[go: up one dir, main page]
More Web Proxy on the site http://driver.im/Pāriet uz saturu

Helēna Tappana

Vikipēdijas lapa
Helēna Tappana
Helen Niña Tappan Loeblich
Helēna Tappana
Personīgā informācija
Dzimusi 1917. gada 12. oktobrī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Normana, Oklahoma, ASV
Mirusi 2004. gada 18. augustā (86 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Anahaima, Kalifornija, ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne mikropaleontoloģija
Darba vietas Kalifornijas Universitāte
Alma mater Oklahomas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi foraminīferu pētījumi

Helēna Nina Tappana Lēbliha (angļu: Helen Niña Tappan Loeblich; dzimusi 1917. gada 12. oktobrī, mirusi 2004. gada 18. augustā) bija amerikāņu mikropaleontoloģe un foraminīferu pētniece, ģeoloģijas profesore Kalifornijas Universitātē Losandželosā, ASV Ģeoloģijas dienesta (USGS) biostratigrāfe un zinātniskā ilustratore. Kopā ar savu vīru Alfrēdu Lēblihu un Džozefu Kušmenu viņa tiek uzskatīta par nozīmīgāko 20. gadsimta foraminīferu pētnieku. Zinātniskajos darbos viņa publicējās ar vārdu "Tappan".

Helēna Nina Tappana Lēbliha dzimusi 1917. gada 12. oktobrī Normanā, Oklahomā Kolumba dienā, tāpēc viņas otrais vārds ir Nina. Viņas māte Mērija Pērla Dženksa Tappana bija matemātikas pasniedzēja Kornelā, bet tēvs Frenks Žirārs Tappans bija Oklahomas universitātes elektrotehnikas dekāns.[1]

Helēna studēja ģeoloģiju Oklahomas Universitātē, 1937. gadā iegūstot zinātņu bakalaura grādu, kam 1939. gadā sekoja zinātņu maģistra grāds. Studiju laikā viņa iepazinās ar Alfrēdu Lēblihu, ar kuru apprecējās 1939. gada 18. jūnijā. Pēc tam viņi abi pārcēlās uz Čikāgas universitāti, kur 1942. gadā Helēna ieguva doktora grādu ar disertāciju par vidējā krīta foraminīferām Oklahomā un Teksasā.

1942. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti, kas pasniedza Tuleinas Mākslas un zinātņu koledžā, aizstājot savu vīru, kurš tika mobilizēts armijā. Pēc Otrā pasaules kara viņa atsāka savu iepriekšējo darbu ASV Ģeoloģijas dienestā (USGS), kad kopā ar savu vīru viņa bija pārcēlusies uz Vašingtonu, kur Alfrēds bija kurators Smitsona institūta Dabas vēstures muzejā. 1953./1954. gadā viņa kopā ar vīru vienu gadu ceļoja pa Eiropu, gatavojot traktātu par bezmugurkaulnieku paleontoloģiju, un savāca tur vairāk nekā divas tonnas materiāla, kā arī apskatīja daudzas Eiropas muzeju kolekcijas, kur Tappana fotografēja pētāmos paraugus. Tā kā USGS nefinansēja pētniecību ārzemēs, Helēna Tappana šajā laikā bija Gugenheimas stipendiāte. Laikā no 1954. līdz 1956. gadam Helēna veica pētījumus Smitsona institūtā.

1957. gadā viņa ar vīru pārcēlās uz Kaliforniju, kur Alfrēds Lēblihs kļuva par mikropaleontologu naftas uzņēmumā Chevron. No 1958. gada Helēna pasniedza UCLA, 1966. gadā viņa kļuva par pilntiesīgu mācībspēku, un no 1968. gada kā pilntiesīga profesore, bet no 1973. līdz 1975. gadam bija ģeoloģijas katedras priekšsēdētāja vietniece.

Lēblihu pāris cieši sadarbojās foraminīferu vākšanā un klasificēšanā. Helēnas Tappanas studenti vienlaicīgi bija arī Alfrēda Lēbliha studenti, lai gan viņam formāli nebija profesora amata. Abi papildināja viens otru, jo Alfrēds Lēblihs bija ekstravertāks un agresīvāks zinātniskajos strīdos, savukārt Helēna bija atturīgāka un tai bija līdzsvarojoša loma.

Kopumā Helēna Tappana publicēja – pārsvarā kopā ar savu vīru, bet reizēm arī viena – 272 zinātniskus rakstus, publikācijas un grāmatas. Nozīmīgākie no tiem ir divu sējumu darbs par foraminīferām, kas kopīgi publicēts 1964. gadā kā daļa no 58 sējumu traktāta par bezmugurkaulnieku paleontoloģiju, un kas joprojām kalpo par standarta darbu mikropaleontoloģijā, un vēl 1988. gadā publicēto foraminīferu ģinšu aprakstu un klasifikāciju. Neatkarīgi no sava vīra Tappana 1980. gadā publicēja grāmatu par aļģēm The Paleobiology of Plant Protists. Papildus foraminīferām viņa aplūkoja arī citas mikrofosilijas. Viņa bija laba ilustratore un pati ilustrēja savus darbus.

1984. gadā Tappana saņēma Raimonda K. Mūra medaļu par izcilību paleontoloģijā (trīs gadus pirms viņas vīra), bet 1982. gadā viņi abi saņēma Paleontoloģijas biedrības medaļu. 1978. gadā viņa kļuva par Sedimentārās ģeoloģijas biedrības (SEPM) goda locekli un Paleontoloģijas biedrības prezidenti.

Laulībā ar Alfrēdu Lēblihu viņai bija četri bērni. Kad viņas vīram atklāja Alcheimera slimību, viņa 1984. gadā priekšlaicīgi aizgāja pensijā no UCLA, lai rūpētos par savu vīru. Viņš nomira no Alcheimera slimības 1994. gadā. Desmit gadus pēc vīra nāves Tappana saslima ar insultu. Viņa tika uzņemta slimnīcā 15. augustā, kas būtu bijusi viņas vīra 90. dzimšanas diena, un nomira trīs dienas vēlāk, 2004. gada 18. augustā Kalifornijā 86 gadu vecumā.

  1. In Memoriam: Dr. Helen Nina Tappan Loeblich. Journal of Foraminifera Research. January 1, 2005. doi.10.2113/35.1.86.