Iļja Repins
Iļja Repins (krievu: Илья Ефимович Репин, ukraiņu: Ілля Юхимович Рєпін; dzimis 1844. gada 5. augustā [v.s. 24. jūlijā], miris 1930. gada 29. septembrī) bija krievu un ukraiņu gleznotājs. Reālisma pārstāvis. Viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta Krievijas impērijas gleznotājiem.
| Iļja Repins Илья Репин | |
|---|---|
 Iļjas Repina 1878. gada pašportrets | |
| Pilnais vārds | 1844. gada 5. augustā |
| Dzimis |
 Čuhujiva, Krievijas Impērija (tagad  Ukraina) |
| Miris |
1930. gada 29. septembrī (86 gadu vecumā) Kuokala, Somija (tagad Krievija) |
| Tautība | krievs |
| Nozares | glezniecība |
| Mākslas virziens | reālisms |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuMācījās Pēterburgas Mākslas akadēmijā, papildinājās Francijā un Itālijā. Bija Pēterburgas Mākslas akadēmijas mācībspēks.[1] Par viņa ievērojamākajiem darbiem uzskata gleznas "Volgas strūdzinieki" (1873), "Krusta gājiens Kurskas guberņā" (1883), "Ivans Bargais un viņa dēls Ivans" (1885), "Zaporožjes kazaki raksta vēstuli turku sultānam" (1891). Gleznoja arī vairāku ievērojamu personu portretus. Repinam bija nozīmīga loma krievu mākslas popularizēšanā Eiropā.
1898. gadā iegādājies "Penātu" īpašumu Kuokalā, Somijā, miris 1930. gadā un apglabāts "Penātos". Kuokala ietilpa Ziemas kara laikā PSRS anektētajā Austrumkarēlijas daļā, 1948. gadā tika pārdēvēta par Repinu. Pašlaik "Penāti" ir muzejmāja.
Galerija
labot šo sadaļu-
Volgas strūdzinieki (1873)
-
Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam. (1891)
-
Krusta gājiens Kurskas guberņā (1883)
-
Kas par brīvību! (1903)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 348. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iļja Repins.
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
- Iļja Repins – ievērojamais krievu gleznotājs Arhivēts 2018. gada 23. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
| Šī mākslinieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |