Slūžu kamera

Slūžu kamera ir iekārta, kas ļauj cilvēkus vai objektus pārvietot starp hermētisku telpu un apkārtējo vidi, minimizējot spiediena izmaiņas un gāzu ieplūšanu vai izplūšanu no telpas. Slūžu kameru var izmantot arī zem ūdens, lai ļautu pārvietoties starp gaisa telpu un apkārtējo ūdeni, neļaujot ūdenim ieplūst telpā.

Slūžu kamera sastāv no starptelpas ar divām hermētiski noslēdzamām durvīm, kuras vienlaikus nevar atrasties atvērtas. Pirms nākamās durvs atvēršanas, starptelpā ir jāizveido tāda pati vide, kāda ir aiz durvīm.

Cilvēki slūžu kameru parasti izmanto, tērpti attiecīgai videi paredzētos hermētiskos skafandros. Ja tādus neizmanto, var piedzīvot dekompresijas slimību vai pat nāvi.

Slūžu kameras izmanto:

• aviācijā daļa gaisa kuģu ir apgādāti ar slūžu kameru izpletņlēkšanai vai avārijas izejai;
• kosmosa kuģī vai orbitālā stacijā, lai saglabātu dzīvojumu vidi, kad kosmonauti veic iziešanu kosmosā;
• barokamerā, lai varētu ieiet un iziet, saglabājot spiedienu starpību starp vidēm;
• zemūdenēs, zemūdens stacijās, lai varētu izkļūt un iekļūt no ūdens vides;
• torpēdu aparātiem, lai varētu ielādēt un izšaut torpēdas;
• tīrajās telpās, lai aizsargātu noslēgtu telpu no putekļu un citu svešķermeņu iekļūšanas tajā;
• bīstamās vidēs, piemēram, kodolreaktoros, kurās jānovērš putekļu un gāzu izkļūšana no tās;
• paaugstināta spiediena angāros, kuros spiediena zudums var izraisīt struktūras sabrukumu;
• elektronu mikroskopā, kuru iekšienē ir gandrīz vakuums un negrīkst iekļūt gaiss.