Kurzemes sacelšanās
Kurzemes sacelšanās (poļu: Powstanie kurlandzkie, krievu: Курляндское восстание) bija karadarbība Kurzemes hercogistes teritorijā no 1794. gada 25. jūnija līdz 1794. gada 12. augustam starp Krievijas impērijas un Žečpospolitas karaspēku Koscjuško sacelšanās ietvaros.
Norise
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1794. gada 8. jūnijā pie Kurzemes un Zemgales hercogistes robežas atradās Lietuvas lielkņazistes divīzija horunžija Tomaša Vavžecka vadībā. 25. jūnijā apmēram 1500 karavīru liela vienība ar 2 lielgabaliem Telšu ģenerālmajora A. Voitkeviča vadībā bez kaujas ieņēma Liepāju, atbruņojot nelielo kurzemnieku garnizonu. Šis manevrs pārrāva zemesceļu starp Rīgu un Prūsiju.
28. jūnijā svinīgi izziņoja Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu. Par hercogistes ģenerālmajoru ievēlēja Heinrihu Mirbahu, kurš sāka vietējo kaujas vienību viedošanu. Tika deklarēta vispārēja brīvība un vienlīdzība, tāpēc nemierniekiem sāka piebiedroties vietējie pilsētnieki un zemnieki. Kurzemes bruņniecība saglabāja naidīgu attieksmi pret nemierniekiem.
Krievijas impērijas valdība sūtīja karaspēku sacelšanās apspiešanai. Kņazs Sergejs Goļicins no Bauskas uz Liepāju izsūtīja karaspēka vienību (1100 karavīru un 8 lielgabali) apakšpulveža F. Kozlainova (Ф. В. Козляинов) vadībā. Krievu vienībai piebiedrojās Kurzemes hercogistes vienība (200 karavīri, 2 lielgabali). Tuvojoties krievu karaspēkam, nemiernieki naktī uz 11. jūliju atkāpās no Liepājas uz Durbi. 12. jūlijā Kozlainovs ieņēma Liepāju un uzlika tai kontribūciju.
24. - 25. jūlijā Liepājas pievārtē notika sadurmes, kurā lietuviešu vienības Kauņas ģenerālmajora Ignacija Prozora vadībā radīja krieviem būtiskus zaudējumus, smagi ievainoja apakšpulkvedi F. Kozlainovu. Augusta sākumā Durbē ieradās T. Vavžecka divīzija (apmēram 3000 karavīru). 8. augustā lietuvieši pēc īsas kaujas ieņēma Liepāju. Pēc krievu atkāpšanās lietuvieši ieņēma Kurzemi līdz pat Ventai. Vavžecka vienības ieņēma Alsungu un Ventspili.
Kad 12. augustā Krievijas karaspēks ieņēma Viļņu, Vavžeckis atvilka lietuviešu karaspēku no Kurzemes.
Avoti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mała Encyklopedia Wojskowa, Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, Warszawa 1967, Wydanie I, Tom II.