Nils Muižnieks

Nils Muižnieks
	Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās
	Amatā; 2002. gada 7. novembris — 2004. gada 2. decembris
Vicepremjers (i)	Ainārs Šlesers
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs	Einars Repše/Indulis Emsis
Priekštecis	amats izveidots
Pēctecis	Ainars Latkovskis
	Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs
	Amatā; 2012. gada 1. aprīlis — 2018. gada 1. aprīlis
Dzimšanas dati	1964. gada 31. janvārī (60 gadi); Losandželosa, Kalifornija, ASV
Tēvs	Ansis Muižnieks
Augstskola	Kalifornijas Universitāte; Prinstonas Universitāte

Nils Raimonds Muižnieks (dzimis 1964. gada 31. janvārī) ir ASV latviešu politologs. Bijušais Sorosa fonda Latvijas filiāles programmu direktors^[2] un LCESC vadītājs. 2002.—2004. gadā, būdams Aināra Šlesera vadītās Latvijas Pirmās partijas (LPP) biedrs,^[2]^[3] pārstāvēja šo partiju valdībā, kur bija īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās. Bija LPP vicepriekšsēdētājs.^[4]

LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors (2004-2012),^[5] Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību loceklis (2005—2012) un priekšsēdētājs (2010—2012). 2012. gada līdz 2018. gadam pildīja Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra pienākumus.

2020. gada jūnijā Muižnieks kļuva par Amnesty International Eiropas Reģiona direktoru.

Izglītība

Ph.D. politikas zinātnē, Kalifornijas Universitāte Bērkli, ASV
M.A. politikas zinātnē, Kalifornijas Universitāte Bērkli, ASV
B.A. politikas zinātnē, Prinstonas Universitāte, ASV, 1986

Darbi

Muižnieks N. Latvian-Russian Relations: Dynamics Since Latvia's Accession to the EU and NATO. Riga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011

Atsauces

↑ Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 486. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
↑ ^2,0 ^2,1 «Muižnieks kļūst par LPP biedru». Apollo. 2003-08-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-02-19. Skatīts: 2012-11-18.
↑ «Nils Muižnieks izstājas no Latvijas Pirmās partijas». Delfi. 2005-07-20. Skatīts: 2012-11-18.
↑ «Uz VCB vadītāja amatu pretendē Muižnieks un Bikseniece», Delfi. 2005-07-16
↑ «Nils Raimonds Muižnieks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. augustā. Skatīts: 2010. gada 2. novembrī.

Ārējās saites

2004. gada personas dati CVK mājaslapā Arhivēts 2012. gada 24. jūlijā, at Archive.is
N. Muižnieka kā kandidāta EP cilvēktiesību komisāra amatam mājaslapa(angliski)(franciski)

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: amats izveidots	Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās 2002. gada 7. novembris — 2004. gada 29. janvāris	Pēctecis: Aivars Aksenoks (p.i.)
Priekštecis: Aivars Aksenoks (p.i.)	Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās 2004. gada 10. marts — 2004. gada 2. decembris	Pēctecis: Ainars Latkovskis
Priekštecis: Tomass Hammarbergs	Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2012. gada 1. aprīlis — 2018. gada 1. aprīlis	Pēctecis: Duņa Mijatoviča

[1] Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 486. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.

[apollo.lv-2] 2,0 ^2,1 «Muižnieks kļūst par LPP biedru». Apollo. 2003-08-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-02-19. Skatīts: 2012-11-18.

[3] «Nils Muižnieks izstājas no Latvijas Pirmās partijas». Delfi. 2005-07-20. Skatīts: 2012-11-18.

[4] «Uz VCB vadītāja amatu pretendē Muižnieks un Bikseniece», Delfi. 2005-07-16

[5] «Nils Raimonds Muižnieks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. augustā. Skatīts: 2010. gada 2. novembrī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]