[go: up one dir, main page]
More Web Proxy on the site http://driver.im/Pāriet uz saturu

Neda Ukradena

Vikipēdijas lapa
Neda Ukradena
Galvenā informācija
Dzimusi 1950. gada 16. augustā (74 gadi)
Izcelsmes vieta Valsts karogs: Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika Glavina, Imotski, Horvātijas SR, Dienvidslāvijas SFR (tagad Karogs: Horvātija Horvātija)
Žanri popmūzika
folkpops
Nodarbošanās dziedātāja
Instrumenti balss
Darbības gadi 1967—pašlaik
Izdevēji RTV Ljubljana
Jugoton
ZKP RTVL
Diskoton
Komuna
PGP RTB
PGP RTS
Grand Production
City Records
Sarajevo Disk
Hit Records
Tīmekļa vietne www.nedaukraden.com
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Neda Ukraden

Neda Ukradena (serbu: Неда Украден / Neda Ukraden) ir serbu popdziedātāja, kura dzimusi Horvātijā, uzaugusi Bosnijā un Hercegovinā un pašlaik dzīvo Serbijā. Viņas dziedātājas karjera sākusies 1967. gadā.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neda Ukradena ir dzimusi 1950. gada 16. augustā Glavinā, Horvātijas ciematā netālu no mazpilsētas Imotski. Viņas vecākus sauca Dušans (1927—1997) un Andželija (1924—2018).[1][2][3] Neda ir etniska serbiete.[4] Sākotnēji viņas priekštečiem bija uzvārdi Bojaniči un Pavloviči, līdz viens no viņas senčiem "nozaga" meiteni, kuru apprecēja ("ukraden" serbiski nozīmē "nozagts").[5]

Neda dzīvoja Imotski kopā ar vecvecākiem līdz 2 gadu vecumam, kad pārcēlās uz Višegradu Bosnijas un Hercegovinas austrumos. Pēc tam viņas ģimene, sekojot tēva darbam, 5 gadus dzīvoja Goraždē un 2 gadus Brčko,[3][6] bet 1964. gadā viņas ģimene pārbrauca uz Sarajevu,[7] kur viņa dzīvoja līdz 1992. gadam, kad sākās Bosnijas karš.

Pēc kara sākuma Neda pārcēlās uz Belgradu Serbijā.[5] Vienlaikus no 1992. līdz 1996. gadam viņa īrēja dzīvokli Vīnē. Viņas ģimenes māju Imotski kara laikā bija sagrāvuši horvātu spēki, dzīvoklis Sarajevā tika izlaupīts.[3][4]

Ievērojot tēva vēlmes, viņa apmeklēja Sarajevas Universitāti, kur sekmīgi studēja tiesības, filoloģiju un angļu valodu, vienlaikus mūzikas skolā mācoties dziedāšanu.

Ukradena kādu laiku bija precējusies ar režisoru Milanu Bilbiju, viņiem bija meita Jelena.[8] Bilbija nomira 2013. gada 30. janvārī Melnkalnē, Neda Ukradena nespēja piedalīties viņa bērēs, jo pieskatīja trīs mazbērnus.[8][9]

Dziedātājai pieder restorāns "Star" Belgradā.

Muzikālā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā zināmā Nedas uzstāšanās ir 12 gadu vecumā Brčko, kur viņas mūzikas skolotājs un krievu valodas profesors Šrajers ieteica piedalīties vietējā festivālā ar dziesmu "Pīlādzītis" ("Rjabinuška"). Nākamajā gadā viņa uzvarēja šajā festivālā. Tālākā viņas dzīve notika Sarajevā, kur Neda dziedāja skolas korī.[3]

Neda Ukradena savu pirmo dziesmu — "Bezgalīgā spēle" ("Игра без краја") — ierakstīja 1967. gadā priekš Sarajevas radio. Tai pašā gadā ar šo dziesmu viņa uzstājās festivālā "Jūsu pirmais šlāgeris" un saņēma balvu par labāko debiju. Pēc tam ar vidusskolas direktora atbalstu piedalījās vēl dažos festivālos. 1971.—1973. gados kopā ar Nikolu Borotu veidoja ikmēneša muzikālu programmu Sarajevas TV, ierakstot ik mēnesi pa 10—12 dziesmām, kas radīja saķeršanos ar citiem pretendentiem uz skaņu studijas laiku, turklāt ne visas no steigā gatavotajām dziesmām bija veiksmīgas. Pēc šī telemaratona Neda atgriezās pie dziedāšanas festivālos, turpinot sadarbību ar Borotu un dziedot grupā "Akmens uz akmeņa" ("Kamen na kamen"). Neda parādīja izcilas darbaspējas, apvienojot mācības universitātē un mūzikas skolā ar koncertdarbību, kā ekstrēmu gadījumu nodziedot pat trīs koncertus dienā. Tika ierakstīti arī albumi, vienā no kuriem piedalījās Gorans Bregovičs. Neda nekautrējās arī dziedāt politiskas slavas dziesmas par godu toreizējam Dienvidslāvijas līderim Tito. No 1975. līdz 1980. gadam Neda ik gadus dziedāja apmēram 200 koncertos.[3]

Pēc meitas piedzimšanas 1980. gados Neda uzsāka solo karjeru, pārejot uz tīru popu. Sadarbībā ar komponistiem Džordže Novkoviču un Rajko Dujmiču 1982. gadā ierakstīja albumu "Tai jābūt mīlestībai" ("То мора да је љубав"), kurš tika pārdots 350 000 eksemplāros. Arī četriem nākamajiem albumiem bija līdzīgas tirāžas, Neda gūst starptautisku popularitāti un veic turneju pa Rietumpasaules zemēm. No 1987. gada dziesmās atgriežas etniskie motīvi. Šajā desmitgadē Neda saņem lielu daudzumu balvu gan kā gada dziedātāja, gan par viņas disku lielajām tirāžām. Starp viņas galvenajām dziesmām ir "Zora je" (1985), kura tulkota 13 valodās, un "Boli, boli" (1988). Dziedājusi visās lielākajās bijušās Dienvidslāvijas valstu zālēs, piedalījusies un guvusi balvas vairāk kā 20 festivālos, daļā no tiem — vairākkārtīgi. Kopējā viņas albumu tirāža sasniegusi piecus miljonus.[10]

Dienvidslāvijas karu rezultātā daudziem serbu māksliniekiem bija aizliegts apmeklēt Horvātiju. Problēmas radās arī Nedai.[11] Vecie partneri no Horvātijas negribēja sadarboties ar vienotās Dienvidslāvijas piekritēju, valdība slēdza viņai robežas. Arī pašā Serbijā, kurā notika politiskā cīņa, radās problēmas. Apmelojumu dēļ presē tika aizdedzināta viņas mašīna, divreiz demolēta viņas kafejnīca. Neraugoties uz visu to, Neda turpināja ierakstīt jaunas dziesmas un izdot albumus. Uz 2002. gadu kaislības bija pietiekami norimušas, lai Neda atjaunotu sadarbību ar horvātiem.[3]

Savas karjeras 50. gadadienu 2017. gadā Neda, tāpat kā 10 gadus pirms tam, atzīmēja ar koncertu Savas zālē Belgradā.[12]

Galvenie hīti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Зора је
  • Боли, боли
  • Врати се с кишом
  • Срце у срцу
  • Само је небо изнад нас
  • Шај, роде, шај
  • Мајко, мајко
  • Не зови ме у поноћ
  • Очи твоје говоре
  • Остарићу, чекајући на те
  • То мора да је љубав
  • Послужи нас, срећо
  • Дошло доба да се растајемо
  • Шуми, шуми, јаворе
  • Ко те не зна
  • Гдје год био
  • Нисам ти ја било тко
  • Живот сам промјенила
  • Штета баш
  • Срећо моја
  • Да се нађемо на пола пута
  • На Балкану
  • Виљамовка
  • Добро дошли, шампиони

Diskogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Minialbumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Све што моје срце зна / Ако ме требаш (1969)
  • Јел' то тај / Три дјевојке (1973)
  • Пјесма Маршалу Титу / А.V.Н.О.Ј. (1975)
  • Срце у срцу / Мезарје (1975)
  • Што си нано удала ме рано / Сретан дан (1975)
  • Нови Робинзони / До посљедње капи живота (1975)
  • Ја још памтим само твоје име / Нека сузе кажу мили (1976)
  • Еј, да ми је наћи / Вечера (1976)
  • Ја и ти / 8 дана (1976)
  • Не дам га, не дам / Драгана је мала на ливаду звала (1977)
  • Пожури ми драгане / Шалваре (1977)
  • Хајде болан не лудуј / Што су пољу цвијетови (1977)
  • Писма љубави / Љубав ме чудно дира (1978)
  • Вјеруј ми душо моја / Алчак (1978)
  • Што си ближе мени / Кад сам била цвијеће у Јапану (1979)
  • Још те волим / Шехерзада (1979)
  • Умире љето / Љубави, љубави (1981)
  • Ожењен је / Све што се одгађа, то се не догађа (1981)
  • Не буди ме ноћас / За три дана прође свако чудо (1982)
  • Довиђења, заборави не / Не вјеруј (1983)
  • Боли, боли / Сретно ти било, сине (1988)

Singli 2012.—2017. gados

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 2012. — Ако смо вриједни те љубави (duetā ar Kemalu Monteno)
  • 2013. — Добро дошли шампиони
  • 2013. — Виљамовка
  • 2014. — Нећу прежалити
  • 2014. — Зовите свираче
  • 2014. — Свака друга
  • 2014. — Ноћи у Бразилу
  • 2014. — 2 и 22
  • 2014. — Нема, нема
  • 2015. — Субота
  • 2015. — Leggiero
  • 2016. — Жуто
  • 2016. — Ако зими јоргован процвјета
  • 2016. — Нема, нема, среће нема (duetā ar Dejanu Matiču)
  • 2017. — Фаворит
  • 2017. — Бијела кошуља

Studijas albumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • „У мом крају” (1975)
  • „Ко ме то однекуд дозива” (1976)
  • „Недине најљепше пјесме” (1977)
  • „Још те волим” (1979)
  • „То мора да је љубав” (1982)
  • „Тајне ствари” (1983) /недовршено/
  • „Очи твоје говоре” (1984)
  • „Хоћу тебе” (1985)
  • „Шај, Шај” (1986)
  • „Дошло доба да се растајемо” (1987)
  • „Послужи нас срећо” (1988)
  • „Поноћ је” (1988)
  • „Добро дошли” (1989)
  • „Послије нас” (1990)
  • „Видовдан/Нек живи музика” (1992)
  • „Јоргован” (1993)
  • „Између љубави и мржње” (1995)
  • „Љубави жедна” (1996)
  • „Нова Неда” (2001)
  • „Живот сам промијенила” (2002)
  • „Љубомора” (2004)
  • „Одужи ми се пољупцима” (2006)
  • „Да се нађемо на пола пута” (2009)
  • „Бити своја” (2012)
  • „Терапија” (2016)

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Tragedija Nede Ukraden: Pevačica se hitno vratila u Beograd, plače sve vreme
  2. ↑ «Porodična drama Nede Ukraden». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 26. aprīlī.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 «Neda Ukraden - Biografija». Svaštara. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2015. gada 3. janvāris.
  4. ↑ 4,0 4,1 «Pitajte Tonija da li sam mu se sviđala više nego što je normalno». Svet. 2009. gada 31. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 4. janvārī. Skatīts: 2015. gada 3. janvāris.
  5. ↑ 5,0 5,1 Neda Ukraden biografija
  6. ↑ «About Neda». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 26. aprīlī.
  7. ↑ Discogs: "Since 1964 Sarajevo-based, she released her debut album in 1975."
  8. ↑ 8,0 8,1 «Zbog unučica nisam mogla da odem bivšem mužu na sahranu». Svet. 2013. gada 1. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 4. janvārī. Skatīts: 2015. gada 3. janvāris.
  9. ↑ «Neda Ukraden nije otišla na sahranu bivšem mužu i ocu svoje kćerke Jelene». Doznajemo. 2013. gada 1. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. janvārī. Skatīts: 2015. gada 3. janvāris.
  10. ↑ Nedine četiri lepe decenije
  11. ↑ «Mnogo nepoželjnih iz Srbije». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2008. gada 4. jūnijā.
  12. ↑ «Trijumf jedne karijere: Neda Ukraden održala spektakularan koncert u Sava Centru». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 26. aprīlī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Neda_Ukradena&oldid=3837172"