Veseta
- Šis raksts ir par upi. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Veseta (stacija).
| Veseta | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Kālezers 56°51′2″N 25°48′37″E / 56.85056°N 25.81028°E |
| Ieteka | Aiviekste 56°37′7″N 25°51′9″E / 56.61861°N 25.85250°EKoordinātas: 56°37′7″N 25°51′9″E / 56.61861°N 25.85250°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 56 km |
| Iztekas augstums | 187,8 m |
| Ietekas augstums | 74,1 m |
| Kritums | 113 m |
| Gada notece | 0,093 km³ |
| Baseina platība | 324 km² |
| Galvenās pietekas | Savīte |
Veseta ir Aiviekstes labā krasta pieteka[1] Madonas un Aizkraukles novados. Iztek no Kālezera Kuilīšu līča Vestienas pagastā. Tek pa Vestienas pauguraini un Aronas paugurlīdzenumu labi izteiktā ielejā, kas daudzviet sašaurinās un veido gravu. Vietalvas apkaimē tek pa senleju. Vidustecē, kur paralēli upei tek Jaunā Veseta, Veseta tiek dēvēta par Veco Vesetu. Šeit izveidota dabas liegums Vesetas palienes purvs. Lejtecē upe tek pa Vesetas-Aronas pazeminājumu. Šajā posmā upe regulēta. Pie Aiviekstes dolomīta karjeriem izveidots 1,2 km garš kanāls (Vesetas kanāls), pa kuru lielākā daļa noteces ievadīta Aiviekstē. Vecgultne no Ģeriņiem līdz Vesetniekiem sapostīta, uzņem pieteku Riekstiņu un kā maza upīte ietek Aiviekstē. Netālu no Vesetas ieteces Aiviekstē atrodas industriālais piemineklis - Vesetas tilts.
Lielākās pietekas: Aronīte, Riekstiņa (labās), Skaldu upīte, Labonīte (6 km), Šubraka, Savīte (25 km), Antonīca (14 km; kreisās).
Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Sausnēja, Vietalva, Jaunkalsnava. Upi šķērso autoceļš P37 un dzelzceļi Pļaviņas—Gulbene un Jaunkalsnava—Veseta.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||