Pampu lapsa
| Pampu lapsa Pseudalopex gymnocercus (Fischer, 1814) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Suņu dzimta (Canidae) |
| Ģints | Zorro (Pseudalopex) |
| Suga | Pampu lapsa (Pseudalopex gymnocercus) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Pampu lapsa Vikikrātuvē | |
Pampu lapsa (Pseudalopex gymnocercus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Vārds "zorro" spāņu valodā nozīmē "lapsa". Lai arī šos dzīvniekus mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu cilts, nevis lapsu cilts. Tādēļ tos bieži sauc par neīstajām jeb pseidolapsām (Pseudalopex), bet lapsas no lapsu cilts par īstajām lapsām.
Pampu lapsa apdzīvo pampas Dienvidamerikas centrālajā daļa: Argentīnā, Urugvajā, Paragvajā un Brazīlijā.[1] Tā dod priekšroku zālājam, atklātai ainavai, ar retiem kokiem un krūmiem.
Izskats un ieradumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pampu lapsas ķermeņa garums ir 62 cm, astes garums 34 cm, svars ir 4—6 kg.[2] Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Pampu lapsa ir vidēja auguma, ārēji līdzīga kolpeo lapsai, tikai nedaudz mazāka un pelēkā krāsā, ar melnu purnu. Galva, kakls un kājas ir brūngani. Tai ir īss, biezs kažoks. Ausis palielas, trīstūrveida, sarkanbrūnā krāsā. Aste kupla, ar melnu galu.[2] Areāla ziemeļdaļā dzīvnieki ir krāsaināki nekā dienviddaļā.
Pampu lapsas visbiežāk ir vientuļnieces, sanākot kopā tikai pārošanās sezonā, tomēr reizēm veido ilgstošus monogāmus pārus. Mazuļus vecāki audzina kopā. Kamēr mātīte ir grūsna, tā slēpjas alā, kas parasti atrodas zem krūmiem vai lielāku koku saknēm. Grūsnības periods ilgst 55—60 dienas. Parasti piedzimst 3—5 kucēni. Pirmās nedēļas māte kucēnus nepamet vienus, tikmēr tēviņš baro mātīti. Kad mazuļi ir 3 mēnešus veci, tie dodas medībās kopā ar vecākiem. Pampu lapsa dzīvo apmēram 13 gadus.[2]
Ja pampu lapsu nobiedē vai tai tuvojas kāds lielāks dzīvnieks, tā nokrīt zemē un, aizvērusi acis, izliekas mirusi.[3] Kad briesmas ir garām, lapsa ceļas augšā.
Pampu lapsa medīt dodas pēc saulrieta, lai gan reizēm tā medī arī dienā teritorijās, kurās ir maz cilvēku. Pampu lapsa ir visēdāja un ēd augus, augļus, putnus, olas, grauzējus, trušus, ķirzakas, kukaiņus un maitu, reizēm tā uzbrūk aitu baram, nokožot jērus. Tādēļ cilvēki mēdz pampu lapsas medīt, lai aizsargātu mājlopus un iegūtu kažokādu.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sugai ir 5 pasugas[4]:
- Lycalopex gymnocercus gymnocercus
- Lycalopex gymnocercus antiquus
- Lycalopex gymnocercus domeykoanus
- Lycalopex gymnocercus gracilis
- Lycalopex gymnocercus maullinicus
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Pseudalopex gymnocercus (Pampas Fox, Azara's Fox, Azara’s Fox, Azara's Zorro)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. martā. Skatīts: 2009. gada 9. martā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Pampas Fox: The Animal Files
- ↑ «Pampas Fox profile. Information about Pampas Fox. Mundoandino culture and attractions». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. martā. Skatīts: 2009. gada 9. martā.
- ↑ «Mammal Species of the World - Browse: gymnocercus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 9. martā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- https://web.archive.org/web/20090226110205/http://www.canids.org/species/Pampas_fox.pdf
- [1][novecojusi saite] Pampu lapsu diēta
- http://www.nationalgeographic.com/wildworld/profiles/photos/nt/nt0803bS.html
- http://www.wec.ufl.edu/faculty/BranchL/research/Branch%20papers/Fox_voc_Vida_Sil_Neo94.pdf
- https://web.archive.org/web/20081202115359/http://www.canids.org/species/Pseudalopex_gymnocercus.htm
- Pampu lapsas foto