Ass valstis

Ass valstis (vācu: Achsenmächte, itāļu: Potenze dell'Asse, japāņu: 枢軸国) ir termins, ko pamatā attiecina uz nacistu Vāciju, fašistu Itāliju un Japānas Impēriju. Ass valstu līgumam 1940.–1942. gadā pievienojās vairums Vācijas un Japānas sabiedroto valstu.

Izveide

1940. gada 27. septembra Trīspusējais pakts ar Ass valstu zīmogiem (variants japāniski).

Terminu pirmo reizi lietoja Benito Musolīni 1936. gada 2. novembrī, kad pēc Itālijas un Vācijas draudzības līguma parakstīšanas viņš runāja par Romas—Berlīnes asi, ap kuru pārējās Eiropas valstis varēs riņķot.

Šis pakts tika parakstīts pēc tam, kad Itālija, kas sākotnēji bija opozīcijā Vācijai, saņēma starptautisku nosodījumu Nāciju līgā par tās iebrukumu Etiopijā. Abas valstis arī kopīgi sniedza atbalstu Fransisko Franko vadītajai armijai Spānijas pilsoņu kara laikā. 1939. gada maijā šo līgumu pārveidoja par militāru aliansi, ko Musolīni ierosināja saukt par “Tērauda paktu” (itāļu: Patto d'Acciaio, vācu: Stahlpakt). 1940. gada 27. septembrī Berlīnē tika parakstīts trīspusējs līgums starp Vāciju, Itāliju un Japānu. Novembrī tam pievienojās arī Ungārija, Rumānija un Slovākija.

Otrā pasaules kara sākuma posmā pēc Molotova—Ribentropa pakta un Austrumeiropas sadalīšanas ietekmes zonās 1940. gada 13.—14. novembrī pēc Staļina iniciatīvas Berlīnē notika Molotova un Ribentropa sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm un visas pasaules sadalīšanu ietekmes zonās. Pēc Vācijas piedāvājuma PSRS pienācās Britu Indija un Vidējie Austrumi, ieskaitot Irānu un Persijas līča arābu zemes. Tomēr PSRS pieprasīja arī Turciju un Balkānu valstis, tādēļ sarunas nenoveda pie PSRS pievienošanās Ass valstu militārajai savienībai.^[1]

1941. gada martā Ass valstu paktam pievienojās arī Bulgārija un Dienvidslāvija, kas bija krasā pretstatā PSRS priekšlikumiem par interešu zonu sadali Balkānos. Jau pēc divām dienām ar angļu palīdzību Dienvidslāvijas valdība tika gāzta, un 6. aprīlī Vācija sāka militāru iebrukumu Dienvidslāvijā un Grieķijā, kas beidzās ar abu valstu okupāciju.

Dalībvalstis

Trešais reihs (no 1940. gada 27. septembra)
Itālijas Karaliste (no 1940. gada 27. septembra līdz 1943. gada 8. septembrim)
Japānas Impērija (no 1940. gada 27. septembra)
Ungārijas Karaliste (no 1940. gada 20. novembra)
Rumānijas Karaliste (no 1940. gada 23. novembra)
Slovākijas Pirmā republika (no 1940. gada 24. novembra)
Bulgārijas Karaliste (no 1941. gada 1. marta)
Dienvidslāvijas Karaliste (no 1941. gada 25. līdz 27. martam)
Horvātijas Neatkarīgā valsts (no 1941. gada 15. jūnija)
Taizeme (no 1942. gada 15. februāra)

Ass valstu sabiedrotās valstis

Irākas Karaliste (neparakstīja Ass valstu līgumu, pieteica karu Lielbritānijai 1941. gada 9. maijā)
Somija (neparakstīja Ass valstu līgumu, pieteica karu PSRS 1941. gada 25. jūnijā)

Pretinieki

1942. gada 1. janvārī Apvienotā Karaliste, ASV, Ķīnas Republika, PSRS ("Lielais četrinieks"), 9 Centrālamerikas un Karību reģiona valstis, 5 Britu Sadraudzības valstis un 8 okupēto valstu trimdas valdības parakstīja pret Ass valstīm vērstu Apvienoto Nāciju deklarāciju, kurai vēlāk pievienojās lielākā daļa citu valstu valdību.

Atsauces

↑ Hildebrand, Klaus. The Foreign Policy of the Third Reich, Anthony Fothergill (trans.). London: Batsford, 1973.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ass valstis.

Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Hildebrand, Klaus. The Foreign Policy of the Third Reich, Anthony Fothergill (trans.). London: Batsford, 1973.

[1]