Biopsija
Biopsija medicīnā ir audu parauga noņemšana diagnostiskos nolūkos. Iegūto materiālu analizē, lai apstiprinātu aizdomas par noteiktu patoloģiju. To veic, izmantojot speciālu aspirācijas adatu, punkcijas adatu, izgriežot vai nokniebjot audu gabaliņus, veicot uztriepes. Šī metode tiek plaši izmantota onkoloģijā, neiroloģijā, hepatoloģijā u.c. Biopsija parasti tiek veikta ar vietējo anestēziju vai vispārējo narkozi.
Iespējamās biopsijas komplikācijas ir asiņošana, malignizācija (izmeklējamā orgāna šūnu ļaundabīga pārveidošanās, pārtapšana par audzēja šūnām) un vēža šūnu diseminācija (slimības procesa izplatīšanās pa asinsrites un limfātisko sistēmu) retos gadījumos[1][2].
Dažu orgānu (bronhu, zarnu, dzemdes, olnīcu, urīnpūšļa) biopsija tiek veikta endoskopijas laikā. Ķirurģiskā (ekscīzijas) jeb vaļējā biopsija notiek diagnostiskas operācijas laikā. Analīze tiek veikta nekavējoties un tās rezultāts nosaka, vai ir vērts turpināt operāciju.
Terminu 'biopsija' pirmo reizi pielietoja franču ārsts Ernests Anrī Benjē (Ernest Henri Besnier) 1879. gadā[3][4].
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Dissemenation of tumour cells from fine needle biopsy. 1989. http://thorax.bmj.com/content/44/10/826.full.pdf
- ↑ Journal of Cancer Research and Therapeutics. 2005. http://www.bioline.org.br/request?cr05019
- ↑ http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/hep.510380537/pdf
- ↑ Besnier E. Études nouvelles de dermatologie. Gazette hebdomadaire de médecine et chirurgie 1879. https://archive.org/stream/gazettehebdomad00unkngoog/gazettehebdomad00unkngoog_djvu.txt