Pega
| Pega | |
|---|---|
| Πηγαί | |
 Pegas aizsargmūra fragments | |
  Pega | |
| Atrašanās vieta |
 Megarīda, Grieķija |
| Koordinātas | 38°05′00″N 23°11′18″E / 38.08333°N 23.18833°EKoordinātas: 38°05′00″N 23°11′18″E / 38.08333°N 23.18833°E |
| Veids | Pilsēta |
| Vēsture | |
| Kultūras | Grieķu, romiešu |
| Piezīmes | |
| Stāvoklis | Drupas |
| Publiska piekļuve | Ierobežota piekļuve |
Pega (sengrieķu: Πηγαί) jeb Paga (sengrieķu: Παγαί) bija sena nocietināta tirdzniecības pilsēta ar ostu Megarīdā pie Alkionas līča (Korintas līča daļa) Olmijas raga austrumu pusē, 120 stadijus uz ziemeļrietumiem no Megāras, pēc kuras tā bija otrā svarīgākā pilsēta valstī. Pēc epigrāfiskām ziņām pilsētas drupas atrodas uz paugura Alepohorionas ciema teritorijā, 20 km uz ziemeļrietumiem no Megāras, Grieķijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pegai bija nozīmīgs stratēģisks izvietojums. 461. gadā pr.Kr. Megarīda pievienojās Atēnu savienībai un Pegu atēnieši izmantoja par flotes bāzi Korintas līcī, kas kļuva par vienu no cēloņiem Mazā Peloponēsas kara sākumam 460. gada pr.Kr. sākumā. Atēnieši saglabāja kontroli pār Pegu arī tad, kad 454. gadā megārieši sacēlās pret viņiem. Taču karam beidzoties 445. gadā parakstītajā Trīsdesmitgadu miera līgumā atēnieši atteicās no Pegas un Nisajas ostām.
2. gadsimtā pr.Kr. Pega kļuva neatkarīga, iestājās Ahajas savienībā un kala savu naudu.
Pegas ietekmes sfērā nonāca nelielā Panormas osta Psatas līča krastā pie mūsdienu Psatas. Panormas dēļ Pega konfliktēja ar kaimiņpilsētu Egostenu.[1]
Pegas pilsētā bija savs teātris un agora. Tiek pieminētas Zevam, Artemīdai, Izīdai un varonim Egilajam Adrasta dēlam veltītas svētnīcas. Antīkais ģeogrāfs Pausānijs par Pegu raksta šādi:
| “ | Megarīdas kalnainais apgabals robežojas ar Beotiju; tur megāriešiem ir pilsēta Pega, uzcelta tur arī cita pilsēta - Egostena. Ja iet uz Pegu un nedaudz nogriezties no galvenā ceļa, tad šajā vietā norāda uz klinti, visu sašaudītu ar bultām, uz kuru senāk naktī šāva mēdieši.
Pegā ir palicis (līdz mūsu laikam) ievērības cienīgs Artemīdas-Glābējas (Soteras) vara tēls, pēc lieluma un izskata tāds pats, un ne ar ko neatšķiras no tā, kas ir pie megāriešiem. Šeit ir arī Egialeja, Adrasata dēla, svētnīca. Kad argosieši otreiz gāja karot pret Tēbām, viņš bija nogalināts pirmajā kaujā pie Glisām. Tad viņa radinieki pārnesa viņa līķi megāriešu Pegā un tur viņu apglabāja, un šī svētnīca vēl (arī tagad) tiek saukta par Egialejonu. |
” |
Pēc arheoloģiskajiem datiem Pega pastāvēja vēl agrīnās kristietības laikā. Bizantijas laikā Pega tiek pieminēta kā bīskapa rezidence.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Senās pilsētas akropole atrodas uz paugura, kur mūsdienās stāv Dzīvinošā Avota baznīca (Ιερός Ναός Ζωοδόχου Πηγής). No Megāras-Alepohorionas ceļa puses ir redzami fortifikācijas (senā mūra, sargtorņu pamatu un vārtu) austrumu daļas fragmenti, bet nesenie izrakumi apstiprina nocietinājumu ziemeļu daļas izvietojumu. No citadeles ziemeļu sienas sākās cietokšņa mūri, kas stiepās līdz jūrai, lai sargātu seno ostu. Garo sienu klātbūtni apstiprina sienu un vārtu daļas izrakumi Alepohorionas ciemata rajonā.
Senās pilsētas kapeņu daļas tika atraktas aiz pilsētas mūriem. Kapenes tiek datētas no klasiskā perioda (5. gadsimts pr.Kr.) līdz agrās kristietības laikam (5. gadsimts).
No akropoles paugura uz austrumiem 450 m attālumā Pirgari paugurā atrodas vienas no Pegas kapenēm. Izrakumi atklāja kapeņu grupu, kas izkaltas dabiskajā klintī. Kapeņu izmantošana attiecināma uz laiku no 5. gadsimta pr.Kr. beigām līdz hellēnisma periodam.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Πολυτίμη Βαλτά, Ειρήνη Σβανά. Αρχαίες Παγαί (Αλεποχώρι). Ιστορικό. Υπουργείο Πολιτισμού και Αθλητισμού (2012).