Jānis Mediņš

Jānis Mediņš Jānis Mediņš 1920. gados Personīgā informācija Dzimis 1890. gada 9. oktobrī Rīga, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) Miris 1966. gada 4. martā (75 gadi) Stokholma ( Zviedrija) Dzīves vieta Rīga, Stokholma Tautība latvietis

Profesionālā informācija Stils opermūzika, simfoniskā mūzika, vokālā mūzika Mācības Rīgas mūziķu institūts Apbalvojumi Tautas balva (1960)

Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

Jānis Mediņš (1890—1966) bija latviešu komponists un diriģents. Radījis mūziku četrām operām un diviem baletiem, bez tam sacerējis arī trīs simfonijas, divas orķestra svītas, divus simfoniskos tēlojumus, divus čellkoncertus, vienu klavierkoncertu, kamermūziku, kora mūziku un solodziesmas.

Jānis Mediņš dzimis Rīgā 1890. gada 9. oktobrī mūziķa Jura Mediņa ģimenē. Arī viņa vecākie brāļi Jāzeps un Jēkabs Mediņi un māsa Marija apguva mūziķu profesiju. No 1900. gada Jānis mācījās vijoles, klavieru un čella spēli Emīla Zīgerta Rīgas mūziķu institūtā, par kura vadītāju 1901. gadā kļuva viņa brālis Jāzeps. 1904. gadā viņš pabeidza privāto Saveļjeva pamatskolu un sāka strādāt Rīgas Latviešu biedrības orķestrī (“Fišera kapelā”) par vijolnieku, vēlāk par altistu. Vienlaikus viņš no 1909. līdz 1913. gadam piestrādāja par grāmatvedi un korespondentu Neimaņa klavieru firmā.

Jānis Mediņš kļuva pazīstams kā komponists 1912. gadā, kad tika atskaņotas divas viņa dziesmas jauktajam korim un uzvesta operas "Uguns un nakts" pirmā daļa. Pirmā pasaules kara laikā Jānis Mediņš bija Latviešu strēlnieku orķestra diriģents un Rīgā atgriezās tikai pēc Brīvības cīņu beigām 1920. gadā.

1920. un 1930. gados Jānis Mediņš bija Latvijas Nacionālās operas diriģents un mācībspēks Latvijas konservatorijā. Šajā laika periodā tapa lielākā daļa viņa skaņdarbu.

Otrā pasaules kara beigās viņš 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1946. gadā tika izmitināts Blombergas latviešu nometnē. 1948. gadā Mediņš pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. 1960. gadā viņš saņēma trimdas latviešu Tautas balvu. Miris Stokholmā 1966. gada 4. martā.

1938. gadā precējies ar radiofona darbinieci Vandu Panceri.^[1]

• "Uguns un nakts" (1913-1919);
• "Dievi un cilvēki" (1922);
• "Sprīdītis" (1925);
• "Luteklīte" (1939).

• "Mīlas uzvara" - Ziedu valsis
• "Tērauda spārni" (miniatūrbalets).

• Poēma Emīla Dārziņa piemiņai (1911),
• Simfonija e moll (1913),
• Svīta Nr. 1. - Prelūdija, Ārija, Gavote (1922), svīta Nr. 2. - Skumja, Jūsma, Līksma (1925), svīta Nr. 3. - Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale (1933),
• Simfoniskie tēlojumi "Imanta" (1923), "Zilais kalns" (1924),
• Čellkoncerts Nr.1. (1928), čellkoncerts Nr. 2. (1947),
• Klavierkoncerta 1. daļa Allegro moderato, 2. daļa Lento (1932),
• Poēma "Pie baznīcas" (1935),
• "Nakts Ģētzemanes dārzā" (1936),
• "Rapsodija" (1956).

• dziesmu cikls "In signo Domini" (V. Strēlertes dzeja),
• dziesmu cikls "Pasakas par mīlu" (E. Ķezberes dzeja),
• kompozīcijas vīru korim un jauktam korim a cappella.

Kopā ap 200 solo dziesmu.

• 2 Trio klavierēm, vijolei un čellam,
• Četri stiķi četriem ragiem,
• Polka pieciem instrumentiem,
• 3 romantiskas spēles klavierēm, vijolei un čellam,
• Improvizācija stīgu kvartetam,
• Stīgu kvartets,
• "Rapsodija" flautai un klavierēm (1945)
• Sonāte altam un klavierēm

• Dainas Nr. 1.,2.,3, un 5.
• Daina Nr. 4. in A minor
• Daina Nr. 6. Fadiez mažorā
• Daina Nr. 7.
• Daina Nr. 8 in D flat major
• Daina Nr. 9 in A flat major
• Daina Nr. 10. in F sharp minor
• Daina Nr. 11. in E flat major
• Daina Nr. 12. sibemol minorā
• Daina Nr. 13. in E flat minor
• Daina Nr. 14. in E flat
• Daina Nr. 15. in D flat major
• Daina Nr. 16. in D flat major
• Daina Nr. 17. in C sharp minor
• Daina Nr. 18. in D minor
• Daina Nr. 19. in A minor
• Daina Nr. 20. in E flat major
• Daina Nr. 21. in E minor
• Daina Nr. 22. G major
• Daina Nr. 23. in C sharp minor

• Jānīts kalnā, Jānīts lejā,
• Senatnes ozols,
• Varoņkalve,
• Rīga,
• Maldu laikā,
• Dievgalda liturģija,
• Aglonas dievmātei,
• Ave Maria.

"Zvejnieka dēls" (1939):

• Laša dziesma

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)