Dievs, svētī Latviju
 Baumaņu Kārļa rakstītās „Dievs, svētī Latviju” notis | |
| Valsts himna |
 Latvija |
|---|---|
| Dzeja | Baumaņu Kārlis, 1872 |
| Mūzika | Baumaņu Kārlis, 1872 |
| Apstiprināta | 1920 |
|
| |
| Mūzikas paraugs | |
| | |
„Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).
Skaņdarba rašanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]„Dievs, svētī Latviju” ir vīru kora dziesma, kas rakstīta īpaši dziesmu svētkiem 1873. gadā. Oriģināli Baumaņu Kārlis šo dziesmu sacerējis 1872. gadā ar vārdiem krievu valodā, taču tā nekad nav atskaņota krieviski. Himnas pirmatskaņojums notika I Vispārējo latviešu dziesmu svētku svinīgajā atklāšanas aktā 1873. gada 26. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības zālē. Tomēr svētku kopkori dziesmu nedziedāja, jo to aizliedza cenzūra. Pirmo reizi iespiesta tūlīt pēc Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1874. gadā iznākušajā K. Baumaņa dziesmu krājumā „Austra”, bet turpmāko krājumu „Līgo”, kurā arī atradās šī himna, krievu valdība konfiscēja.[1]
Dziesmusvētku kopkorī dziesma pirmoreiz tika dziedāta tikai 1895. gadā IV Dziesmu svētkos Jelgavā, kad dziesmas tekstā, bet ne nosaukumā vārdu „Latvija” nomainīja ar „Baltija”:[2]
„Dievs, svētī Baltiju,
Mūs' dārgo tēviju!
Svētī jel Baltiju,
Ak svētī jel to!
Kur latvju meitas zied,
Kur latvju dēli dzied,
Laid mūs tur laimē diet.
Mūs' Baltijā!”
Apsīšu Jēkabs pēc Jelgavas dziesmu svētkiem rakstīja: „„Dievs, svētī Latviju” vai cienīgi līdzās stāties labākajām „tautu himnām„”; no liela dziedātāju pulka dziedātai, šai dziesmai varens iespaids, kas ar orķestra pavadīšanu top vēl lielāks.” 1905. gada revolūcijas laikā vārdu „Baltija” atkal nomainīja ar „Latviju”.[3] Ar laiku „Dievs, svētī Latviju” kļuva par visas latviešu tautas lūgšanu un pamazām nostiprinājās kā latviešu tautas himna.
Apstiprināšana par Valsts himnu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]„Dievs, svētī Latviju” par Latvijas Republikas himnu tika apstiprināta 1920. gada 7. jūnijā Latvijas Satversmes sapulces sēdē. Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas PSRS sastāvā, 1940.—1990. gados, to aizstāja ar Latvijas PSR himnu, taču 1990. gada 15. februārī LPSR Augstākā padome atjaunoja „Dievs, svētī Latviju” par Latvijas himnu.
Himnas vārdi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- „Dievs, svētī Latviju,
- Mūs' dārgo tēviju,
- Svētī jel Latviju,
- Ak, svētī jel to!
- Kur latvju meitas zied,
- Kur latvju dēli dzied,
- Laid mums tur laimē diet,
- Mūs' Latvijā!”
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Valentīns Bērzkalns. Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940. Bruklina : Grāmatu draugs, 1965. 46. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-23. Skatīts: 2013-07-24.: Rihards Tomsons to aprakstīja šādi: „Pēc Baumaņa kunga runas tika no Baltijas semināra mācekļiem dziedāta tā no Baumaņu Kārļa, Pēterburgā, sarakstīta un komponierēta Latvju (h)imna.”
- ↑ Dziesmu svētku mazā enciklopēdija. Rīga : Musica Baltica. 2004. 181. lpp. ISBN 9984-588-30-0.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dievs, svētī Latviju.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Likums „Par Latvijas valsts himnu”. likumi.lv
- Latvijas Republikas himna — MP3 versija[novecojusi saite]
- 2008. gada Dziesmu svētku kopkora izpildījumā