Defibrilācija
Defibrilācija ir dzīvībai bīstamu sirds ritma traucējumu, īpaši kambaru fibrilācijas (VF) un kambaru tahikardijas (VT) ārstēšanas veids. Defibrilators piegādā sirdij elektriskās strāvas devu (ko bieži sauc par pretšoku). Lai gan tas nav pilnībā izprasts, šis process depolarizē lielu daļu sirds muskuļa, izbeidzot notiekošo aritmiju. Pēc tam ķermeņa dabiskais elektrokardiostimulators - sirds sinoatriālajā mezglā spēj atjaunot normālu sinusa ritmu. Sirdi, kas atrodas asistolē (plakana līnija), nevar restartēt ar defibrilatoru, bet to var ārstēt tikai ar kardiopulmonālo atdzīvināšanu (KPR; CPR) un intravenozo vazopresoru, kā epinefrīnu (adrenalīnu).
Atšķirībā no defibrilācijas, sinhronizētā elektriskā kardioversija ir elektriskās strāvas trieciens, kas tiek piegādāts sinhroni ar sirds ciklu. Lai gan persona joprojām var būt kritiskā stāvoklī, parasti kardioversijas mērķis ir izbeigt sliktas perfuzijas sirds ritma traucējumus, piemēram, supraventrikulāru tahikardiju.
Defibrilatori var būt ārēji, transvenozi vai implantēti (implantējams kardioverters-defibrilators), atkarībā no izmantotās vai nepieciešamās ierīces veida. Dažas ārējās ierīces, kas pazīstamas kā automatizēti ārējie defibrilatori (AED), automatizē ārstējamā ritmu diagnostiku, kas nozīmē, ka nespeciālisti vai apkārtējie var tos veiksmīgi izmantot ar nelielu apmācību vai bez tās.