Ilze Brands-Kehris

Ilze Brands-Kehris Personīgā informācija Dzimusi 1960. gada 12. jūnijā (64 gadi) Hudinge, Zviedrija Nodarbošanās politoloģe cilvēktiesību eksperte akadēmiķe

Ilze Brands-Kehris (dzimusi 1960. gadā) ir latviešu politoloģe un cilvēktiesību eksperte, bijusi Latvijas Cilvēktiesību centra direktore un ieņēmusi augstus amatus starptautiskās cilvēktiesību organizācijās. Viņa ir pirmā Baltijas valstu pārstāve, kas kā eksperte ievēlēta ANO Cilvēktiesību padomē.

Ilze Brands-Kehris dzimusi 1960. gada 12. jūnijā Hudingē, Zviedrijā. Vispārējo izglītību apguvusi zviedru un franču valodās. Brīvi runā latviešu, angļu, franču, krievu un zviedru valodā.^[1] Bijusi precējusies ar ekonomistu un politiķi Ojāru Kehri.

Ilze Brands-Kehris ieguva bakalaura grādu ekonomikā Stokholmas Universitātē Zviedrijā, bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās Milsa Koledžā, Oklendā, Kalifornijā, ASV, kā arī maģistra un doktora grādus politikas zinātnē Kolumbijas Universitātē, Ņujorkā, ASV.^[1] No 2014. līdz 2016. gadam Ilze Brands-Kehris bija viespētniece Kolumbijas Universitātes Harimana institūtā, kur pētīja cilvēktiesības, tajā skaitā mazākuma tiesības, konfliktu novēršanas kontekstā.^[2]

• 2014 - 2016 Viespētniece, Kolumbijas Universitātes Harimana Institūts^[3]
• 2011 - 2014 EDSO Augstā komisāra mazākumtautību jautājumos biroja direktore^[3]
• 2010 - 2012 ES Pamattiesību aģentūras valdes priekšsēdētāja^[4]
• 2007 - 2012 ES Pamattiesību aģentūras valdes locekle^[3]
• 2006 - 2012 Eiropas Padomes Konsultatīvās komitejas par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību pirmā viceprezidente^[3]
• 2003 - 2007 ES Rasisma un ksenofobijas monitoringa centra valdes locekle, 2004-2007 valdes vice-priekšsēde ^[3]
• 2002 - 2011 Latvijas Cilvēktiesību centra direktore^[5]

• ANO Cilvēktiesību komitejas neatkarīga eksperte no 2017. līdz 2020. gadam ^[6]
• Pilnvaroto padomes locekle ANO Brīvprātīgajā fondā par tehnisko sadarbību cilvēktiesību jomā un VRR Brīvprātīgajā fondā finanšu un tehniskajai palīdzībai^[3]
• EURAC Minoritāšu tiesību institūta Zinātniskās padomes locekle (Bolzano, Itālijā)^[3]
• Migrācijas politikas grupas Valdes priekšsēdētāja (Briselē, Beļģijā)^[7]
• Latvijas Cilvēktiesību centra valdes locekle (Rīgā, Latvijā)^[3]
• Eiropas Minoritāšu tiesību gadagrāmatas redakcijas locekle^[3]

• Effective Human Rights Protection and Conflict Prevention in a Changing Multilateral Context. The OSCE High Commissioner on National Minorities 2001-2015 (book, forthcoming)
• “Education and Human Rights” in The Hague Recommendations Regarding the Education Rights of National Minorities, Brill/Nijhoff, (article, forthcoming)
• "The High Commissioner on National Minorities at 20: Introduction”, Journal on Ethnopolitics and Minority Issues in Europe, Vol. 12, No.3, 2013
• “Citizenship, Participation and Representation”, chapter in How Integrated is Latvian Society? Audit of Achievements, Failures and Challenges, ed. Nils Muižnieks, pp. 92–124, Riga: University of Latvia Press, 2010
• “The Participation of National Minorities in Cultural, Social, Economic life and Public affairs (Article 15), in European Convention for the Protection of National Minorities – lessons from Europe for Latvia [in Latvian], Riga: Council of Europe Information Bureau, 2006
• “Civil and Political Rights” and “Nation and Identity” in Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas monitorings 2005-2007, Riga: Zinātne, 2007
• “Political Nation and Citizenship” in How Democratic is Latvia, ed. Juris Rozenvalds, Riga; University of Latvia Press, 2005
• “The European Union, democratization and minorities in Latvia”, chapter (co-authored with Nils Muižnieks) in The European Union and Democratization. Europe and the Nation State, Paul Kubicek, ed., Routlege, 2003