Saldējums

Saldējums ir uzputots un saldēts pārtikas produkts, ko pamatā gatavo no piena, saldā krējuma, kā arī augļu un ogu sulas vai biezeņa. Kā piedevas saldējumam var pievienot dažādas garšvielas, svaigus vai žāvētus augļus, riekstus, olas, olu pulveri, kafiju, kakao, šokolādi, iesalu, vanilīnu, kanēli, citronskābi u.c. Lai saldējumam būtu viendabīga konsistence un ražošanas laikā neveidotos lieli ledus kristāli, tiem pievieno stabilizatorus, no kuriem izplatītākie ir agars, algināti, karagenīns, želatīns, ciete un nātrija kazeināti.^[1]

Pirmās norādes par saldētu ēdienu izgatavošanu no ūdens bifeļu piena atrodamas Tanu dinastijas laikā Senajā Ķīnā. Viduslaiku Eiropā saldējums esot parādījies, kad sorbeta (šerbeta) saldēšanas recepti no sava Ķīnas ceļojuma atvedis Marko Polo.

18. gadsimtā Anglijā saldējumu sāka izgatavot no piena produktiem. Pirmo saldējuma rūpnīcu atvēra 1851. gadā Baltimorā ASV.^[2]

ASV saldējumam var būt šādas sastāvdaļas:^[3]

• Vairāk kā 10% piena tauku un parasti 10% līdz 16% (var būt pat augstāk) parasto tauku
• No 9% līdz 12% piena beztauku sastāvdaļu (olbatumvielas, laktoze u.c.)
• No 12% līdz 16% saldvielas, kas parasti ir saharozes un glikozes bāzes kukurūzas sīrupa saldvielu kombinācija
• No 0,2% līdz 0,5% stabilizatoru un emulgatoru
• No 55% līdz 64% ūdens, kas ir no piena un pārējām saldējuma sastāvdaļām

Šīs sastāvdaļas tiek procentuāli aprēķinātas pēc saldējuma svara. Ja tiek runāts par pareiza uztura jautājumiem, saldējuma sastāvdaļu procentuālais sadalījums ir vairāk kā būtisks. Jāatzīst, ka saldējums noteikti nav no tiem produktiem, kas satur vismazāk kaloriju. Pat tā sauktie maz kaloriju saldējumi satur daudz kaloriju, piemēram, Bena un Džerija beztauku vaniļas īriss satur 150 kalorijas (630kJ) uz pus tasi tā lielā cukura sastāva dēļ.^[4]

Mis Māršalas Pavārgrāmatā, kas tika izdota 1888. gadā, tiek apstiprināts, ka saldējumu var pasniegt konusā^[5], taču ideja par to radusies jau pirms tās. Agnese Māršala bija sava laika slavena recepšu pierakstītāja. Viņa arī palīdzēja popularizēt saldējumu. Viņa patentēja un izgatavoja saldējuma veidotāju un bija pirmā, kas ierosināja izmantot šķīdinātās gāzes, lai sasaldētu saldējumu.

Uzticami pierādījumi vēsta, ka saldējumi konusos tika pasniegti jau 19. gadsimtā, un to popularitāte tika būtiski palielināta svētā Lūisa pasaules gadatirgū 1904. gadā. Balstoties uz leģendu, šajā gadatirgū saldējuma tirgotājiem beigušās kartona kastes, kurās atradušies saldējumi, tāpēc viņi vairs nespēja pārdot saldējumus. Netālu no saldējumu stenda atradies Sīrijas vafeļu stends, kuram ar pārdošanu nevedās, jo karstā laikā neviens vafeles pirkt nevēlējās. Vafeļu tirgotāji, redzot neveiksmi un saprotot, ka var palīdzēt un piepelnīties, piedāvāja veidot konusus, ierullējot saldējumu vafelēs. Jaunais produkts tika veiksmīgi pārdots, bet pārējie pārdevēji, kas uzzināja par šo ideju, steidzās to īstenot arī savā pārdošanā.^[6][7]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saldējums.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l