Zvaigžņu Vārti (artefakts)

Zvaigžņu Vārti
Zvaigžņu Vārti seriālā "Zvaigžņu Vārti"
Seriāls	"Zvaigžņu Vārti" "Zvaigžņu Vārti SG-1" "Zvaigžņu Vārti: Atlantīda" "Zvaigžņu Vārti: Visums"
Pirmā parādīšanās	"Zvaigžņu Vārti"
Autors	Rolands Emerihs Dīns Devlins
Žanrs	zinātniskā fantastika
Informācija
Tips	portāls
Funkcijas	cilvēku pārvietošana starp diviem attālinātiem punktiem izplatījumā

Zvaigžņu Vārti ir Einšteina-Rozena tilta veida^[1] portāls izdomātajā pasaulē zinātniskās fantastikas franšīzē "Zvaigžņu Vārti". Šis portāls ir praktiska ierīce, kas ļauj ātri pārvietoties starp divām attālām vietām. Vispirms šī ierīce parādījās Rolanda Emeriha 1994. gadā uzņemtajā filmā "Zvaigžņu Vārti" (Stargate), pēc tam televīzijas seriālos "Zvaigžņu Vārti SG-1", "Zvaigžņu Vārti: Atlantīda" (Stargate Atlantis) un "Zvaigžņu Vārti: Visums" (Stargate Universe). Portāls dod iespēju filmas un seriālu varoņiem apmeklēt tālas planētas bez kosmosa kuģiem vai citām tehnoloģijām. Ierīce ļauj veikt gandrīz momentānus ceļojumus Galaktikas robežās un starpgalaktiskās distancēs.

Zvaigžņu Vārti sastāv no lieliem gredzeniem, kas veidoti no izdomāta supravadoša materiāla nakvādaha (naqahdah).^[2] Uz gredzena aploces vienādos attālumos ir izvietoti deviņi punkti — ševroni (chewrons). Uz iekšējā gredzena ir unikālu glifu kopums, šie glifi apzīmē punktus izplatījumā. Glifu skaits ir atkarīgs no tīkla, kurā atrodas Vārti.^[2][3] Tipisku Zvaigžņu Vārtu diametrs ir 6,7 metri (22 pēdas), bet masa 29 tonnas (64 000 mārciņu).^[4] Vārtu sistēmu pirms miljoniem gadu izveidojusi ārpuszemes civilizācija, kas pazīstama kā Senie (Ancients).^[5] Vārti funkcionē, starp tiem rodoties stabilai tārpejai (wormhole), kas ļauj materiāliem ķermeņiem pārvietoties vienā virzienā (enerģija caur atvērtiem Vārtiem var pārvietoties abos virzienos).

Zvaigžņu Vārtu koncepciju izstrādāja Stargate režisori Rolands Emerihs un Dīns Devlins.^[6]

Ideja par "portālu" ceļotājiem jau pirms filmas "Zvaigžņu Vārti" ir izmantojuši vairāki rakstnieki gan zinātniskajā fantastikā, gan fantāzijas žanra daiļdarbos. Bieži šādiem portāliem ir regulāra vai neregulāra ģeometriskā forma, kas piepildīta ar ūdenim līdzīgu, viļņojošu substanci, kas ir robeža starp divām attālām vietām. "Zvaigžņu Vārti" lielā mērā balstās uz šo koncepciju, akcentējot "ūdens virpuli" kā mistikas elementu.

Ideja balstās uz astrofizikas koncepcijām. Tomēr, kaut arī tārpejas teorētiski varētu pastāvēt, patiesībā šādi nevarētu droši transportēt cilvēku,^[7] jo iespējams, ka tārpejas būtu izveidojušās pārmērīgas gravitācijas rezultātā (piemēram, ar melno caurumu saistītas) un varētu iznīcināt jebkuru potenciālo ceļotāju.^[8] "Zvaigžņu Vārti" šo problēmu apiet, transportējot cilvēku, pārveidotu enerģijas formā un pēc tam to no jauna materializējot.

Filmā "Zvaigžņu Vārti" 1928. gadā arheoloģiskajos izrakumos Gīzā tiek atklāti Zvaigžņu Vārti. 1940. gados tie tiek pētīti ar nodomu izmantot kā potenciālu ieroci, taču šis projekts netiek turpināts.^[9] Ticis izmēģināts tūkstošiem kombināciju, taču neveiksmīgi, tādēļ ir uzskats, ka eksistē tikai divi Zvaigžņu Vārti, kas savieno Zemi un planētu Abidosu (Abydos), kas parādīta filmā. Zvaigžņu Vārti SG-1 seriālam sākoties, tiek atklāts liels daudzums derīgu simbolu kombināciju, kas iegravētas kādas Abidosa celtnes drupās. Miljonos gadu veidojušās zvaigžņu novirzes dēļ šīs adreses nebija iespējams izsaukt, līdz seriālā Samanta Kārtere pārveido uz Zemes esošo sistēmu, lai šī novirze tiktu ņemta vērā. Līdz ar to pēkšņi kļūst pieejams plašs iespējamo savienojumu tīkls. Vēlāk pulkvedis Džeks O'Nīls atrod vēl daudzas adreses Seno zināšanu krātuvē. Normālos apstākļos izveidoto tārpeju var uzturēt tikai nedaudz ilgāk par 38 minūtēm.^[10] Šī laika pagarināšana prasa milzīgu enerģijas daudzumu, piemēram, no tuvumā esoša melnā cauruma.^[11][12] Vārti ir ļoti izturīgi.