Orala

Orala
Orala;
	pilsēta
Орал
	; Emblēma
	; Emblēma
	Orala Orala
	Koordinātas: 51°14′0″N 51°22′0″E / 51.23333°N 51.36667°EKoordinātas: 51°14′0″N 51°22′0″E / 51.23333°N 51.36667°E
Valsts	‎ Kazahstāna
Apgabals	Rietumkazahstānas apgabals
Dibināta	1584
Pilsētas tiesības	1613
Administrācija
• Akims (mērs)	Saginbeks Mutaševs
Platība
• Kopējā	209,83 km2
Augstums	35 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	230 354
• blīvums	1 097,8/km²
Laika josla	BTT (UTC+5)
Pasta indekss	090000 - 090013
Tālruņu kods	+7 71122
Mājaslapa	uralsk.gov.kz
	Orala Vikikrātuvē

Orala (kazahu: Орал), agrāk Uraļska (krievu: Уральск), ir pilsēta ziemeļrietumu Kazahstānā, pie Urālas un Čoganas satekas, netālu no Krievijas robežas. Tā kā tā atrodas Urālas rietumkrastā, ģeogrāfiski tā atrodas Eiropā. Tās iedzīvotāju skaits ir 210 600 un tā ir Rietumkazahstānas apgabala galvaspilsēta. Iedzīvotāji pārsvarā ir krievi (54%) un kazahi (34%).

Orala ir lauksaimniecības un rūpniecības centrs un ir bijis nozīmīgs tirdzniecības punkts kopš dibināšanas. Gadsimtiem ilgi pa Urālas upi ir darbojusies baržu satiksme starp Kaspijas jūru un Urālu kalniem. Mūsdienās tas ir viens no ieejas punktiem dzelzceļa satiksmei no Eiropas uz Sibīriju, apkalpojot daudzos naftas laukus Kaspijas baseinā un rūpniecības pilsētas dienvidu Urālos. Pilsētā ir arī Oralas Ak Zhol lidosta.

Vēsture

Dibināta kā Žajikas cietoksnis Zelta Ordas hanu Uzbeghana un Džanibeka valdīšanas laikā 14. gadsimtā. Pēc 1440. gada nonāca Nogaju ordas sastāvā, 16. gadsimtā to ieņēma kazahi, 1584. gadā Jaikas kazaki nodibināja savu nocietinājumu (Яицкий городок). Kad tatāri to nopostīja, 1613. gadā kazaki nodibināja jaunu nocietinājumu 50 km attālumā no senākā cietokšņa. Cietoksnis Jemeļjana Pugačova sacelšanās laikā izturēja aplenkumu no 1773. gada 30. decembra līdz 1774. gada 17. aprīlim. Krievijas Impērijas armija komandiera Manzurova vadībā ieņēma pilsētu pēc tam, kad Sergejs Goļicins bija ieņēmis Orenburgu. Tā kā Jaikas kazaki bija nemiernieku pusē, ķeizariene Katrīna II 1775. gada 15. janvārī lika pārdēvēt Žajikas upi par Urālu un Žajiku par Uraļsku.

1833. gada septembrī Puškins kopā ar draugu Vladimiru Daļu apmeklēja pilsētu, veicot pētījumu savai grāmatai "Pugačova sacelšanās vēsture" un savam romānam "Kapteiņa meita".

Krievijas pilsoņu kara laikā pilsētu aplenca kazahu armija. Tās aizsardzībā piedalījās Mihails Frunze, Vasīlijs Čapajevs un Georgijs Žukovs. Uraļsku pārsauca par Oralu pēc tam, kad Kazahstāna 1991. gadā ieguva neatkarību.