Romas forums

Romas forums
Forum Romanum
Romas forums Rādīt kartē "Roma" Romas forums Rādīt kartē "Itālija" Romas forums Rādīt kartē "Eiropa"
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta	Roma, Itālija
Koordinātas	41°53′32″N 12°29′07″E / 41.892222°N 12.485278°E / 41.892222; 12.485278Koordinātas: 41°53′32″N 12°29′07″E / 41.892222°N 12.485278°E / 41.892222; 12.485278
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Romas vēsturiskais centrs, Svētā Krēsla īpašumi šajā pilsētā ar ekstrateritoriālajām tiesībām un Svētā Pāvila bazilika ārpus mūriem
Tips	Kultūra
Kritērijs	i, ii, iii, iv, vi
Iekļauts	1980. gads
Aizsardzības nr.	91
Valsts	Itālija
Platība	1430,8 ha

Romas forums

Romas forums (latīņu: Forum Romanum, itāļu: Foro Romano) bija Senās Romas centrālais laukums, kas gadsimtiem bija Romas ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs. Mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu Senās Romas celtņu drupas.

Romas forums atrodas starp Palatīna un Kapitolija pakalniem. Šeit koncentrējās Romas sabiedriskā dzīve. Šeit notika triumfa procesijas, vēlēšanas, publiskās runas, tiesas prāvas un gladiatoru cīņas.

Romas ķēniņvalsts laikā foruma dienvidu daļā atradās Romas valdnieku rezidence Regia, kā arī Vestas templis, Saturna templis un Vestāliešu nams (Atrium Vestae). Foruma atradās Umbilicus urbis Romae — akmens, no kura tika mērīts attālums Romas valstī. Republikas laikā foruma ziemeļrietumu stūrī atradās Komīcijs (Comitium) — vieta, kur radās Romas senāts (Senatus Romanus). 179. gadā p.m.ē. tika uzcelta Emīlija bazilika (Basilica Aemilia), bet Jūlija Cēzara laikā — Jūlija bazilika (Basilica Julia) un Jūlija kūrija (Curia Julia). 203. gadā tika uzcelta Septima Sevēra arka. Pēdējā no lielākām celtnēm, kas radītas Romas forumā, bija 312. gadā uzceltā Maksentija bazilika (Basilica Maxentii).

Tā kā forums atrodas līdzās Kolizejam, tad tūristiem to apmeklējums tiek piedāvāts ar apvienotu biļeti.

• 
  Iespējamais Romas foruma izskats impērijas laikā
• 
  Vestas tempļa drupas
• 
  Maksentija bazilikas drupas
• 
  Jūlija kūrija
• 
  Septima Sevēra arka

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Romas forums.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

s d l UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā Kultūra Adriāna villa Tivoli Agridžento arheoloģiskā vieta Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos Akvilejas arheoloģiskā vieta un Akvilejas patriarhālā bazilika Alberobello trulli Amalfi piekraste Asīze, Asīzes Svētā Franciska bazilika un citas franciskāņu vietas Barumīni nuragi Dženova:Jaunās ielas un Rolli piļu sistēma Ivreja:20. gadsimta rūpniecības pilsēta Eiropas lielās kūrortpilsētas (Montekatīni Terme) Etrusku nekropoles Červeteri un Tarkvīnijā d'Estes villa, Tivoli Ferrāra, renesanses pilsēta un tās Po upes grīva Florences vēsturiskais centrs (Florences katedrāle, Piti pils, Ufici) Kamonikas ielejas petroglifi Kasteldelmontes pils Kazales romiešu villa Kazertas 18. gadsimta karaliskā pils ar parku, Vanvitelli akvedukts un Sanleučio komplekss Koneljāno un Valdobjadenes Proseko pauguri Krespi d'Ada Langobardi Itālijā : ietekmes vietas (568. - 774. gads) Mantuja un Sabjoneta Matēras Sasi un alu baznīcas Mediči villas un parki Toskānā Modenas katedrāle, Girlandina un Modenas Lielais laukums Neapoles vēsturiskais centrs d'Orčas ieleja Padujas botāniskais dārzs Arābu - normāņu Palermo un Čefalu un Monreāles katedrāles Pizas Katedrāles laukums (Pizas tornis) Pjemontas un Lombardijas Svētie kalni Pjemontas vīnadārzu ainava:Lange-Roero un Monferrato Pjencas vēsturiskais centrs Pompeju, Herkulānas un Torres Anunciatas arheoloģiskās vietas Portovenere, Činkve Terre un salas (Palmārija, Tino, Tineto) Ravennas agrās kristietības pieminekļi Rētijas dzelzceļš Albulā / Bernīnas ainavas Romas vēsturiskais centrs, Svētā Krēsla īpašumi šajā pilsētā ar ekstrateritoriālajām tiesībām un Svētā Pāvila bazilika ārpus mūriem (Kolizejs, Romas forums, Trajāna kolonna, Trevi strūklaka) Sandžiminjāno vēsturiskais centrs Savojas karaliskās dzimtas rezidences Sirakūzas un Pantalikas nekropole Sjēnas vēsturiskais centrs Svētās Žēlastības Marijas baznīca un dominikāņu klosteris ar Leonardo da Vinči "Svēto Vakarēdienu" Urbīno vēsturiskais centrs Valdinoto reģiona vēlā baroka pilsētas Venēciešu 16. un 17. gadsimta aizsardzības būves : ''Stato da Terra'' – rietumu ''Stato da Mar'' (Bergamo nocietinātā pilsēta) Venēcija un tās lagūna (Dodžu pils) Verona Vičenca un Palladio villas Veneto Daba Čilento, Vallo di Diano un Alburni nacionālais parks, Pestuma, Velija un Padulas klosteris Dolomīti Etna Karpatu un citu Eiropas reģionu pirmatnējie dižskābaržu meži Lipāru salas Sandžordžo kalns