Mikolajivas apgabals

Mikolajivas apgabals
	Mikolajivas apgabals
	Миколаївська область
	— apgabals —
; Karogs	; Ģerbonis
Centrs	Mikolajiva
Administratīvais iedalījums	4 rajoni
	Platība
- Kopā	24 598 km²
	Iedzīvotāji (2022)
- Kopā	1 091 821
- Blīvums	44,4/km²
- Etniskais sastāvs	ukraiņi (81,91%); krievi (14,06%); moldāvi (1,04%)
	Mājaslapa: http://www.mykolayiv-oda.gov.ua/
	Mikolajivas apgabals Vikikrātuvē

Mikolajivas apgabals (ukraiņu: Миколаївська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos, Melnās jūras krastā. Robežojas ar Hersonas apgabalu dienvidaustrumos, Dņipropetrovskas apgabalu austrumos, Kirovohradas apgabalu ziemeļos un Odesas apgabalu rietumos un dienvidrietumos.

Vēsture

Tagadējā Mikolajivas apgabala teritorija līdz 3. gadsimtam piederēja skitiem un sarmatiem. 257. gadā to ieņēma no Baltijas jūras piekrastes pārcēlušies goti. 375. gadā šo apgabalu iekaroja huņņi, bet 7. gadsimta beigās hazāri. Līdz 13. gadsimtam to apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši). 1239. gadā to iekaroja Batuhans, vēlāk apgabala teritorija bija pakļauta Zelta Ordai.

Zelta Ordas karavadoņu ulusi Ukrainas dienvidos (13. gadsimta otrā puse)

13. gadsimtā Dženovas tirgotāji pie Dņepras ietekas Melnajā jūrā uzcēla Leričas cietoksni. 1415. gadā Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Dižais iekaroja Dņepras grīvu un lika uzcelt Daševas cietoksni. Vēlāk apgabala iedzīvotāji nonāca Moldovas kņazu pakļautībā. 1492. gadā to ieņēma Krimas hanistes valdnieks Mengli Girejs, kas pie Dņepras ietekas Melnajā jūrā nodibināja Karakarmenas cietoksni. 1526. gadā to iekļāva Osmaņu impērijas Silistrijas provincē un pārdēvēja par Očakovas (açı kale) cietoksni. 1728. gadā uz šejieni no Kubaņas pārcēlās nogajiešu Jedisanas orda, kas 1774. gadā pakļāvās Krimas haniem.

Osmaņu impērijas Jedisanas province pirms pievienošanas Krievijas Impērijai 1791. gadā

Krievu—turku kara (1735—1739) laikā krievi uz laiku ieņēma Očakovu, bet nākamā Krievu—turku kara (1787—1792) laikā, pēc ilga aplenkuma, krievu karaspēkam izdevās ieņemt šo cietoksni un nogalināt apmēram 20 000 tā aizstāvju.

1788. gadā iekarotās zemes iekļāva Jekaterinoslavas vietniecībā, kurā nodibināja Nikolajevas pilsētu. No 1796. gada apgabala teritoriju iekļāva Jaunkrievijas guberņā, ko 1802. gadā sadalīja Nikolajevas, Jekaterinoslavas un Taurijas guberņās. 1803. gadā Nikolajevas guberņu pārdēvēja par Hersonas guberņu. Lai kolonizētu iekarotās zemes, 1835. gadā Krievijas ķeizars Nikolajs I izdeva manifestu par ebreju lauksaimnieku koloniju dibināšanu pie Melnās jūras. Latvijā izplatījās baumas, ka ķeizars ir gatavs dot arī latviešu brīvlaistajiem zemniekiem "tukšo zemi" Jaunkrievijā, kas izraisīja tā saukto "Siltās zemes kustību" (1841). No 1918. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas sastāvā. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada martā Hersonas guberņu ieņēma Vācijas armija. No 1919. gada augusta līdz 1920. gada aprīlim tā bija Deņikina karaspēka kontrolē. Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām 1920. gadā nodibināja Nikolajevas guberņu, ko 1922. gadā iekļāva Odesas apgabala sastāvā. 1937. gadā atjaunoja Mikolajivas apgabalu, no kura 1944. gadā atdalīja Hersonas apgabalu.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.

Administratīvais iedalījums

Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā iepriekšējo 19 rajonu un 5 apgabala pakļautības pilsētu vietā ir izveidoti četri rajoni: Baštankas rajons, Mikolajivas rajons, Pervomajskas rajons un Voznesenskas rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.