Kirgīzu valoda

Kirgīzu valoda кыргыз тили, قىرعىز تىلى
Valodu lieto:	Kirgizstāna, Afganistāna, Pakistāna, Tadžikistāna, Šindžana (Ķīna)
Pratēju skaits:	5,1 milj.[nepieciešama atsauce]
Valodu saime:	Altajiešu[1]  Tjurku valodas   Austrumtjurku    Kirgīzu-kipčaku     Kirgīzu valoda
Rakstība:	kirilica, arābu alfabēts (Kirgīzu ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Kirgizstāna
Regulators:	nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1:	ky
ISO 639-2:	kir
ISO 639-3:	kir
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Kirgīzu valoda (кыргыз тили, kyrgyz tili, قىرعىز تىلى) ir tjurku saimes valoda, Kirgizstānas (kopā ar krievu valodu) valsts valoda. Oficiāla valoda arī Ķīnas Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Kizilsu Kirgīzu autonomajā prefektūrā. Kirgīzu valodā runā vairāk kā pieci miljoni cilvēku^{[nepieciešama atsauce]} (galvenokārt kirgīzi), no kuriem lielākā daļa dzīvo Kirgizstānā un tās pierobežā kaimiņvalstīs.

Ģenētiski kirgīzu valoda radniecīga altajiešu un hakasu valodām, bet pēdējo gadu desmitu valodu mijiedarbības ietekmē ciešākas saites izveidojušās ar kazahu valodu, ar kuru novērojama zināma savstarpējās saprotamības pakāpe.

Kirgīzu literārā valoda noformējusies 17.–18. gadsimtā, kad tika pabeigta varoņeposa «Manass» radīšana. Vēl 19. gadsimtā kirgīzi rakstos lietoja čagataju valodu ar dažām vietējām īpatnībām. Kirgīzu valoda rakstos lieto pēc uiguru valodas parauga modificētu arābu alfabētu (ārpus bijušās PSRS teritorijas) un kirilicas rakstību (Kirgizstānā no 1940. gada; 1928.–1940. gados tika lietota uz latīņu alfabēta bāzēta rakstība).

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l