Brīvības aleja (Kauņa)
| Brīvības aleja | |
|---|---|
| Laisvės alėja | |
 | |
  Brīvības aleja (Kauņa)  Brīvības aleja (Kauņa) | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
Kauņa,  Lietuva |
| Garums | 1621 m |
| Atklāta | 1847. gads |
| Vēsturiskie nosaukumi |
|
| Koordinātas | 54°53′50″N 23°54′49″E / 54.897222°N 23.913611°EKoordinātas: 54°53′50″N 23°54′49″E / 54.897222°N 23.913611°E |
 Brīvības aleja Vikikrātuvē | |
Brīvības aleja (lietuviešu: Laisvės alėja) ir gājēju iela Kauņā, Centra seņūnijā, Jaunpilsētas (Naujamiestis) rajonā. Tā ir 1621 metru gara un 24 — 27 metrus plata, viena no pilsētas galvenajām iepirkšanās un izklaides vietām.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iela tika projektēta kā parādes bulvāris laikā, kad Kauņa kļuva par Krievijas impērijas Kauņas guberņas centru. Par godu ķeizaram Nikolajam I ielu nosauca par Nikolaja prospektu (Николаевский проспект). Tā tika apbūvēta pamazām, jo ilgus gadus par pilsētas centru vēl aizvien kalpoja Kauņas vecpilsēta. 1879. gadā Kauņa tika pasludināta par cietoksni un apbūve ierobežota ar diviem stāviem. Kad Pirmā pasaules kara laikā Kauņu ieņēma vācu karaspēks, iela tika pārdēvēta par Ķeizara Vilhelma ielu (Kaiserwilhelmstrasse). Pēc Lietuvas valsts nodibināšanās iela ieguva mūsdienu nosaukumu. Pēc PSRS okupācijas ielas nosaukums bija Staļina prospekts, līdz 1961. gadā tai atgrieza Brīvības alejas nosaukumu.
1958. gadā iela tika noasfaltēta. 1972. gada 15. maijā Roms Kalanta, protestējot pret valdošo režīmu, Brīvības alejā veica pašsadedzināšanās aktu. No 1975. līdz 1982. gadam ielā notika plaši rekonstrukcijas darbi, pārveidojot to par gājēju zonu. Tā kļuva par otro gājēju ielu pilsētas centrā PSRS (pirmā bija Šauļu bulvāris Šauļos). Projekta autori par šo darbu ieguva PSRS Ministru padomes prēmiju.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brīvības aleja.
 | Šis ar Lietuvu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |