Irēna Staņislava Sendlerova (poļu: Irena Stanisława Sendlerowa) zināma arī kā Irēna Sendlere (poļu: Irena Sendler; dzimusi 1910. gada 15. februārī, mirusi 2008. gada 12. maijā) bija poļu sociālā darbiniece, kura Otrā pasaules kara laikā izglāba no nāves apmēram 2500 ebreju bērnu.
Pasaules kara laikā Sendlere dzīvoja Varšavā (pirms kara dzīvoja arī Otvockā un Tarčinā) un strādāja sociālajā dienestā. Pēc Vācijas okupācijas Sendlera iesaistījās Pretošanās kustībā un arī t.s. "Žegotas" (Żegota, Rada Pomocy Żydom) darbībā, izgatavojot lielu daudzumu viltotu identifikācijas dokumentu. Kad tika izveidots Varšavas geto, Sendlerei kā sociālajam darbiniekam bija tiesības to apmeklēt, lai novērstu infekcijas slimību izplatīšanos. Izmantojot šo iespēju, Sendlere līdz 1943. gadam dažādos veidos slepus nogādāja uz iepriekš sagatavotām ģimenēm un mītnēm apmēram 2500 bērnu un zīdaiņu. Tas viss tika dokumentēts, lai pēc kara bērnus atdotu ģimenēm, tomēr gandrīz visi bērnu vecāki gāja bojā Treblinkas nāves nometnē.
1943. gadā Sendlere tika arestēta, viņai tika piespriests nāvessods, tomēr Žegotas darbiniekiem izdevās piekukuļot nāvessoda izpildītājus, un līdz kara beigām Irēna Sendlere slēpās. Pēc kara komunistu varas iestādes Sendleri tiesāja par sakariem ar Polijas emigrācijas valdību. 1965. gadā Izraēla piešķira Sendlerei "Taisnīgā starp tautām" titulu, bet 2003. gadā viņa tika apbalvota ar Polijas augstāko civilo apbalvojumu — Baltā Ērgļa Ordeni.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Irēna Sendlere.
