Dricānu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā ziemeļu daļā. Robežojas ziemeļos ar Strūžānu pagastu , ziemeļrietumos ar Nautrēnu pagastu , austrumos ar Ilzeskalna pagastu , dienvidos ar Audriņu un Kantinieku pagastiem, rietumos ar Rikavas un Gaigalavas pagastiem. Pagasta centrs atrodas Dricānos .
Dricēnu pagasts izveidots pēc 1861. gada zemes reformas , apvienojot Dricēnu, Taunogas un Piļcines muižu pagastus, kā arī Skūškovas un Kļasicas pusmuižas . 1935. gadā Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagasta platība bija 122,7 km² un tajā dzīvoja 4266 iedzīvotāji.[ 4] Pelsiņu , Skuškovas un Taunagas ciema padomes , bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Dricēnu ciems ietilpis Viļānu (1949—1957) un Rēzeknes (pēc 1957. gada) rajonos. Dricēnu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Skūškovas ciemu, 1962. gadā — Puderu ciema kolhoza «Ausma» teritoriju, 1971. gadā — Pelsiņu ciema padomju saimniecības «Dricēni» teritoriju, bet 1981. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Audriņu un Kantinieku ciemiem.[ 5] Dricānu pagastu .[ 6] Rēzeknes novadā .
Kuces ezers , Lempu ezers , Sološnīku ezers (Sološu ezers) , Zileņu ezers .
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[ 7]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% g.p. 1897 2 485 — 1935 3 626 +1.00% 1959 2 590 −1.39%
Gads Iedz. ±% g.p. 1967 2 250 −1.74% 1979 1 798 −1.85% 1989 1 372 −2.67%
Gads Iedz. ±% g.p. 2000 1 258 −0.79% 2011 985 −2.20% 2021 864 −1.30%
Pagastā darbojas divas katoļu draudzes: Dricānu un Pilcenes .
Gustavs Manteifelis (1832—1916), publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs, latgaliešu laicīgās literatūras nodibinātājsBoļeslavs Brežgo (1887—1957), latgaliešu vēsturnieksVladislavs Locis (1912-1984), grāmatizdevējsRomualds Zarembo (1925), pedagogs, dzejnieks (literārais pseidonīms _ Romons Spaitāns)[ 8] Staņislavs Broks (1926_ 1977), diriģents, mūzikas pedagogs[ 9] Jānis Elksnis (1933), grāmatizdevējs, Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītājsOntons Matvejāns (1937_ 2008), skolotājs, literāts[ 10] Skaidrīte Lasmane (1939), filozofeDricānu vidusskola
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024 .↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024 .↑ «Arhivēta kopija» . Arhivēts no oriģināla , laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 29. novembrī .↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija . Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0 .↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ https://likumi.lv/ta/id/282494-par-dazu-latvijas-republikas-pagastu-pardevesanu-daugavpils-kuldigas-un-rezeknes-rajona ↑ OSP ↑ «Romualds Zarembo» . latgalesdati.du.lv . Skatīts: 2021.gada 27.janvārī .↑ «Staņislavs Broks» . lcb.lv . Arhivēts no oriģināla , laiks: 2021. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2021.gada 3.aprīlī .↑ «Ontons Matvejāns» . literatura.lv . Arhivēts no oriģināla , laiks: 2020. gada 29. novembrī. Skatīts: 2021.gada 27.janvārī .
Vēsturiskā administratīvā piederība
Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 2009. gada 1. jūlijam.
Pilsēta Pagasti
Teritoriālais iedalījums padomju laikā
Pilsētas Pilsētciemats Lauku teritorijas Ciema padomes
Antropovas ciems (likv. ) Atspuku ciems (iekļ., likv. ) Audriņu ciems (iekļ., bij. ) Auziņu ciems (likv. ) Bekšu ciems (likv. ) Bērzgales ciems Bešaukas ciems (likv. ) Bumbišķu ciems (likv. ) Čakšu ciems (likv. ) Černajas ciems (bij. ) Čulku ciems (iekļ., likv. ) Dekšāres ciems (iekļ. ) Dricēnu ciems (iekļ. ) Dubuļu ciems (likv. ) Feimaņu ciems (iekļ. ) Foļvarkovas ciems (likv. ) Gaigalavas ciems (iekļ. ) Goveikas ciems (atdal. ) Griškānu ciems Ilzeskalna ciems (bij. ) Ismeru ciems (likv. ) Janopoles ciems (likv. ) Juzupoles ciems (likv. ) Kantinieku ciems (iekļ. ) Kaunatas ciems Kleperu ciems (likv. ) Kristinku ciems (laic. ) Kruķu ciems (iekļ., likv. ) Lendžu ciems Lūznavas ciems (iekļ., bij. ) Makašēnu ciems (likv. ) Mākoņkalna ciems (iekļ., bij. ) Marguču ciems (likv. ) Matuļu ciems (likv. ) Mežāres ciems (likv. ) Mežvidu ciems (laic. ) Nagļu ciems (iekļ., bij. ) Nautrēnu ciems (laic. ) Ozolaines ciems Pušas ciems (iekļ. ) Radopoles ciems (iekļ. ) Ranču ciems (laic. ) Rečinas ciems (likv. ) Rēznas ciems (likv. ) Rikavas ciems (iekļ. ) Rušenicas ciems (iekļ., likv. ) Ružinas ciems (iekļ., likv. ) Sakstagala ciems (iekļ. ) Silmalas ciems (iekļ. ) Slabadas ciems Sokolu ciems (iekļ. ) Sprūževas ciems (likv. ) Stirnienes ciems (laic. ) Stoļerovas ciems Stružānu ciems (iekļ., bij. ) Upenieku ciems (laic. ) Vērēmu ciems Višu ciems (likv. )
Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 1962. gada 18. decembrim
Pilsētas Lauku teritorijas Ciema padomes
Dricānu pagasts Vikikrātuvē
