Ibēri

Ibēri bija senie Ibērijas pussalas iedzīvotāji, kuri apdzīvoja mūsdienu Spānijas un Portugāles austrumu un dienvidu teritorijas, īpaši Vidusjūras piekrasti. Ibēri dzīvoja pussalā pirms romiešu ierašanās.

Ibēru apdzīvotā teritorija aptvēra mūsdienu Spānijas austrumu un dienvidu piekrasti, sākot no Francijas robežas līdz pat mūsdienu Alikantes un Andalūzijas reģioniem. Šī reģiona ģeogrāfiskais izvietojums veicināja tirdzniecības un kultūras apmaiņu ar citām Vidusjūras civilizācijām, piemēram, feniķiešiem, grieķiem un kartāgiešiem. Feniķieši un grieķi šajā reģionā izveidoja vairākas kolonijas.

3. gadsimtā p.m.ē. Ibērijas pussalā ienāca romieši, kas pēc vairākiem kariem, tai skaitā ar Kartāgu, iekaroja visu pussalu. Līdz ar romiešu uzvaru Pūniešu karos (264–146 p.m.ē.) un sekojošo karu ar vietējām ciltīm ibēru teritorijas pakāpeniski integrēja Romas impērijā. Romas iekarojumi noveda pie ibēru kultūras asimilācijas romiešu kultūrā.

Termins "ibēri" apzīmē vairākas tautas un ciltis, kuras dzīvoja Ibērijas pussalā pirms romiešu ekspansijas. Vārds "ibēri" ir saistīts ar Ebro upi, kuras apkārtnē šīs ciltis dzīvoja. Šo terminu galvenokārt lietoja grieķu un romiešu vēsturnieki.

Romas avotos termins Hispani arī tiek lietots attiecībā uz ibēriem.

Ibēri izveidoja savu rakstību, kas pazīstama kā ibēru rakstība. Tā bija unikāla, neskatoties uz līdzībām ar citiem Vidusjūras alfabētiem, un vēlāk ietekmēja citas pussalas tautas.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ibēri.

• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)