijas armija (japāņu: 大日本帝国陸軍, Hepbērna sistēmā: Dai-Nippon Teikoku Rikugun, "Lielās Japānas Impērijas armija") (JIA) bija Japānas Impērijas galvenie sauszemes spēki.

Japānas Impērijas armija
大日本帝國陸軍
Dai-Nippon Teikoku Rikugun
Japānas Impērijas armija 大日本帝國陸軍 Dai-Nippon Teikoku Rikugun
Japānas Impērijas armijas karogs
Valsts Valsts karogs: Japānas Impērija Japānas Impērija
Pastāvēšanas laiks 1868—1945
Pakļautība Japānas imperators
Daļa no Impērijas bruņotie spēki
Karaspēka veids sauszemes karaspēks
Krāsas      sarkans      balts
Karavīru skaits 6 095 000 (1945. gada augusts)
Militārās operācijas Pirmais Ķīnas—Japānas karš
Bokseru sacelšanās
Krievijas-Japānas karš
Cjindao aplenkums
Krievijas pilsoņu karš
Otrais Ķīnas—Japānas karš
Otrais pasaules karš
Komandieri
Komandieri

Armiju kontrolēja Japānas Impērijas armijas ģenerālštāba birojs un tā bija pakļauta Armijas ministrijai, taču abas šīs struktūras bija tieši pakļautas Japānas imperatoram kā sauszemes, jūras un gaisa spēku augstākajam komandierim un ģeneralisimusam. Trešā struktūra, kas pārraudzīja armiju, bija Aviācijas ģenerālinspekcija. Kara vai ārkārtas stāvokļa laikā visi imperatora nominālie komandēšanas pienākumi tika koncentrēti imperatora štābā - ad hoc militārajā struktūrā, kas sastāvēja no armijas Ģenerālštāba priekšnieka un viņa vietnieka, armijas ministra, impērijas kara flotes virspavēlnieka un viņa vietnieka aviācijas ģenerālinspektora un kaujas apmācības galvenā inspektora.

Bokseru sacelšanās

labot šo sadaļu
Skatīt arī: Bokseru sacelšanās

1899.–1900. gadā "Ihetuaņ" (bokseru) uzbrukumi ārzemniekiem Ķīnā pastiprinājās, kā rezultātā Pekinā tika aplenktas diplomātiskās misijas. Starptautiskie spēki, kas sastāvēja no Lielbritānijas, Francijas, Krievijas, Vācijas, Itālijas, Austroungārijas, Amerikas un Japānas karaspēka, beidzot tika sapulcināti, lai atbrīvotu delegācijas. Japāņi nodrošināja lielāko karaspēka kontingentu – 20 840, kā arī 18 karakuģus.

Krievijas—Japānas karš

labot šo sadaļu

Krievijas un Japānas karš (1904–1905) bija rezultāts spriedzei starp Krieviju un Japānu, ko galvenokārt izraisīja konkurējošās imperiālistiskās ambīcijas attiecībā uz Mandžūriju un Koreju. Japānas armija nodarīja smagus zaudējumus krieviem; tomēr viņi nespēja dot izšķirošu triecienu krievu armijām. Pārmērīga paļaušanās uz kājniekiem izraisīja lielus upurus Japānas spēku vidū, īpaši Portartūras aplenkuma laikā.

Otrais pasaules karš

labot šo sadaļu
 
Armijas uniformas no 1941. līdz 1945. gadam (ASV armijas plakāts)

1941. gadā Japānas Impērijas armijā bija 51 divīzija[1] un dažādas speciālās artilērijas, kavalērijas, pretgaisa un bruņutehnikas vienības, kurās kopā bija 1 700 000 cilvēku. Otrā pasaules kara sākumā lielākā daļa Japānas armijas (27 divīzijas) atradās Ķīnā. Vēl 13 divīzijas aizstāvēja Mongolijas robežu, jo bija bažas par iespējamu Padomju Savienības uzbrukumu.[2] No 1942. gada karavīri tika nosūtīti uz Honkongu (23. armija), Filipīnām (14. armija), Taizemi (15. armija), Birmu (15. armija), Nīderlandes Austrumindiju (16. armija) un Malaju (25. armija). Līdz 1945. gadam Japānas Impērijas armijā bija 6 miljoni karavīru. Kopš 1943. gada Japānas karaspēks cieta no apgādes krājumu trūkuma, jo īpaši pārtikas, medikamentu, munīcijas un bruņojuma, galvenokārt zemūdeņu embargo piegādes dēļ un Japānas kuģniecības zaudējumiem, ko pasliktināja ilgstošā sāncensība ar Japānas Impērijas floti. Piegāžu trūkuma dēļ liels skaits kaujas lidmašīnu kļuva nederīgas rezerves daļu trūkuma dēļ un "pat divas trešdaļas no Japānas kopējā militāro nāves gadījumu skaita [izraisīja] slimības vai nepietiekams uzturs".[3]

Kara noziegumi

labot šo sadaļu

Visā Otrā Ķīnas un Japānas kara un Otrā pasaules kara laikā Japānas Impērijas armija bija izrādījusi milzīgu brutalitāti un iesaistījusies daudzās zvērībās pret civiliedzīvotājiem, kā arī karagūstekņiem, un Naņdzjinas slaktiņš bija vispazīstamākais piemērs.[4] Citi kara noziegumi, ko pastrādāja Japānas imperatora armija, bija izvarošana un piespiedu prostitūcija, nāves gājieni, bioloģiskā kara izmantošana pret civiliedzīvotājiem un karagūstekņu sodīšana ar nāvi. Šādas zvērības kara laikā izraisīja daudzu miljonu cilvēku nāvi.[5]

Armijas skaitliskais sastāvs

labot šo sadaļu
  • 1873 — 32 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 50 000 (rezervē)
  • 1894 — 96 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 150 000 (rezervē)
  • 1903—155 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 350 000 (rezervē)
  • 1904—325 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 450 000 (rezervē)
  • 1914—335 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 685 000 (rezervē)
  • 1918—700 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 800 000 (rezervē)
  • 1930—375 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 125 000 (rezervē)
  • 1931—700 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 850 000 (rezervē)
  • 1941 — 1 750 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 1 600 000 (rezervē)
  • 1943 — 2 200 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 2 300 000 (rezervē)
  • 1945 — 6 100 000 karavīri (aktīvajā dienestā), 1 200 000 (rezervē)

Attēlu galerija

labot šo sadaļu

Dienesta pakāpes un zīmotnes

labot šo sadaļu
Kategorija Dienesta pakāpe Uzšuve[6] Uzplecis[7]
Imperators
天皇
Ģeneralisimuss
大元帥
   
Ģenerāļi
将官
Maršals
元帥
   
Ģenerālis
大将
   
Ģenerālleitnants
中将
   
Ģenerālmajors
少将
   
Virsnieki
士官
Pulkvedis
大佐
   
Apakšpulkvedis
中佐
   
Majors
少佐
   
kapteinis
大尉
   
Leitnants
中尉
   
Jaunākais leitnants
少尉
   
Apakšvirsnieks
准士官
Praporščiks
准尉
   
Seržanti
下士官
Vecākais seržants
曹長
   
Seržants
軍曹
   
Kaprālis
伍長
   
Kareivji
Jaunākais kaprālis
兵長
 
Augstākās klases ierindnieks
上等兵
   
Ierindnieks 1.klases
一等兵
   
Ierindnieks 2.klases
二等兵
   
  1. Jowett, Philip (2002). The Japanese Army 1931–45 (1). Botley, Oxford: Osprey Publishing. ISBN 1841763535.
  2. Jowett, Philip (2002). The Japanese Army 1931–45 (1). Botley, Oxford: Osprey Publishing. ISBN 1841763535
  3. Gilmore, Allison B. (1998). You Can't Fight Tanks with Bayonets: Psychological Warfare against the Japanese Army in the South West Pacific. Lincoln, Nebraska: University of Nebraska Press. ISBN 0803221673.
  4. Harries, Meirion; Harries, Susie (1994). Soldiers of the Sun: The Rise and Fall of the Imperial Japanese Army. New York: Random House. ISBN 0679753036.
  5. https://en.wikipedia.org/wiki/Imperial_Japanese_Army#cite_note-sterling-60
  6. Введені з 1938 року замість погон і кольорових петлиць родів військ. Скасовані з 3 вересня 1945 року у зв'язку з капітуляцією Японії.
  7. Введені з 1930 року разом з кольоровими петлицями родів військ.

Ārējās saites

labot šo sadaļu